MOTIVĒS DARBA DEVĒJUS SNIEGT ATBALSTU SMAGI SLIMIEM DARBA ŅĒMĒJIEM

Nezinu, kā Jums, bet man vairs negribas ne lasīt, ne skatīties ziņas. Tāda sajūta, ka esam kļuvuši par kāda realitātes šova skatītājiem ar Trampu galvenajā lomā.

Izslēdzu TV. Uztaisu “latti” (kafiju) un atveru mūsu Saeimas lapu. Lūk, kur jāmeklē mūsdienās tik nepieciešamās labās ziņas un varoņi. Šobrīd Saeima skata mūsu prezidenta, Edgara Rinkeviča, ierosināto likumprojektu, kas, iespējams, dos vairāk iespēju smagi slimajiem cilvēkiem saņemt viņiem nepieciešamās finanses zāļu un medicīnisko ierīču iegādei apstākļos, kad valsts piešķirtais finansējums zāļu kompensācijai ir nepietiekams, vai nepieciešamās zāles nav kompensējamo zāļu sarakstā.

Proti, likumprojekts paredz, ka turpmāk darba devējs varēs piešķirt finansiālu palīdzību savam darbiniekam vai viņa ģimenes loceklim medicīnisko tehnoloģiju (jeb medicīnisko iekārtu un zāļu) iegādei, un šāda finansiāla palīdzība NEBŪS UZSKATĀMA PAR ALGOTA DARBA IENĀKUMU, kas ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) – 25,5% un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām (VSAOI) – 34,09%, no kuriem 23,59 % maksā darba devējs un 10,50% – darba ņēmējs.

Pašlaik darba devējam ir ļoti neizdevīgi sniegt finansiālu atbalstu savam darbiniekam tieši tā iemesla dēļ, ka šāda palīdzība tam izmaksā ļoti dārgi algas nodokļu dēļ.

Arī uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā paredzētie atvieglojumi par ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijai netiek piemēŗoti, ja ziedojuma mērķī, kas noteikts ziedojuma saņēmējam, ir ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīta peresona, ziedotāja darbinieks vai šā darbinieka ģimenes loceklis. Tādēļ darba devējs ir vairāk motivēts palīdzēt svešiem cilvēkiem, nevis paša darbiniekam vai viņa ģimenes locekļiem.

Likumprojekts paredz, ka par algota darba ienākumu NEBŪS uzskatāma DARBINIEKAM vai viņa ĢIMENES LOCEKLIM piešķirta palīdzība naudā medicīnisko tehnoloģiju iegādei (ar ko saprot gan medicīniskās iekārtas, gan zāles), ja būs izpildīti šādi nosacījumi:

1) medicīnisko tehnoloģiju iegādes nepieciešamību ir apstiprinājis ārstu konsīlijs un darba devēja rīcībā ir DOKUMENTS, kas to apliecina;

2) medicīnisko tehnoloģiju iegāde netiek pilnībā kompensēta no valsts budžeta līdzekļiem un darba devēja rīcībā ir DOKUMENTS, kas to apliecina;

3) darba devēja piešķirtā palīdzība naudā medicīnisko tehnoloģiju iegādei nepārsniedz to iegādei nepieciešamo līdzekļu daļu, kas netiek kompensēta no valsts budžeta līdzekļiem;

[Lai arī likums nenosaka, ka, lai pierādītu šā nosacījuma izpidi, ir jābūt kādam dokumentam, tomēr valdes lēmums, kurā būtu atspoguļoti kādi apsvērumi un kompensējamās summas, būtu vairāk nekā vēlams].

4) darba devēja rīcībā ir DARBINIEKA APLIECINĀJUMS, ka dokumenti par medicīnisko tehnoloģiju iegādi nav iesniegti un netiks iesniegti apmaksai apdrošināšanas sabiedrībai vai Valsts ieņēmumu dienestam kā attaisnoto izdevumu pamatojums.

Diezgan birokrātiski noteikumi, bet domājams, ka tie ir nepieciešami, lai darbiniekam netiku izmaksāts no algas nodokļiem atbrīvots ienākums, lai kompensētu zāles, kuras nemaz nav nepieciešamas (vai tādējādi maskētu citu ienākumu izmaksu).

Lai arī likumprojekta izstrādes gaitā tika runāts par to, vai ir nepieciešams ārstu konsīlija atzinums, tomēr domāju, ka neviens darba devējs negribētu, lai vērtējumu par to, vai un cik ļoti darbinieks vai viņa ģimenes loceklis ir slims, veic VID darbinieki.

Būtiski norādīt, ka likumprojekta sākotnējā versija paredzēja, ka finansiālo palīdzību darba devējs varēs sniegt ne vien darbiniekam, bet arī viņa APGĀDĪBĀ esošajām personām, taču minētais formulējums tika mainīts. Palīdzību varēs saņemt ne vien darbinieks, bet viņa ĢIMENES LOCEKĻI, kas ietver darbinieka:

1) apgādībā esošās personas (piemēram, bērnu līdz 24 gadu vecumam, ja viņš/ viņa turpina augstākās izglītības iegūšanu);

2) vecākus;

3) vecvecākus,

4) laulāto

5) bērnus;

6) mazbērnus.

Turklāt, minētie ģimenes locekļi varēs saņemt (no algas nodokļiem atbrīvotu finansiālo palīdzību medicīnisko iekārtu un zāļu iegādei) NEATKARĪGI, VAI VIŅI IR DARBINIEKA APGĀDĪBĀ.

Minētie grozījumi ir vērsti uz PRIVĀTO SEKTORU un tajā strādājošajiem darba devējiem un darba ņēmējiem. Tādēļ PUBLISKAJĀ SEKTORĀ strādājošiem (piemēram, skolotājiem, mediķiem, ugunsdzēsējiem un policijā strādājošiem) varētu būt grūtāk saņemt finansiālu atbalstu medicīnisko iekārtu un zāļu iegādei, jo nav skaidri izstrādātu noteikumu, kuram tad ir jālemj par šāda atbalsta piešķiršanu un cik lielā apmērā. Taču minētie grozījumi dod iespēju saņemt nepieciešamo palīdzību no ģimenes locekļu darba devējiem, kas strādā privātajā sektorā.

No vienas puses, tā ir ļoti laba un nepieciešama iniciatīva. No otras puses ir bēdīgi, ka valsts nevar pati nodrošināt nepieciešamo atbalstu saviem iedzīvotājiem, daļēji pārliekot savas funkcijas uz darba devēju pleciem (lai arī šādas palīdzības sniegšana nav spiesta lieta).

Turamies un neslimojam!

Jūsu Alisa