MOTIVĒS DARBA DEVĒJUS IEKĻAUT ELEKTROAUTO SAVĀ UZŅĒMUMA AUTOPARKĀ

Esmu novērojusi, ka katrreiz, kad kāds runā par elektroauto, atrodas virkne cilvēku, kas uzskata par vajadzīgu nozākāt elektroauto turētājus, jo viņuprāt iekšdedzes dzinēju mašīnas ir labākas. Pieļauju, ka arī šoreiz nebūs citādāk, taču man ir jārunā tieši par elektroauto! Esmu gatava saņemt pāris “akmeņus” savā dārziņā…

Burtiski vēl dažas dienas atpakaļ lasīju Kārļa Mendziņa rakstu par to, ka Latvijas elektro auto tirgus ir uz rekorda viļņa, un 2025.gada pirmā puse rāda eksponenciālu izaugsmi. Kopā pēc datiem uz 2025.gada 1.jūliju Latvijā bija reģistrēti:

 

1)11 365 elektroauto,

2) 170 elektriskie autobusi,

3) 354 elektriskie kravas transportlīdzekļi

4) 53 elektriskie kvadricikli,

5) 1053 elektriskie mopēdi

6) 191 elektriskie motocikli.

 

Lai gan vēl neesam sasnieguši pat 2% slieksni no visa autoparka Latvijā, mēs tam strauji tuvojamiem. Tiek prognozēts, ka 2030.gadā reģistrēto elektroauto skaits varētu pietuvoties jau 5% no visa autoparka Latvijā; pēc optimistiskām prognozēm – pat 8%.

 

Kāpēc to stāstu? Tāpēc, ka šobrīd top likuma grozījumi, kas vērsti uz to, lai motivētu darba devējus iekļaut elektroauto savā uzņēmuma autoparkā.

 

 

Darbinieks darba devējam piederošu elektroauto var uzlādēt trīs veidos:

 

1) darba vietā,

2) publiski pieejamā uzlādes stacijā;

3) vai darbinieka dzīvesvietā.

 

Problēmas rada darba devēja elektroauto uzlāde darbinieka dzīvesvietā, jo šobrīd likums nenosaka konkrētus kritērijus izdevumu kompensācijas apmēra noteikšanai. Šāda nenoteiktība rada jautājumus par to, vai izdevumu kompensācija par elektroauto uzlādi darbinieka dzīvesvietā ir/nav jāvērtē kā darbinieka labums, par kuru jāmaksā algas nodokļi.

 

Nu top likumprojekts, kas paredz noteikt, ka ienākumi, par kuriem NAV JĀMAKSĀ ALGAS NODOKLIS ir arī darbinieka izdevumu kompensācija par darbinieka veikto elektroenerģijas uzlādi darbinieka dzīvesvietā darba devēja piederošam elektroauto (t.i., tādam, kam transportlīdzekļu reģistrā kā degvielas veids norādīta elektrība), neatkarīgi no tā, vai attiecīgais elektroauto ir izmantots tikai saimnieciskajā darbībā.

 

Izdevumu kompensācijas apmēru plāno noteikt, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī saskaņā ar elektroauto ražotāja izsniegtā auto atbilstības sertifikātā (“EC Certificate of Conformity”) norādīto augstāko elektroenerģijas patēriņa normu, kura nav pārsniegta vairāk par 20%, ja ir izpildīti noteikti kritēriji:

 

1) par elektroauto tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis (UVTN);

2) līgums ar elektroenerģijas piegādātāju darbinieka dzīvesvietā ir noslēgts STARP DARBINIEKU UN ELEKTROENERĢIJAS PIEGĀDĀTĀJU;

3) ja elektroauto elektroenerģijas uzlādi var veikt arī darba vietā, darba devējs izdod uzņēmuma iekšējās vadlīnijas attiecībā uz elektroenerģijas uzlādi un nodrošina ATSEVIŠĶU UZSKAITES KĀRTĪBU par šā elektroauto elektroenerģijas uzlādi darba vietā;

4) darbinieks iesniedz darba devējam elektroenerģijas piegādātāja izsniegtu rēķinu par elektroenerģijas piegādi darbinieka dzīves vietā un darba devējs kompensē grāmatvedības organizācijas dokumentos noteiktajā kārtībā to izdevumu daļu, kas attiektos uz elektroenerģijas uzlādi elektroauto. Nosakot izdevumu daļu, darba devējs, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju, samazina kompensējamās elektroenerģijas daļu par elektroenerģijas daudzumu, kas atbilst elektroauto elektroenerģijas uzlādes apjomam citā veidā (t.sk. darba vietā, publiskā uzlādes stacijā).

 

Būtiski, ka likumprojektā nav aizmirsti arī uzņēmuma valdes un padomes locekļi! Proti, likumprojekts paredz, ka, par darbinieku minētās normas piemērošanā uzskatāmi arī kapitālsabiedrības padomes vai valdes locekļi, ar kuriem nav darba tiesisko attiecību, bet ir uz cita veida līguma pamata nodibinātas attiecības, uz kuru pamata kapitālsabiedrības padomes vai valdes locekļi pilda savus pienākumus kapitālsabiedrībā.

 

 

Iepriekš minētie nosacījumi tiks attiecināti arī uz tiem gadījumiem, ja darba devējs ir atbrīvots no UVTN tāpēc, ka:

 

1) Elektroauto tiek izmantots tikai un vienīgi darba devēja saimnieciskās darbības vajadzībām un ir deklarēts CSDD reģistrā (kā transportlīdzeklis, kurš tiek izmantots vienīgi saimnieciskās darbības vajadzībām, norādot maršruta kontroles sistēmas darbības nodrošinātāju); vai

2) Tāpēc, ka darba devējs apstrādā īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošu lauksaimniecībā izmantojamo zemi un kārtējā gada 1.janvārī ir apstiprināta vienotā platību maksājuma saņemšanai Lauku atbalsta dienestā, ievērojot Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 10.panta 6.punkta nosacījumus (kurus es detalizēti šeit neaprakstīšu).

 

 

Ļoti apsveicama iniciatīva, taču šķiet, ka daļa no elektroauto lietotāju tomēr nav nosegta. Saprotu, ka minētie grozījumi NEATTIEKSIES uz hibrīdiem, taču no likumprojekta teksta un anotācijas to nevar viennozīmīgi izsecināt.

Tāpat likumprojekts neattieksies uz tiem darba devējiem, kas nav UVTN maksātāji citu iemeslu dēļ. Piemēram, nav nosegti gadījumi, kad UVTN nav jāmaksā tāpēc, ka darba devējs elektroauto nomā no fiziskās personas (tai skaitā, ja ir noslēgts nomas vai patapinājuma līgums ar darbinieku).

 

Tas gan vēl ir tikai likumprojekts, un gala versija likumprojektam vēl sekos. Iespējams, vēl kaut kas mainīsies. Jebkurā gadījumā Jums ir iespējas par to runāt šeit un tagad, lai Jūs sadzird..

Jūsu Alisa