MAN PA TELEFONU VID TEICA, KA…
Ne reti dzirdu no klientiem sekojošās frāzes:
“Es takš VID visu iesniedzu. Neko citu VID man nav prasījis. Paļāvos …”.
“Kad es zvanīju, man VID amatpersona teica, ka man nav jāmaksā nodoklis. Tagad izrādās, ka ir! Nu es iešu… nu es skriešu…lai man izsniedz telefona zvana ierakstus, lai pierādītu to, ka VID amatpersona man taču tā teica. Es takš paļāvos! Tāpēc man nav jāmaksā…”
Nepaļaujaties! Nevajag!
Beidzot arī tiesa to ir skaļi un skaidri pateikusi:
1) Lai arī informatīvs paziņojums pirms sarunas nozīmē, ka sarunu ir paredzēts ierakstīt, šādam paziņojumam NAV SAISTOŠU SEKU.
2) Paziņojums pats par sevi negarantē, ka saruna noteikti tiks ierakstīta un ka to varēs izmantot kā pierādījumu. Proti, ir iespējamas tehniskas problēmas, kuru dēļ ieraksts tomēr netiek veikts.
[Piebildīšu arī, ka daudzas VID amatpersonas strādā attālināti, un veiktie zvani VID tiek pāradresēti uz amatpersonu privātajiem mobilajiem telefoniem, kā dēļ pāradresētās telefona sarunas netiek ierakstītas!]
3) Telefoniskai vai mutvārdu konsultācijai pirms administratīvā procesa uzsākšanas ir vien INFORMATĪVA NOZĪME, tādēļ tā nevar radīt tādas sekas, kādas raksturīgas rakstveidā izdotai uzziņai.
Proti, Jūs nevarēsiet attaisnot nodokļa nemaksāšanu tāpēc, ka telefoniski kāda VID amatpersona Jums kaut ko pateica. Arī strīdā ar VID, šim argumentam nebūs būtiskas nozīmes.
Vēl mazāk uz šādiem telefoniski (vai e-pastā) sniegtajiem vērtējumiem būtu jāpaļaujas muitas jautājumos, jo īpaši, ja pārvadājat preces no vai uz Krieviju un Baltkrieviju vai caur šīm valstīm, un secīgi pastāv sankciju apiešanas risks.
SANKCIJAS
Atgādinu, ka Latvijā par Latvijas, Eiropas Savienības, ANO un citu starptautisko organizāciju (piemēram, OFAC) noteikto sankciju pārkāpšanu ir paredzēta kriminālatbildība (un nav nozīmes, kāda ir preču vērtība)!
Pašlaik gan tiek skatīti grozījumi Krimināllikumā, ar kuriem paredzēts mainīt šo kārtību, paredzot kriminālatbildību tikai tad, ja tas izdarīts ievērojamā apmērā, proti, ja vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī ir vismaz desmit minimālās mēnešalgas (2025.gadā – 7400 EUR).
Likumprojekts tika skatīts jau otrajā lasījumā, kurā tika atbalstīta šāda likuma redakcija (labākai uztverei mazliet “saskaldīsim” tekstu):
“Par [ANO], [ES], citu starptautisko organizāciju vai [Latvijas] noteikto sankciju pārkāpšanu…iegādājoties,…realizējot,…pārvietojot pāri [Latvijas] valsts robežai…sankcijām pakļautās preces
vai sniedzot…starpniecības pakalpojumus,…vai tehniskās palīdzības…vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus,
vai veicot jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm,
ja tas izdarīts IEVĒROJAMĀ APMĒRĀ,
vai par citu [ANO], [ES], citu starptautisko organizāciju vai [Latvijas] noteikto sankciju pārkāpšanu —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku…”
Taču joprojām daudzi ierosināto kriminālprocesu stāsti sākas līdzīgi: “Vedām preci. Muita uz robežas veica preču kontroli. Nepatika dokumenti. Kāds muitas darbinieks teica, lai veicam labojumus tajos. Veicām. Mēģinājām otrreiz šķērsot robežu. Nesanāca. Ierosināts kriminālprocess saistībā ar aizdomām par sankciju apiešanu”.
CITI GADĪJUMI
Nepaļauties ieteiktu arī citos gadījumos, piemēram, attiecībā uz precēm piemērojamo Kombinētās nomenklatūras (KN) kodu, izvedot vai ievedot preces Latvijas muitas teritorijā. Tas, ka Jums telefoniski kāda VID amatpersona sniedza konsultāciju par precei piemērojamo KN kodu, negarantē to, ka VID neveiks muitas deklarācijas pārbaudi. Lai Jūs varētu paļauties, ir jābūt dokumentāram apstiprinājumam!
Uz to nesen arī norādīja tiesa, proti:
1) Aizsargājamu tiesisko paļāvību muitas jomā var radīt, piemēram, saistošā izziņa par tarifu;
2) Paļāvība, ka deklarētais preces kods ir pareizs, jo pirms preces laišanas brīvā apgrozībā no VID amatpersonām nebija saņemti nekādi pieprasījumi, NAV AIZSARGĀJAMA.
3) Tas, ka dienests neīstenoja tiesības veikt nekavējošu un detalizētu muitas deklarācijas pārbaudi pirms preces izlaišanas, neietekmē dienesta tiesības veikt vēlākas pārbaudes.
4) Papildinformācijas nepieprasīšana pirms preču izlaišanas nav uzskatāma par dienesta solījumu muitas deklarāciju vairs nepārbaudīt.
Nepaļaujaties! Nevajag! Ja ir nepieciešams tāds iestādes skaidrojums, uz kuru varat paļauties, vērsieties pie Jūsu advokāta, kas ieteiks Jums, kā būtu pareizāk rīkoties.
Jūsu Alisa
Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!

PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.
M.: +371 29 340 444
[email protected]