LATVIJA KĀ PARADĪZE KRIPTOAKTĪVU PAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM?

Nesen man izdevās piedzīvot interesantu diskusiju ar Lietuvas advokātu biroja pārstāvi. Mēs gluži kā anekdotē, kas sākas ar :“Reiz satikās latvietis, lietuvietis un igaunis..”… sākām spriedelēt, kur ir labāk Lietuvā, Latvijā vai Igaunijā.

Lietuvietis sāka dižoties, ka Lietuvā ir labāk! Jau dažus gadus atpakaļ Lietuva pieņēma vairākus stratēģiski nozīmīgus lēmumus, kuru dēļ Lietuvas ekonomika šobrīd plaukst un zeļ, kamēr Igaunijas un Latvijas – stagnē. Un tik tiešām, ja papēta publiski pieejamus datus, 2024.gadā Lietuvas IKP pieauga par +2,4%, Latvijā – vien par +0,3%, savukārt Igaunijā joprojām ir vērojama ekonomikas recesija (-1,0%).

Starp iemesliem, kāpēc Lietuvā ir vērojama tāda ekonomikas izaugsme, Lietuvietis minēja arī īpaši labvēlīgos apstākļus kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem. Ar ekstāzi un lepnumu sejā viņš sāka dižoties par to, kā Lietuva spēja pārvilināt daudzus Igaunijas un citu valstu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus, piedāvājot viņiem labākus nosacījumus uzņēmējdarbības veikšanai.

Saskaņā ar Latvijas Universitātes pētījumu 2022. gadā Lietuvā kapitāla pieauguma nodoklī un darbaspēka nodokļos kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzēji valsts budžetā iemaksāja 41,4 milj. EUR. Latvijas Universitātes pētījumā norādīts, ka galvenie faktori, kas noteica Lietuvas sākotnējo attīstību finanšu nozares uzņēmumiem (tai skaitā kriptoaktīvu un blokķēdes nozare) bija draudzīgs tiesiskais regulējums un infrastruktūra un pozitīva pieredze darbā ar Lietuvas banku. Lietuvā finanšu nozares uzņēmumu apgrozījums ik gadu no 2019. gada līdz 2021. gadam vidēji auga par 100 milj. EUR, 2021. gadā sasniedzot 500 milj. EUR apgrozījumu.

Godīgi? Mani “aizķēra”, ka lietuvieši var, bet mēs nevaram. Lietuvieši un igauņi skrien pa priekšu. Mēs, kā ierasts, pamostamies pēdējie…

Bet labāk vēlāk nekā nekad, vai nē? Šobrīd Saeimā tiek skatīti grozījumi likumā, kuru mērķis ir radīt “pievilcīgāku” nodokļu vidi kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem.

Likums paredz, ka ārvalsts nodokļa maksātāja (jeb nerezidenta) ar iedzīvotāja ienākuma nodokli (IIN) apliekamais ienākums ir arī ienākums no kapitāla aktīvu (arī kriptovalūtas) atsavināšanas.

Latvijas komersants, pērkot no nerezidenta virtuālo valūtu (kriptoaktīvus):

a) naudas pārskaitījuma brīdī no visas summas ietur 3 % nodokli,

b) līdz nākamā mēneša 15. datumam iesniedz VID nodokļa pārskatu par fiziskās personas – nerezidenta – gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli,

c) samaksā ieturēto nodokli valsts budžetā līdz tā paša mēneša 23. datumam.

No 2024.gada 30.decembra visiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlēsies darboties kādā no ES valstīm būs nepieciešams saņemt atļauju jebkurā no ES valstīm. Latvijā šādu atļauju izsniegs Latvijas Banka.

Pašlaik Latvijā ir reģistrējušies 10 kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji. Tomēr, lai raisītu vēl lielāku kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju interesi reģistrēt savu darbību Latvijā, minētais 3% ieturējuma nodoklis ļoti traucē. Tas ir tādēļ, ka šāda kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju absolūti lielākā klientu daļa atrodas nevis Latvijā, bet gan citās valstīs. Secīgi, viņi ir uzskatāmi par Latvijas nodokļu NEREZIDENTIEM. Tādēļ, ja piemēram, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs nodrošinās platfromu kriptoaktīvu tirdzniecībai, tad jebkura izmaksas nerezidentam tiks aplikta ar 3% nodokli.

Te gan jāpiebilst, ka nerezidentam ir tiesības atgūt Latvijā ieturēto 3% nodokli rezumējošā kārtībā, taču šāda kārtība tiek uzskatīta par smagnēju un nepievilcīgu.

Ņemot vērā minēto, Saeima šobrīd skata likumprojektu, kas ļautu neieturēt minētos 3% no nerezidenta gūtā ienākuma no puliskā apgrozībā esošo kriptoaktīvu atsavināšanas. Šādu kārtību paredzēts ieviest uz trīs gadiem (t.i., līdz 2027.gada 31.decembrim), un tad skatīsies, vai tā ir attaisnojusi sevi un ir vērts to patuprināt.

Proti, tiek cerēts, ka ar to pietiks, lai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji reģistrētu savu darbību Latvijā, kas iespējams ienesīs naudiņu budžetā.

KRIPTOVALŪTU AIZVIETOS AR KRIPROAKTĪVIEM

Papildus, likumprojekts paredz aizvietot vārdu “kriptovalūta” ar “kriptoaktīviem”, kas ir plašāks jēdziens. Tādējādi minētos grozījumus plānots attiecināt uz publiskā apgrozībā esošiem kriptoaktīviem, ar ko saprot:

1) aktīviem piesaistīti žetonus (ART);

2) elektroniskās naudas žetonus (EMT);

3) nozīmīgiem aktīviem piesaistītus žetonus/elektroniskās naudas žetonius (ART/EMT);

4) kriptoaktīvus, kas nav ART vai EMT – aptver visus citus kriptoaktīvus, kas nav EMT un ART, ja tie nav aizvietojami, pārvedami un tiem ir identificēts emitents un ja tie nav tieši izslēgti no MiCA regulējuma darbības jomas. Tie var ietvert arī patēriņa žetonus (utility token).

Interesanti, ka likumprojekta izstrādātāji ļoti vadījās no Lietuvas “veiksmes stāsta”, taču, lai secinātu, ka ar šiem grozījumiem būs gana, lai raisītu pietiekamu interesi kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju starpā, ļooooti pietrūkst ciparu un aprēķinu. Ir tikai “vēlamās” un “plānotās” summas, kādas “iespējams” tiks samaksātas budžetā. Taču NAV aprēķinu, kurā valstī kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir visizdevīgāk reģistrēt savu darbību, ņemot vērā ne tikai šādu ieturējuma nodokļu neesamību, bet arī algas nodokļu slogu, un UIN maksāšanas režīmu.

Netiek runāts par to, ka Lietuvas “veiksmes stāsts” ir saistīts arī ar zemākiem darba spēka nodokļiem (kādi tie ir bijuši jau daudzus gadus, salīdzinot ar darba spēka nodokļu slogu Latvijā). Tādeļ šai diskusijai vēl ir jāpaturpinās. Pašlaik nepārliecina, ka atceļot ieturējuma nodokli, ar to būs gana… Bet nu paskatamies, kā attīstīsies notikumi un paturpinam mūsu diskusiju.

Jūsu Alisa