KO VIEŠ ALTERNATĪVAIS MODELIS DIVIDENŽU APLIKŠANAI AR NODOKĻIEM?
Esmu jau rakstījusi par plānotajiem grozījumiem likumos, ar kuriem paredzēts ieviest alternatīvu nodokļu piemērošanas modeli dividendēm (meklē saiti komentāros). Nu, Saeimā ir iesniegti likumprojekti grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN likums) un likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN likums), kas vieš lielāku skaidrību par to, kā tas būs.
Pašreizējā kārtība paredz, ka nodokli – UIN 20% (jeb efektīvo likmi 25%) – par peļņas sadali dividendēs maksā uzņēmums. Savukārt fiziskās personas gūto dividenžu ienākumu atbrīvo no IIN. Taču minētā kārtība rada problēmas ārvalsts investoriem, jo Latvijas uzņēmuma samaksāto UIN, fiziska persona nespēj kreditēt no ārvalstīs (parasti savā rezidences valstī) maksājamā IIN. Tādēļ ārvalsts investoriem – fiziskām personām – ir neizdevīgi investēt Latvijas uzņēmumos, jo viņu nodokļa slogs galu galā ir būtiski lielāks.
ALTERNATĪVAIS MODELIS
Alternatīvais modelis paredzēs iespēju, ka gan Latvijas nodokļu rezidenti, gan ārvalstu investori – FIZISKAS PERSONAS, kas ir veikušas vai veiks tiešas investīcijas Latvijas kapitālsabiedrībās, – varēs izvēlēties piemērot dalītu ienākuma nodokļu sistēmu. Proti, viņiem tiks piešķirtas izvēles iespējas:
1)maksāt nodokli atbilstoši esošajai kārtībai (UIN 20%; IIN 0%),
2) vai arī izvēlēties, alternatīvo modeli (UIN 15%; IIN 6%).
Likumprojekts paredz, ka UIN maksātāji, kuru dalībnieki taksācijas periodā, kurā tiek aprēķinātas dividendes, ir tikai fiziskās personas, taksācijas periodā aprēķinātajam [UIN] objektam ir tiesīgi izvēlēties piemērot alternatīvo nodokļa likmi 15%.
Tātad alternatīvo modeli varēs izvēlēties “UIN maksātāji” – jeb iekšzemes uzņēmumi, pastāvīgās pārstāvniecības, ārvalstu komercsabiedrības un citas personas, kas gūst ieņēmumus Latvijā (nerezidenti), kā arī likumā noteiktajos gadījumos valsts un pašvaldības finansētās institūcijas.
Alternatīvais modelis attieksies tikai uz “aprēķinātām dividendēm”. Lai arī likumprojekts un tā anotācija par to klusē, tomēr sadalītā peļņa dividendēs (burtiski lasot likumu) ietver arī ĀRKĀRTAS DIVIDENDES. To, ka alternatīvais modelis attieksies arī uz ārkārtas dividendēm, izriet arī no grozījumiem saistībā ar UIN apliekamās bāzes aprēķinu, kas ietver atsauci uz UIN likuma 4.panta 2.daļas 1.punkta (a) apakšpunktu.
Minētais alternatīvais modelis NEBŪS PIEMĒROJAMS attiecībā uz cita veida peļņas samazinājumu uzņēmumā, t. sk. uz izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību.
Alternatīvo modeli varēs izvēlēties attiecībā uz konkrētajā “taksācijas periodā” (jeb konkrētajā mēnesī) aprēķinātajām dividendēm. Tādējādi taksācijas periodā (mēnesī), kurā tiks aprēķinātas dividendes, nebūs pieļaujama abu likmju – gan UIN 20%, gan UIN 15% likmes piemērošana attiecībā uz aprēķinātajām dividendēm. Tas nozīmē, ka, ja iepriekšējo gadu peļņas daļa tiek sadalīta dividendēs, piemēram, 2026.gada martā un aprīlī, tad izvēles iespēja (kādu nodokļa piemērošanas modeli piemērot) būs spēkā gan attiecībā uz martā sadalīto peļņas daļu dividendēs, gan aprīlī sadalīto peļņas daļu dividendēs; un šī izvēle katrreiz var atšķirties.
Galvenais, kam būtu jāseko līdzi, lai TAKSĀCIJAS PERIODĀ (JEB MĒNESĪ), kurā peļņa tiek sadalīta dividendēs, VISI uzņēmuma dalībnieki IR FIZISKAS PERSONAS. Diemžēl likumprojekts un tā anotācijas klusē par to, kā rīkoties, ja TAKSĀCIJAS PERIODĀ (jeb mēnesī), kurā tiek sadalīta peļņa dividendēs, dalībnieku sastāvs mainās, kā rezultātā starp dalībniekiem parādās arī juridiskas personas.
Proti, vai alternatīvo modeli drīkst izvēlēties, ja LĒMUMA pieņemšanas datumā VISI uzņēmuma dalībnieki ir FIZISKAS PERSONAS (un tas nekas, ja kādā brīdī – pirms vai pēc lēmuma pieņemšanas – starp dalībniekiem ir arī juridiskas personas)? Vai tomēr alternatīvo modeli var izvēlēties tikai tad, ja dalībnieki ir FIZISKAS PERSONAS, visu mēnesi (no tā pirmā līdz pēdējam datumam)? Un ja tā, vai gadījumā, ja dalībnieku sastāvs mainās PĒC LĒMUMA, tad alternatīvo modeli izvēlēties nevar? Pašlaik uz šo jautājumu man nav atbildes, taču skaidrība šajā jautājumā būtu ļoti nepieciešama. Sekosim notikumu attīstībai.
Izvēloties attiecīgajā taksācijas periodā (jeb mēnesī) piemērot alternatīvo modeli, UIN maksātājam no dalībniekiem izmaksājamās summas būs pienākums ieturēt IIN 6%.
Jāatceras, ka alternatīvais regulējums netiek attiecināts uz peļņas daļu, kas uzrādīta UIN deklarācijās kā gūta līdz 2017. gadam un nav sadalīta dividendēs, jo minētā peļņas daļa ir jau aplikta ar UIN. Šajā gadījumā netiek piedāvāts alternatīvais ienākuma nodokļu modelis, jo šis vēsturiskais modelis ir būtiski atšķirīgs no pašreiz spēkā esošajām UIN likuma un likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normām. Tādēļ, ja dividendes būs aprēķinātas no peļņas, kas radusies līdz 2017. gada 31. decembrim, tad dividendēm no šādas peļņas nepiemēro UIN, bet piemēro IIN 25,5 % apmērā.
APRĒĶINI
Atbilstoši plānotajiem grozījumiem, izvēloties alternatīvo modeli (t.i., UIN 15%; IIN 6%), ar UIN apliekamo bāzi aprēķina, dividenžu (tai skaitā ārkārtas dividenžu) vērtību, sadalot ar koeficientu 0,85.
Tas nozīmē, ka, ja, piemēram, uzņēmuma vienīgais dalībnieks – fiziska persona – nolemj sadalīt dividendēs iepriekšējā taksācijas perioda peļņu EUR 10 000 dividendēs. Viņam ir izvēle piemērot:
1) Pašreizējo nodokļa aprēķina modeli:
UIN aprēķins:
10 000 : 0,8 =12 500
12 500 x 20% = EUR 2 500
IIN aprēķins: 0
Kopā: EUR 2500 + EUR 0 = EUR 2500
2) Vai izvēlēties alternatīvo nodokļa aprēķina modeli:
UIN aprēķins:
10 000 : 0,85 = 11 764,71
11 764,71 x 15% = 1 764,71
IIN aprēķins:
10 000 x 6% = 600
Kopā: 1 764,71 + 600 = EUR 2 364,71
Secīgi, KOPĒJAIS nodokļu slogs, izvēloties alternatīvo nodokļa piemērošanas modeli, būs zemāks nekā, izvēloties klasisko (jeb pašreizējo) modeli (2500 – 2364,71 = EUR 135,29), lai arī kopējā sloga samazinājums būs nebūtisks.
Nākošajos rakstos jau paturpināsim par pārējiem grozījumiem likumos.
Atgādinu, ka pašreiz izskatām Saeimā iesniegtos likumprojektus, par kuriem Saeima vēl tikai balsos. Tādējādi vēl viss var pamainīties.
Pašreizējā kārtība paredz, ka nodokli – UIN 20% (jeb efektīvo likmi 25%) – par peļņas sadali dividendēs maksā uzņēmums. Savukārt fiziskās personas gūto dividenžu ienākumu atbrīvo no IIN. Taču minētā kārtība rada problēmas ārvalsts investoriem, jo Latvijas uzņēmuma samaksāto UIN, fiziska persona nespēj kreditēt no ārvalstīs (parasti savā rezidences valstī) maksājamā IIN. Tādēļ ārvalsts investoriem – fiziskām personām – ir neizdevīgi investēt Latvijas uzņēmumos, jo viņu nodokļa slogs galu galā ir būtiski lielāks.
ALTERNATĪVAIS MODELIS
Alternatīvais modelis paredzēs iespēju, ka gan Latvijas nodokļu rezidenti, gan ārvalstu investori – FIZISKAS PERSONAS, kas ir veikušas vai veiks tiešas investīcijas Latvijas kapitālsabiedrībās, – varēs izvēlēties piemērot dalītu ienākuma nodokļu sistēmu. Proti, viņiem tiks piešķirtas izvēles iespējas:
1)maksāt nodokli atbilstoši esošajai kārtībai (UIN 20%; IIN 0%),
2) vai arī izvēlēties, alternatīvo modeli (UIN 15%; IIN 6%).
Likumprojekts paredz, ka UIN maksātāji, kuru dalībnieki taksācijas periodā, kurā tiek aprēķinātas dividendes, ir tikai fiziskās personas, taksācijas periodā aprēķinātajam [UIN] objektam ir tiesīgi izvēlēties piemērot alternatīvo nodokļa likmi 15%.
Tātad alternatīvo modeli varēs izvēlēties “UIN maksātāji” – jeb iekšzemes uzņēmumi, pastāvīgās pārstāvniecības, ārvalstu komercsabiedrības un citas personas, kas gūst ieņēmumus Latvijā (nerezidenti), kā arī likumā noteiktajos gadījumos valsts un pašvaldības finansētās institūcijas.
Alternatīvais modelis attieksies tikai uz “aprēķinātām dividendēm”. Lai arī likumprojekts un tā anotācija par to klusē, tomēr sadalītā peļņa dividendēs (burtiski lasot likumu) ietver arī ĀRKĀRTAS DIVIDENDES. To, ka alternatīvais modelis attieksies arī uz ārkārtas dividendēm, izriet arī no grozījumiem saistībā ar UIN apliekamās bāzes aprēķinu, kas ietver atsauci uz UIN likuma 4.panta 2.daļas 1.punkta (a) apakšpunktu.
Minētais alternatīvais modelis NEBŪS PIEMĒROJAMS attiecībā uz cita veida peļņas samazinājumu uzņēmumā, t. sk. uz izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību.
Alternatīvo modeli varēs izvēlēties attiecībā uz konkrētajā “taksācijas periodā” (jeb konkrētajā mēnesī) aprēķinātajām dividendēm. Tādējādi taksācijas periodā (mēnesī), kurā tiks aprēķinātas dividendes, nebūs pieļaujama abu likmju – gan UIN 20%, gan UIN 15% likmes piemērošana attiecībā uz aprēķinātajām dividendēm. Tas nozīmē, ka, ja iepriekšējo gadu peļņas daļa tiek sadalīta dividendēs, piemēram, 2026.gada martā un aprīlī, tad izvēles iespēja (kādu nodokļa piemērošanas modeli piemērot) būs spēkā gan attiecībā uz martā sadalīto peļņas daļu dividendēs, gan aprīlī sadalīto peļņas daļu dividendēs; un šī izvēle katrreiz var atšķirties.
Galvenais, kam būtu jāseko līdzi, lai TAKSĀCIJAS PERIODĀ (JEB MĒNESĪ), kurā peļņa tiek sadalīta dividendēs, VISI uzņēmuma dalībnieki IR FIZISKAS PERSONAS. Diemžēl likumprojekts un tā anotācijas klusē par to, kā rīkoties, ja TAKSĀCIJAS PERIODĀ (jeb mēnesī), kurā tiek sadalīta peļņa dividendēs, dalībnieku sastāvs mainās, kā rezultātā starp dalībniekiem parādās arī juridiskas personas.
Proti, vai alternatīvo modeli drīkst izvēlēties, ja LĒMUMA pieņemšanas datumā VISI uzņēmuma dalībnieki ir FIZISKAS PERSONAS (un tas nekas, ja kādā brīdī – pirms vai pēc lēmuma pieņemšanas – starp dalībniekiem ir arī juridiskas personas)? Vai tomēr alternatīvo modeli var izvēlēties tikai tad, ja dalībnieki ir FIZISKAS PERSONAS, visu mēnesi (no tā pirmā līdz pēdējam datumam)? Un ja tā, vai gadījumā, ja dalībnieku sastāvs mainās PĒC LĒMUMA, tad alternatīvo modeli izvēlēties nevar? Pašlaik uz šo jautājumu man nav atbildes, taču skaidrība šajā jautājumā būtu ļoti nepieciešama. Sekosim notikumu attīstībai.
Izvēloties attiecīgajā taksācijas periodā (jeb mēnesī) piemērot alternatīvo modeli, UIN maksātājam no dalībniekiem izmaksājamās summas būs pienākums ieturēt IIN 6%.
Jāatceras, ka alternatīvais regulējums netiek attiecināts uz peļņas daļu, kas uzrādīta UIN deklarācijās kā gūta līdz 2017. gadam un nav sadalīta dividendēs, jo minētā peļņas daļa ir jau aplikta ar UIN. Šajā gadījumā netiek piedāvāts alternatīvais ienākuma nodokļu modelis, jo šis vēsturiskais modelis ir būtiski atšķirīgs no pašreiz spēkā esošajām UIN likuma un likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normām. Tādēļ, ja dividendes būs aprēķinātas no peļņas, kas radusies līdz 2017. gada 31. decembrim, tad dividendēm no šādas peļņas nepiemēro UIN, bet piemēro IIN 25,5 % apmērā.
APRĒĶINI
Atbilstoši plānotajiem grozījumiem, izvēloties alternatīvo modeli (t.i., UIN 15%; IIN 6%), ar UIN apliekamo bāzi aprēķina, dividenžu (tai skaitā ārkārtas dividenžu) vērtību, sadalot ar koeficientu 0,85.
Tas nozīmē, ka, ja, piemēram, uzņēmuma vienīgais dalībnieks – fiziska persona – nolemj sadalīt dividendēs iepriekšējā taksācijas perioda peļņu EUR 10 000 dividendēs. Viņam ir izvēle piemērot:
1) Pašreizējo nodokļa aprēķina modeli:
UIN aprēķins:
10 000 : 0,8 =12 500
12 500 x 20% = EUR 2 500
IIN aprēķins: 0
Kopā: EUR 2500 + EUR 0 = EUR 2500
2) Vai izvēlēties alternatīvo nodokļa aprēķina modeli:
UIN aprēķins:
10 000 : 0,85 = 11 764,71
11 764,71 x 15% = 1 764,71
IIN aprēķins:
10 000 x 6% = 600
Kopā: 1 764,71 + 600 = EUR 2 364,71
Secīgi, KOPĒJAIS nodokļu slogs, izvēloties alternatīvo nodokļa piemērošanas modeli, būs zemāks nekā, izvēloties klasisko (jeb pašreizējo) modeli (2500 – 2364,71 = EUR 135,29), lai arī kopējā sloga samazinājums būs nebūtisks.
Nākošajos rakstos jau paturpināsim par pārējiem grozījumiem likumos.
Atgādinu, ka pašreiz izskatām Saeimā iesniegtos likumprojektus, par kuriem Saeima vēl tikai balsos. Tādējādi vēl viss var pamainīties.Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!
PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.