ADVOKĀTA PADOMI

KO SOLA 2025.GADS BŪVNIECĪBĀ STRĀDĀJOŠIEM?

Ar 2025. gada 1. janvārī minimālā alga būvniecībā nodarbinātajiem būs 1050 euro/mēnesī vai 6,29 euro/stundā. Tomēr vienu gadu (t.i., līdz 2025. gada 31. decembrim) būs noteikts pārejas periods, kura laikā atsevišķiem būvniecībā nodarbinātiem strādniekiem varēs maksāt mazāk.

Starp šiem “laimīgajiem” būs Profesiju klasifikatora devītās pamatgrupas profesiju pārstāvji, t.i., tādi, kuru pamatuzdevumi saistīti ar vienkāršu darbu, kas atkārtojas, vai kuru jāveic ar rokas instrumentiem, vai kurā nav nepieciešama iniciatīva vai darba izpildes variantu izvēle un apspriešana. Kā piemēru varu minēt: būvstrādnieki, palīgstrādnieki, remonstrādnieki u.c.

Proti, šiem “laimīgajiem” darba devējs līdz 2025.gada 31.decembrim varēs maksāt mazāk nekā 1050 euro/ mēnesī, bet ne mazāk kā:

1) 930 euro/mēnesī un 5,57 euro/stundā vai

2) 830 euro/mēnesī un 4,97 euro/stundā, ja viņa darba stāžs pie konkrētā darba devēja pēdējo 12 mēnešu laikā ir mazāks, kā 6 mēneši.

Tomēr der atcerēties, ka, piemērojot samazināto minimālo algu, piemaksa par virsstudnām ir jāvec 100% apmērā!

DER ARĪ ATCERĒTIES…

Minimālajai darba algai, kas noteikta ar ģenerālvienošanos ir tādas pašas sekas kā valsts noteiktajai minimālajai darba algai. Proti, šādai normai ir līdzīgs spēks un sekas, kā gadījumā, ja minimālā darba alga būtu noteikta ar Ministru kabineta noteikumiem.

Turklāt, ģenerālvienošanās ir būvniecības nozares darba koplīgums, kas ir saistošs visiem attiecīgās nozares darba devējiem, un attiecas uz visiem darbiniekiem, kurus šajā nozarē nodarbina šie darba devēji.

Tādēļ pusēm, slēdzot darba līgumu, jāievēro, ka būvniecībā nodarbinātajam darbiniekam darba alga normālā darba laika ietvaros un stundas tarifa likme nevar būt mazāka par ģenerālvienošanās noteikto minimumu.

JA DARBINIEKS NEIERODAS DARBĀ…

Esiet arī uzmanīgi, ko rakstāt darba līgumā. Kāds nepatīkams gadījums atgadījies ar kādu būvniecībā nodarbinātu darba devēju. Darba līgums paredzēja noteikumu, ka darbiniekam jāstrādā “pilns darba laiks”, t.i., 40 stundas nedēļā, bet samaksa tiek veikta pēc stunda tarifa likmes atbilstoši faktiski nostrādātajam laikam.

Problēmu radīja darbinieki, kuri neattaisnotu iemeslu dēļ vienkārši nolēma nenākt uz darbu. Darba devējs sastādīja aktus, kurā fiksēja darbinieku prombūtni, bet darba algu aprēķināja atbilstoši faktiski nostrādātajam laikam.

Atnāca VID un uzrēķināja papildus darba nodokļus, uzskatot, ka darba devējam bija jāaprēķina darbiniekiem algu (un secīgi arī algas nodokļus) par 40 stundām nedēļā, neatkarīgi no tā, ka darbinieks bija neattaisnotajā prombūtnē. VID ieskatā būvniecībā nodarbinātiem ir jāmaksā ne mazāk kā ģenerālvienošanās noteiktā alga un stundas tarifa likme lai vai kas… Tas, ka darbinieks dzēra pa stūriem vai citādi baudīja dzīvi un nenāca uz darbu – VID nosauca par DĪKSTĀVI! Papildus tam, VID arī sodīja darba devēju administratīvi par izvairīšanos no nodokļiem!

Dīkstāve ir tad, ja darbinieks grib strādāt, bet darba devējs nespēj nodrošināt viņu ar darbu. Taču izskatās, ka VID ieskatā DĪKSTĀVE ir arī tad, ja darba ir daudz, bet darba devējs vienkāši žūpo un nenāk uz darbu neattaisnotu iemeslu dēļ!

Ja sekot šai loģikai, tad darba ņēmēji var vienkārši nenākt uz darbu! Darba devējam tāpat būs jāmaksā! 😊 😊 😊 Kāds absurds! Tādēļ, ja arī Jūs kritāt par upuri šādai VID “jaunradei” attiecībā uz DĪKSTĀVI, nepiekrītiet!

Ziniet, ka atbilstoši vispārīgam principam darba alga aprēķināma:

1) atbilstoši faktiski nostrādātajam darba laikam (laika algas gadījumā);

2) vai atbilstoši paveiktā darba daudzumam (akorda algas gadījumā).

Proti, ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla neveic darbu, par attiecīgo prombūtnes periodu darba devējam NERODAS DARBA ALGAS APRĒĶINĀŠANAS PIENĀKUMS. Savukārt, ja darbinieks nostrādājis visu normālā darba laika ietvaros noteikto darba laiku (stundas), aprēķinātā darba alga nevar būt mazāka par noteikto minimumu normālā darba laika ietvaros.

Analoģiska aprēķinu kārtība veicama, piemērojot Ģenerālvienošanās noteikto minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros un minimālo stundas tarifa likmi.

Ģenerālvienošanās paredz minimālās algas risinājumu nepilnajam darba laikam un normālajam darba laikam. Nepilnā darba laika gadījumā nevar maksāt mazāk par minimālo stundas tarifa likmi, savukārt normālā darba laika ietvaros ne mazāk par minimālo mēnešalgu. Darbinieku darba samaksas aprēķināšanas kārtība netiek mainīta. Tādēļ, ja darbinieks strādā nepilnu darba laiku, darba alga tiek aprēķināta PROPORCIONĀLI NOSTRĀDĀTO STUNDU SKAITAM, ņemot vērā Ģenerālvienošanās noteikto minimālo stundas tarifa likmi.

Sargiet sevi!

Jūsu Alisa

Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!

PAR AUTORI

Alisa Leškoviča

Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem. 

M.: +371 29 340 444
[email protected]