KO PATIESĪBĀ PATEICA VID PAR IEGĀDĀTO SPIEGOŠANAS PROGRAMMATŪRU?

Nesen sociālos tīklus pāršalca ziņa, ka VID iegādājās spiegošanas rīku no Izraēlas. To, ka minētais rīks var tikt izmantots spiegošanai, tika pamatots, minot piemēru ar protestiem Serbijā.

 

VID nāca ar paziņojumu, ka VID darbības nodrošināšanā neizmanto tā sauktās spiegu programmatūras, kas uzlauž un izseko iedzīvotāju viedierīces. Šāda informācija ir maldinoša un veicina nepamatotu satraukumu sabiedrībā.

 

VID skaidro, ka mūsdienu ekonomikā arvien lielāka daļa finanšu darījumu norisinās digitālajā vidē – izmantojot viedtālruņus, internetbanku, e-komercijas platformas, kriptovalūtas un mākoņpakalpojumus. Arī informācijas aprite kļūst aizvien decentralizētāka un šifrētāka. Lai nodrošinātu VID spēju atklāt izvairīšanos no nodokļu nomaksas un cīnītos ar ēnu ekonomiku, VIDaM ir būtiski izmantot atbilstošus un efektīvus digitālos risinājumus.

 

Šim nolūkam VID ir iegādājies specializētu programmatūru, kas ļauj:

 

1)analizēt finanšu informāciju un elektroniskos ierakstus;

2)atbilstošos kontroles procesos veikt datu apkopošanu un sakarību izpēti.

 

VID apgalvo, ka dati tiek apstrādāti tikai KONTROLES PASĀKUMU ietvaros. Šī programmatūra netiek izmantota vispārējai sabiedrības uzraudzībai. Tā nav ieviesta kā MASVEIDA izsekošanas instruments, un tā netiek izmantota automātiski vai patvaļīgi. Tāpēc sabiedrībai nav pamata bažām par MASVEIDA viedierīču uzlaušanu vai neierobežotu piekļuvi datiem.

 

Es nevēlos spekulēt par šīs programmatūras iespējām, jo nezinu, taču gribu atgādināt, kas ir KONTROLES PASĀKUMI, kuru ietvaros šī programmatūra tiks izmantota.

 

 

Kā zināt, tad no pagājušā gada mēs visi dzīvojam pēc jaunās kārtības un nodokļu administrēšana tiek īstenota trīs posmos:

 

1) Informācijas iegūšana;

2) Nodokļu kontrole;

3) Nodokļu revīzija (audits).

 

Praksē “informācijas iegūšanas” stadija jau sen ir pārvērtusies par reālu auditu, tikai bez termiņiem un bez jebkādiem ierobežojumiem. Ilgi un dikti VID vāc informāciju (tostarp pieprasot to no ārvalsts nodokļu administrācijām). Kad informācija savākta, vai nu pārbaude tiek izbeigta, vai arī tiek izsūtīts brīdinājums par nodokļu kontroles uzsākšanu. Brīdinājuma teksts jau atspoguļo VID gaidāmā lēmuma tekstu, un tā saucamā nodokļu kontrole ir tikai formalitāte, kuras ietvaros tiek izsūtīts jau iepriekš sagatavots “nodokļa rēķins”.

 

Par kontroles pasākumiem, kas izpaužas kā informācijas iegūšana, VID nav pienākums Jums paziņot un jebkādā veidā Jūs brīdināt. Par to, ka tiek īstenota kontrole (jeb informācijas iegūšana), bieži vien Jūs varat uzzināt tikai saņemot informācijas pieprasījumu no VID. Par procesiem, kas notiek VID iekšienē, Jūs nemaz varat nezināt.

 

Informācijas iegūšana kā nodokļu administrēšanas posms ietver:

 

1) VID RĪCĪBĀ ESOŠĀS INFORMĀCIJAS par nodokļu maksātāju izvērtēšanu un analizēšanu (tai skaitā, izvērtējot un analizējot datus, KAS IEGŪTI NO VID IEKŠĒJIEM INFORMĀCIJAS IEGUVES AVOTIEM (piemēram, nodokļu maksātāja reģistrācijas dati, iesniegto deklarāciju dati, iepriekš veikto VID pārbaužu rezultāti), un datus, KAS IEGŪTI NO ĀRĒJIEM INFORMĀCIJAS AVOTIEM);

 

2) nodokļu maksātāja IESNIEGTĀS INFORMĀCIJAS un DOKUMENTU PĀRBAUDI;

 

3) INFORMĀCIJAS PIEPRASĪŠANU;

 

4) nodokļu maksātāja ar saimniecisko darbību saistītu teritoriju un telpu apmeklēšanu (apsekošanu), lai iepazītos ar saimnieciskās darbības procesu, apzinātu faktiskos materiāltehniskos un cilvēkresursus;

 

5) nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības novērošanu, kuras ietvaros noteiktā laika posmā tiek fiksētas ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītas darbības vai atsevišķas saimnieciskās darbības norisi;

 

6) kontrolpirkumu veikšanu;

 

7) virtuālos apmeklējumus, ATTĀLINĀTI PIESLĒDZOTIES NODOKĻU MAKSĀTĀJA ELEKTRONISKĀ VEIDĀ GLABĀTIEM DATIEM;

 

8) piedalīšanos darbībās ar akcīzes precēm (ja VID, izskatot nodokļu maksātāja iesniegumu par licences piešķiršanu, no iesniegtajiem dokumentiem negūst pietiekamu informāciju, VID veic nodokļu maksātāju plānoto akcīzes preču ražošanas, glabāšanas vai tirdzniecības vietu apmeklējumu, lai pārliecinātos par teritoriju vai darbības vietas atbilstību normatīvo aktu prasībām);

 

9) preču paraugu paņemšanu, preču iznīcināšanu (ņemot vērā, ka akcīzes preces drīkst iznīcināt tikai VID amatpersonu klātbūtnē, amatpersonas pie lielākajiem akcīzes preču ražotājiem gada laikā ierodas pat vairākus desmitus reižu. Šāda dalība akcīzes preču iznīcināšanā nav uzskatāma par atsevišķu pārbaudes veidu, bet tajā iegūtā informācija var tikt izmantota nodokļu administrācijas pārbaudes veikšanai).

 

Es nezinu, ko tieši dara šī programmatūra, taču VID paziņojums, ka iegādātā ierīce nav ieviesta kā MASVEIDA izsekošanas instruments, un tā netiek izmantota AUTOMĀTISKI VAI PATVAĻĪGI, tomēr liek uzdodiet ar jautājumu – ko tieši savā paziņojumā pateica VID? Tā tomēr ir izsekošanas un ierīču uzlaušanas programmatūra, kuru VID sola neizmantot MASVEIDĀ, bet kura tiks izmantota tikai kontroles pasākumu veikšanai, tostarp informācijas vākšanas stadijā?

 

Domājot par šo, visu laiku atgriežos domās pie Spānijas piemēru. Spāņu VID arī mēģināja ieviest tādu “informācijas vākšanas” praksi, taču Spānijas Augstākā tiesa to aizliedza, norādot, ka tiklīdz VID iegūst datus, tad šāda informācijas vākšana ir jāpielīdzina auditam, un tātad VID jāveic kontroli ierobežotā laikā… Nevis bez robežām un bez limitiem, kā tas ir iegājies pie mums… Tik nedomājiet, ka Spānijā tāpēc “zāle zaļāka”. Tur VID ir ne mazāk agresīvs.

 

Tādēļ mani pārņem divējādas sajūtas par šo visu… Un Jūs?

 

Jūsu Alisa