KO PAREDZ NOTEIKUMI PAR E-RĒĶINU IESNIEGŠANU VID? – II DAĻA

Ceru, ka Jums izdevās lustīgi nolīgot un nojāņot! Pagājušo reizi aizsākām sarunu par izstrādātiem MK noteikumiem, kas nosaka kārtību, kādā e-rēķinus būs jāiesniedz VID.

Esam apsprieduši to, ka atbilstoši plānotajai kārtībai, uzņēmumiem savā starpā būs jāvienojas par savstarpēji izmantojamo e-rēķinu piegādes kanālu vai kanāliem e-rēķinu apritei, kas varēs būt:

 

1) oficiālā elektroniskā adrese (jeb e-adresi), ja ir aktivizēts e-adreses konts (latvija .gov. lv),

 

2) pakalpojumu sniedzēja jeb operatora piegādes kanāls; vai

 

3) cits individuāli izvēlēts piegādes kanāls.

 

KĀDUS KANĀLUS BŪS JĀIZVĒLAS ATTIECĪBĀS AR VID?

 

Savukārt iesniegt e-rēķinu VID varēs, izmantojot sekojošus kanālus:

 

4) Oficiālo elektronisko adresi (latvija .gov .lv);

 

5) Operatora piegādes kanālu, kas ir integrēts ar VID programmatūru;

 

6) VID EDS programmatūru (API) vai augšup lādējot XML formāta e-rēķinu EDS.

 

JA IZVĒLĒSITIES OFICIĀLO ELEKTRONISKO ADRESI (kas ir izveidota latvija .gov .lv), Jums par e-rēķinu nosūtīšanu VID nebūs jāuztraucas, jo e-rēķini VIDam tiks nosūtīti automātiski.

 

Praksē gan pastāv gadījumi, kad uzņēmumam nav aktivizēts vai ir anulēts e-adreses konts. Šādā gadījumā uzņēmumam (e-rēķina izrakstītājam), būs nodrošināta iespēja portālā Latvija .gov .lv sagatavot e-rēķinu un to lejupielādēt. Ja arī sadarbības partnerim nav aktivizēts vai ir anulēts e-adreses konts, tad varēs portālā Latvija .gov .lv izveidoto e-rēķina XML datni nosūtīt, izmantojot citu piegādes kanālu.

 

JA IZVĒLĒSITIES OPERATORA PIEGĀDES KANĀLU, tad tam būs jābūt integrētam ar VID programmatūru (izņemot, ja operators ir latvija .gov .lv.; attiecībā uz šo operatoru – ir paredzēti īpaši noteikumi, kas ir apskatīti iepriekš).

 

Savukārt, ja IZVĒLĒSIETIES CITUS INDIVIDUĀLI IZVĒLĒTOS PIEGĀDES KANĀLUS, tad e-rēķina iesniegšanai VID būs jāizmanto VID EDS. Augšupielādējot e-rēķina XML datni EDS , lietotājam tiks nodrošināta vizuāla informācija par e-rēķina iesniegšanas rezultātu (t.i., vai datne ir veiksmīgi pieņemta, vai arī ir konstatētas kļūdas). Veiksmīgas augšupielādes rezultātā XML e-rēķins tiks uzreiz attēlots priekšskatīšanai EDS sistēmā.

 

 

E-rēķini būs jāiesniedz VID ne vēlāk kā PIECU DARBA DIENU (!) laikā pēc tā nosūtīšanas Jūsu klientam (t.i., citam uzņēmumam samaksas saņemšanai);

 

Ja kādu tehnisku iemeslu dēļ iesniegt e-rēķinu VID minētajā termiņā nevarēs, tad uzņēmumam VAI operatoram ne vēlāk kā 6. darbdienā par to jāpaziņo VID EDS, norādot neiesniegšanas iemeslu, piemēram:

 

a) nedarbojas uzņēmuma grāmatvedības datorprogramma,

 

b) ir nomainījies uzņēmuma grāmatvedis un konstatēts, ka pēdējā nedēļā izrakstītie rēķini nav nodoti VID; utt.

 

Te gan jāpiebilst, ka prasība iesniegt šādu paziņojumu pašam uzņēmumam vai operatoram, potenciāli rada situācijas, ka šādu ziņojumu neiesniegs neviens. Tādēļ būtu ieteicams rūpīgi lasīt pakalpojuma līgumu ar operatoru, jo ļoti ticami operators negribēs būt atbildīgs par e-rēķinu nosūtīšanu VID un šī atbildība tiks pārlikta uz Jūsu uzņēmumu. Pašlaik gan MK noteikumi neparedz administratīvo atbildību, ja e-rēķins netiks savlaicīgi iesniegts, bet paredzams, ka noteikti kādu atbildību paredzēs (kur bez tā?).

 

E-rēķinu gan būs jāiesniedz ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc sistēmas darbības traucējumu novēršanas. Tas nozīmē, ka, ja piemēram, operatoram ir notikusi kāda tehniska kļūme, kura tika novērsta tikai 10 darba dienu laikā, tad operatoram vai uzņēmumam būs JĀPAZIŅO VID par šādu tehnisku kļūmi ne vēlāk kā 6.darba dienā. Savukārt pašu e-rēķinu JĀIESNIEDZ VID ne vēlāk kā 11.darba dienā (t.i., kad tehniska kļūme būs novērsta).

 

 

Ja pienākums iesniegt e-rēķinu VID nav izpildīts nevis tehniskas kļūmes dēļ, bet gan citu iemeslu dēļ, tad par to būs jāpaziņo VID, bet pašu e-rēķinu būs jāiesniedz VID ne vēlāk kā 30 KALENDĀRA dienu laikā.

 

 

Attiecībā uz e-rēķinu apriti starp budžeta iestādēm un uzņēmumiem (un otrādi), minētā kārtība stāsies spēkā no 2026.gada 1.janvāra.

 

Savukārt, e-rēķinu aprites kārtība starp uzņēmumiem (un secīgi arī to iesniegšanas kārtība VID) spēkā stāsies no 2028.gada 1.janvāra.

 

Uzņēmumi gan varēs BRĪVPRĀTĪGi iesniegt e-rēķinus VID, izmantojot VID izveidoto risinājumu, sākot ar 2026.gada 1.janvāri. Ja e-rēķinu iesniegšanai VID tiks izmantota oficiālā e-pasta adrese (jeb latvija .gov .lv), tad VIDam būs jāsaņem e-rēķinu ziņojumu tikai ar 2026.gada 30.martu.

 

 

VID apstrādās e-rēķinus, lai veiktu turpmāku datu analīzi. Iegūtos datus VID izmantos nodokļu administrēšanas vajadzībām. Proti, mēs visi būsim kā uz delnas!

 

Tas gan nenozīmē, ka uzņēmumi nedrīkstēs kļūdīties. Uzņēmumiem būs brīvprātīga iespēja (nevis obligāts pienākums) atzīmēt e-rēķinus kā “neatbilstošus” (piemēram, ja tika piemērota nepareiza likme). VID pieņems zināšanai šādus e-rēķinus, taču veiks turpmāku datu analīzi individuālā veidā. Es jau minēju, ka būsim VIDam kā uz delnas?

 

Te gan ir arī savi plusi – vairs nebūs par saimniecisko darījumu jāiesniedz informācija (e-rēķinu kopijas), kas jau būs VID rīcībā. Attiecīgi mazināsies administratīvais slogs. Būs arī iespēja izvēlēties automātiski aizpildīt PVN deklarāciju (ielasot tajā e-rēķinu datus).

 

E-rēķini tiks uzglabāti VIDā piecus gadus.