KO IESĀKT, JA SAŅĒMĀT VID INFORMĀCIJAS PIEPRASĪJUMU?
Jau vairākus gadus spēkā ir jaunā nodokļu administrēšanas kārtība, kas notiek trīs posmos:
1)informācijas pieprasīšana;
2) nodokļu kontrole
3) nodokļu audits.
Ja nodokļu kontroles un audita veikšana ir regulēta un ierobežota laikā, tad informācijas pieprasīšana – nē. Rezultātā praksē ļoti bieži ir jānovēro situācijas, kad VID “informācijas pieprasīšanas” aizsegā pēc būtības īsteno nodokļu kontroli vai auditu.
Vienlaikus tiek uzskatīts, ka informācijas pieprasījums nav administratīvais akts vai faktiskā rīcība (bet gan starplēmums vai procesuāla darbība), kuru apstrīdēt nevar. Visus iebildumus par informācijas pieprasījumiem var celt, apstrīdot jau pašu VID nodokļu kontroles rēķinu vai lēmumu par auditu.
Turklāt par informācijas nesniegšanu VID patreiz ir paredzēta sekojoša atbildība:
1) administratīvā atbildība,
2) saimnieciskās darbības apturēšana;
3) izslēgšana no PVN maksātāju reģistra.
Jautājumi par VID informācijas pieprasījumiem un to, vai VID, izsūtot nodokļu maksātājiem informācijas pieprasījumus nerīkojas patvaļīgi, pēdējos mēnešos nu ir skatīti vairākkārtīgi arī tiesā.
VAI INFORMĀCIJAS PIEPRASĪJUMI IR APSTRĪDAMI?
Ir jānošķir divi gadījumi:
1) ja šāda VID pieprasījuma adresātam informācijas sniegšana ir tikai tiesība (nevis pienākums), tas ir, PERSONA TIEK UZKLAUSĪTA, un informācijas nesniegšanas sekas būtībā ir tikai risks, ka iestāde gala lēmumu pieņems bez personas sniegtās informācijas – tad šādu informācijas pieprasījumu ir jāuzskata par starplēmumu vai procesuālu darbību, kuru APSTRĪDĒT NEVAR;
2) turpretim, ja informācijas pieprasījums ir obligāti izpildāms (tai skaitā ar piespiedu izpildi) un par nepildīšanu var iestāties nelabvēlīgas sekas (piemēram, sods), tad šāds informācijas pieprasījums rada tiesiskas sekas un ir uzskatāms par administratīvo aktu, kas IR APSTRĪDAMS.
Tātad, ja, piemēram, saņemat informācijas pieprasījumu, kurā par informācijas nesniegšanu VID draud ar administratīvo sodu, vai draud izslēgt Jūsu uzņēmumu no PVN maksātāju reģistra vai apturēt uzņēmuma saimniecisko darbību, tad šādu informācijas pieprasījumu VAR APSTRĪDĒT, jo šādi “draudi” neatstāj vietu šaubām, ka tā nav tikai Jūsu uzklausīšana un Jūsu paša izvēle sniegt informāciju.
KO TĀLĀK?
Pieņemsim, ka Jūs saņēmāt informācijas pieprasījumu no VID, kurā Jums tiek “draudēts” ar nelabvēlīgām sekām, ja Jūs informāciju nesniegsiet. Vai informācijas pieprasījuma apstrīdēšana nozīmēs to, ka Jūs varēsiet pieprasīto informāciju nesniegt vispār, vai to, ka VID atvainosies un liks Jūs mierā? Iespējams, bet ne fakts! Tas būs atkarīgs no vairākiem apstākļiem.
Tiesa nevērtēs pieprasītās informācijas nepieciešamību iespējamā administratīvajā procesā. Tā ir VID rīcības brīvība – pareizi identificēt tās kompetencē esošo lietu izmeklēšanai nepieciešamos faktus un noteikt, kādi pierādījumi VID nepieciešami.
Tomēr, saņemot šādu pieteikumu par VID informācijas pieprasījuma atcelšanu, tiesas uzdevums būs atbilstoši pieteikuma pamatojumam pārbaudīt, vai VID informācijas pieprasījums nav prettiesisks un patvaļīgs.
Informācijas pieprasījums var tikt uzskatīts par prettiesisku, ja tas neatbilst konkrētām tiesību normām (piemēram, ir pieļauts iestādes kompetences pārkāpums, personas datu apstrādes pārkāpums u.c.).
Informācijas pieprasījums var tikt uzskatīts arī par patvaļīgu, ja, piemēram, personai nav saprotams informācijas pieprasījuma un iestādes izmeklēšanas mērķis un pamatojums. Tiesas ieskatā informācijas pieprasījums, ja nav skaidrs tā mērķis un attiecīgi nav skaidras varbūtēju pamatotu iebildumu iespējas, hipotētiski paver ceļu VID patvaļai.
Tāpat tiesai būtu iespējams pārbaudīt, vai informācijas pieprasījums ir samērīgs – tostarp, vai šāds pieprasījums, kas veikts laikā pirms administratīvā procesa uzsākšanas, nav tik apjomīgs un apgrūtinošs, ka būtībā atbilst likumā regulētam nodokļu kontroles vai audita procesam.
SECINĀJUMI
Es domāju, ka pie VID informācijas pieprasījumu apstrīdēšanas mēs vēl atgriezīsimies vairākkārtīgi, jo tiesa nav apskatījusi vēl vairākus būtiskus aspektus, par kuriem vēl pastrīdēsimies tiesā.
Jebkurā gadījumā katrs gadījums ir izvērtējams individuāli un ņemot vērā konkrētas lietas faktiskos apstākļus. Tādēļ, saņemot informācijas pieprasījumus no VID, konsultējaties ar savu advokātu.
Jauku un darbību nedēļu vēlot,
1)informācijas pieprasīšana;
2) nodokļu kontrole
3) nodokļu audits.
Ja nodokļu kontroles un audita veikšana ir regulēta un ierobežota laikā, tad informācijas pieprasīšana – nē. Rezultātā praksē ļoti bieži ir jānovēro situācijas, kad VID “informācijas pieprasīšanas” aizsegā pēc būtības īsteno nodokļu kontroli vai auditu.
Vienlaikus tiek uzskatīts, ka informācijas pieprasījums nav administratīvais akts vai faktiskā rīcība (bet gan starplēmums vai procesuāla darbība), kuru apstrīdēt nevar. Visus iebildumus par informācijas pieprasījumiem var celt, apstrīdot jau pašu VID nodokļu kontroles rēķinu vai lēmumu par auditu.
Turklāt par informācijas nesniegšanu VID patreiz ir paredzēta sekojoša atbildība:
1) administratīvā atbildība,
2) saimnieciskās darbības apturēšana;
3) izslēgšana no PVN maksātāju reģistra.
Jautājumi par VID informācijas pieprasījumiem un to, vai VID, izsūtot nodokļu maksātājiem informācijas pieprasījumus nerīkojas patvaļīgi, pēdējos mēnešos nu ir skatīti vairākkārtīgi arī tiesā.
VAI INFORMĀCIJAS PIEPRASĪJUMI IR APSTRĪDAMI?
Ir jānošķir divi gadījumi:
1) ja šāda VID pieprasījuma adresātam informācijas sniegšana ir tikai tiesība (nevis pienākums), tas ir, PERSONA TIEK UZKLAUSĪTA, un informācijas nesniegšanas sekas būtībā ir tikai risks, ka iestāde gala lēmumu pieņems bez personas sniegtās informācijas – tad šādu informācijas pieprasījumu ir jāuzskata par starplēmumu vai procesuālu darbību, kuru APSTRĪDĒT NEVAR;
2) turpretim, ja informācijas pieprasījums ir obligāti izpildāms (tai skaitā ar piespiedu izpildi) un par nepildīšanu var iestāties nelabvēlīgas sekas (piemēram, sods), tad šāds informācijas pieprasījums rada tiesiskas sekas un ir uzskatāms par administratīvo aktu, kas IR APSTRĪDAMS.
Tātad, ja, piemēram, saņemat informācijas pieprasījumu, kurā par informācijas nesniegšanu VID draud ar administratīvo sodu, vai draud izslēgt Jūsu uzņēmumu no PVN maksātāju reģistra vai apturēt uzņēmuma saimniecisko darbību, tad šādu informācijas pieprasījumu VAR APSTRĪDĒT, jo šādi “draudi” neatstāj vietu šaubām, ka tā nav tikai Jūsu uzklausīšana un Jūsu paša izvēle sniegt informāciju.
KO TĀLĀK?
Pieņemsim, ka Jūs saņēmāt informācijas pieprasījumu no VID, kurā Jums tiek “draudēts” ar nelabvēlīgām sekām, ja Jūs informāciju nesniegsiet. Vai informācijas pieprasījuma apstrīdēšana nozīmēs to, ka Jūs varēsiet pieprasīto informāciju nesniegt vispār, vai to, ka VID atvainosies un liks Jūs mierā? Iespējams, bet ne fakts! Tas būs atkarīgs no vairākiem apstākļiem.
Tiesa nevērtēs pieprasītās informācijas nepieciešamību iespējamā administratīvajā procesā. Tā ir VID rīcības brīvība – pareizi identificēt tās kompetencē esošo lietu izmeklēšanai nepieciešamos faktus un noteikt, kādi pierādījumi VID nepieciešami.
Tomēr, saņemot šādu pieteikumu par VID informācijas pieprasījuma atcelšanu, tiesas uzdevums būs atbilstoši pieteikuma pamatojumam pārbaudīt, vai VID informācijas pieprasījums nav prettiesisks un patvaļīgs.
Informācijas pieprasījums var tikt uzskatīts par prettiesisku, ja tas neatbilst konkrētām tiesību normām (piemēram, ir pieļauts iestādes kompetences pārkāpums, personas datu apstrādes pārkāpums u.c.).
Informācijas pieprasījums var tikt uzskatīts arī par patvaļīgu, ja, piemēram, personai nav saprotams informācijas pieprasījuma un iestādes izmeklēšanas mērķis un pamatojums. Tiesas ieskatā informācijas pieprasījums, ja nav skaidrs tā mērķis un attiecīgi nav skaidras varbūtēju pamatotu iebildumu iespējas, hipotētiski paver ceļu VID patvaļai.
Tāpat tiesai būtu iespējams pārbaudīt, vai informācijas pieprasījums ir samērīgs – tostarp, vai šāds pieprasījums, kas veikts laikā pirms administratīvā procesa uzsākšanas, nav tik apjomīgs un apgrūtinošs, ka būtībā atbilst likumā regulētam nodokļu kontroles vai audita procesam.
SECINĀJUMI
Es domāju, ka pie VID informācijas pieprasījumu apstrīdēšanas mēs vēl atgriezīsimies vairākkārtīgi, jo tiesa nav apskatījusi vēl vairākus būtiskus aspektus, par kuriem vēl pastrīdēsimies tiesā.
Jauku un darbību nedēļu vēlot,
Jūsu Alisa
Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!
PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.