KAS PAR ZVĒRU – “EU INC.”
Paturpināsim apskatīt, kas šobrīd Eiropas Komisijai ir uz darba galda un kādas izmaiņas mēs varam sagaidīt jau tuvāko 3-5 gadu laikā (bet iespējams arī ātrāk). Jau minēju iepriekš, ka Eiropas Savienība beidzot atskāra, ka tā vairs netiek laikam līdzi. Digitalizācija un globalizācija spiež mainīt gadu desmitiem esošo praksi un regulējumu, tostarp nodokļu un komerctiesībās.
Viens no priekšlikumiem, kas piesaistīja manu uzmanību ir “EU Inc” uzņēmuma formas ieviešanu visā Savienībā. Pašlaik uzņēmējiem ir jāorientējas 27 valstu tiesību sistēmās un vairāk nekā 60 (!) uzņēmumu juridiskajās formās. Skaidrs, ka tas uzņēmējiem rada lielu administratīvo slogu, palielina izmaksas (tostarp juridiskās) un vispār attur uzņēmējus no darbības paplašināšanas ES tirgū. Tāpēc Eiropas Komisija nāca ar priekšlikumu ieviest vienu uzņēmuma formu visās ES dalībvalstīs – “EU Inc”.
“EU Inc.” neaizstās dalībvalstu regulējumu, bet būs pieejams visiem uzņēmumiem visā Eiropas Savienībā.
KĀ “EU INC” ATŠĶIRSIES NO “SE”?
Iespējams, Jūs jautāsiet, ka jau šobrīd ir iespējams izveidot “Eiropas Komercsabiedrību” (SE), kas drīkst pārcelt savu juridisko adresi no vienas ES valsts uz citu, neveicot likvidāciju un nedibinot jaunu sabiedrību citā ES dalībvalstī. Tā ir, taču “Eiropas Komercsabiedrība” ir salīdzinoši smagnēja korporatīvā forma. Turklāt, to var dibināt, apvienojot dalībvalstu akciju sabiedrības (!) vai pārveidojot dalībvalsts akciju sabiedrību (!), un tās minimālais pamatkapitāls ir 120 000 euro. Pat ezītim ir skaidrs, ka šī uzņēmējdarbības forma nav domāta visiem, jo tās dibināšana ir salīdzinoši dārga un sarežģīta.
Manuprāt, publiski pieejama statistika jau pati par sevi visu pasaka:
1)2023.gadā ES darbojās aptuveni 33,1 miljons aktīvu uzņēmumu;
2) “Eiropas komercsabiedrību” visā Eiropas Savienībā ir vien nedaudz vairāk par 3 tūkstošiem (proti, 0,0091% no visiem uzņēmumiem; jeb viena Eiropas komercasbiedrība (SE) uz ~ 11 tūkstošiem uzņēmumiem.
Neteikšu, ka to var nosaukt par “veiksmes stāstu”, pēc kura ir liels pieprasījums.
GALVENĀS “EU INC.” IEZĪMES
Saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu “EU INC” būs ļoti pievilcīga uzņēmuma forma, kuras galvenās iezīmes būs sekojošas.
a) ĀTRĀKA REĢISTRĀCIJA. Uzņēmuma izveide būs iespējama 48 stundu laikā par maksu, kas nepārsniedz 100 eur!
b) BEZ PRASĪBAS PAR MINIMĀLO PAMATKAPITĀLU. Tātad to varēs atļauties ikviens!
c) VIENKĀRŠĀKAS PROCEDŪRAS. Informācija par uzņēmumu komercreģistriem būs jāiesniedz tikai vienu reizi, vai nu tieši, vai izmantojot lietotājam draudzīgu ES līmeņa saskarni;
d) PILNĪBĀ DIGITĀLA DARBĪBA. Uzņēmuma reģistrācija un likvidācija (kā arī pārējie procesi), pēc noklusējuma tiks īstenota digitāli. Turklāt būs pieejamas vienkāršotas maksātnespējas procedūras.
e) AIZLIEGTO PRAKŠU SARAKSTS. Regulējums paredzēs arī “aizliegto prakšu sarakstu”, lai nodrošinātu, ka pret “EU Inc.” uzņēmumiem izturas tāpat kā pret jebkuriem citiem valstu uzņēmumiem.
NODOKĻU ASPEKTI?
Nodokļu aspektiem Eiropas Komisijas priekšlikumā ir pakārtota nozīme, un tie aprobežojas ar:
1) Darbinieku akciju opcijām; un
2) PVN reģistrāciju.
“EU Inc.” uzņēmumi varēs ieviest vienotu ES mēroga darbinieku akciju opciju plānu jeb EU-ESO. Šādi plāni ļaus uzņēmumiem piedāvāt darbiniekiem tiesības nākotnē iegādāties uzņēmuma akcijas un tādējādi ir būtisks instruments kvalificētu darbinieku piesaistei un noturēšanai.
Priekšlikums paredz visā ES vienādot brīdi, kad ienākums no šādām akciju opcijām kļūst apliekams ar nodokli. Nodoklis būtu jāmaksā nevis opcijas piešķiršanas vai izmantošanas brīdī, bet gan tad, kad darbinieks pārdod attiecīgās akcijas. Vienlaikus katra dalībvalsts arī turpmāk pati noteiks, kā šādu ienākumu kvalificēt un ar kādu nodokli to aplikt.
Savukārt attiecībā uz PVN reģistrāciju, tiek atzīmēts, ka pašlaik dažās dalībvalstīs nodokļu maksātāja identifikācijas numura vai PVN identifikācijas numura saņemšanai viena un tā pati informācija vairākkārt jāiesniedz dažādām iestādēm, un tas var būtiski aizkavēt uzņēmuma darbības uzsākšanu. Attiecībā uz “EU Inc.” tiek rosināts, ka komercreģistros ietverto informāciju par uzņēmumu varēs automātiski izmantot nodokļu maksātāja identifikācijas numura un PVN identifikācijas numura piešķiršanai.
Latvijā šāda kārtība jau darbojas, bet manāmi “klibo”. Uzņēmumu reģistrā sniedzamo informāciju komercsabiedrības dibināšanas brīdī, bieži vien VID uzskata par nepietiekamu, tādēļ PVN numura saņemšanu nevar nosaukt par automātisku.
Tādēļ ātri piereģistrēt uzņēmumu arī PVN maksātāju reģistrā var zinātājs. Nezinātājam būs vēl jāpacīnās. 
Nav slikta iniciatīva, vai ne? Pasekosim un pavērosim, kā attīstīsies notikumi.
Jūsu Alisa
Viens no priekšlikumiem, kas piesaistīja manu uzmanību ir “EU Inc” uzņēmuma formas ieviešanu visā Savienībā. Pašlaik uzņēmējiem ir jāorientējas 27 valstu tiesību sistēmās un vairāk nekā 60 (!) uzņēmumu juridiskajās formās. Skaidrs, ka tas uzņēmējiem rada lielu administratīvo slogu, palielina izmaksas (tostarp juridiskās) un vispār attur uzņēmējus no darbības paplašināšanas ES tirgū. Tāpēc Eiropas Komisija nāca ar priekšlikumu ieviest vienu uzņēmuma formu visās ES dalībvalstīs – “EU Inc”.
“EU Inc.” neaizstās dalībvalstu regulējumu, bet būs pieejams visiem uzņēmumiem visā Eiropas Savienībā.
KĀ “EU INC” ATŠĶIRSIES NO “SE”?
Iespējams, Jūs jautāsiet, ka jau šobrīd ir iespējams izveidot “Eiropas Komercsabiedrību” (SE), kas drīkst pārcelt savu juridisko adresi no vienas ES valsts uz citu, neveicot likvidāciju un nedibinot jaunu sabiedrību citā ES dalībvalstī. Tā ir, taču “Eiropas Komercsabiedrība” ir salīdzinoši smagnēja korporatīvā forma. Turklāt, to var dibināt, apvienojot dalībvalstu akciju sabiedrības (!) vai pārveidojot dalībvalsts akciju sabiedrību (!), un tās minimālais pamatkapitāls ir 120 000 euro. Pat ezītim ir skaidrs, ka šī uzņēmējdarbības forma nav domāta visiem, jo tās dibināšana ir salīdzinoši dārga un sarežģīta.
Manuprāt, publiski pieejama statistika jau pati par sevi visu pasaka:
1)2023.gadā ES darbojās aptuveni 33,1 miljons aktīvu uzņēmumu;
2) “Eiropas komercsabiedrību” visā Eiropas Savienībā ir vien nedaudz vairāk par 3 tūkstošiem (proti, 0,0091% no visiem uzņēmumiem; jeb viena Eiropas komercasbiedrība (SE) uz ~ 11 tūkstošiem uzņēmumiem.
Neteikšu, ka to var nosaukt par “veiksmes stāstu”, pēc kura ir liels pieprasījums.
GALVENĀS “EU INC.” IEZĪMES
Saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu “EU INC” būs ļoti pievilcīga uzņēmuma forma, kuras galvenās iezīmes būs sekojošas.
a) ĀTRĀKA REĢISTRĀCIJA. Uzņēmuma izveide būs iespējama 48 stundu laikā par maksu, kas nepārsniedz 100 eur!
b) BEZ PRASĪBAS PAR MINIMĀLO PAMATKAPITĀLU. Tātad to varēs atļauties ikviens!
c) VIENKĀRŠĀKAS PROCEDŪRAS. Informācija par uzņēmumu komercreģistriem būs jāiesniedz tikai vienu reizi, vai nu tieši, vai izmantojot lietotājam draudzīgu ES līmeņa saskarni;
d) PILNĪBĀ DIGITĀLA DARBĪBA. Uzņēmuma reģistrācija un likvidācija (kā arī pārējie procesi), pēc noklusējuma tiks īstenota digitāli. Turklāt būs pieejamas vienkāršotas maksātnespējas procedūras.
e) AIZLIEGTO PRAKŠU SARAKSTS. Regulējums paredzēs arī “aizliegto prakšu sarakstu”, lai nodrošinātu, ka pret “EU Inc.” uzņēmumiem izturas tāpat kā pret jebkuriem citiem valstu uzņēmumiem.
NODOKĻU ASPEKTI?
Nodokļu aspektiem Eiropas Komisijas priekšlikumā ir pakārtota nozīme, un tie aprobežojas ar:
1) Darbinieku akciju opcijām; un
2) PVN reģistrāciju.
“EU Inc.” uzņēmumi varēs ieviest vienotu ES mēroga darbinieku akciju opciju plānu jeb EU-ESO. Šādi plāni ļaus uzņēmumiem piedāvāt darbiniekiem tiesības nākotnē iegādāties uzņēmuma akcijas un tādējādi ir būtisks instruments kvalificētu darbinieku piesaistei un noturēšanai.
Priekšlikums paredz visā ES vienādot brīdi, kad ienākums no šādām akciju opcijām kļūst apliekams ar nodokli. Nodoklis būtu jāmaksā nevis opcijas piešķiršanas vai izmantošanas brīdī, bet gan tad, kad darbinieks pārdod attiecīgās akcijas. Vienlaikus katra dalībvalsts arī turpmāk pati noteiks, kā šādu ienākumu kvalificēt un ar kādu nodokli to aplikt.
Savukārt attiecībā uz PVN reģistrāciju, tiek atzīmēts, ka pašlaik dažās dalībvalstīs nodokļu maksātāja identifikācijas numura vai PVN identifikācijas numura saņemšanai viena un tā pati informācija vairākkārt jāiesniedz dažādām iestādēm, un tas var būtiski aizkavēt uzņēmuma darbības uzsākšanu. Attiecībā uz “EU Inc.” tiek rosināts, ka komercreģistros ietverto informāciju par uzņēmumu varēs automātiski izmantot nodokļu maksātāja identifikācijas numura un PVN identifikācijas numura piešķiršanai.
Latvijā šāda kārtība jau darbojas, bet manāmi “klibo”. Uzņēmumu reģistrā sniedzamo informāciju komercsabiedrības dibināšanas brīdī, bieži vien VID uzskata par nepietiekamu, tādēļ PVN numura saņemšanu nevar nosaukt par automātisku.
Nav slikta iniciatīva, vai ne? Pasekosim un pavērosim, kā attīstīsies notikumi.
Jūsu Alisa
Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!
PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.