KĀDUS NODOKĻUS DZERAMNAUDAS SAŅĒMĒJIEM UN IZMAKSĀTĀJIEM JĀMAKSĀ? (II DAĻA)

Iepriekšējā rakstā aizsākām izskatīt jaunākos grozījumus likumos, un precīzāk – grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodoklī” un tā piemērošanas noteikumos. Saskaņā ar grozījumiem MK noteikumos turpmāk par “ienākuma izmaksātājiem” tiks uzskatīti arī starpnieki, kas BEZ DARBA DEVĒJA IESAISTES nodrošina atsevišķu ienākumu veidu (piemēram, pakalpojumu sniegšanas jomā- dzeramnaudu) administrēšanu (to iekasēšanu un izmaksu).Šajā rakstā es izstāstīšu viena šāda starpnieka stāstu, dodot ieskatu tam, kā dzeramnauda ir jāapliek ar nodokli. 

VIENA STARPNIEKA STĀSTS

Šis stāsts aizsākās vairāk kā gadu atpakaļ, kad uzņēmuma PAYNT vadītājs uzaicināja mani uz tikšanos, lai dalītos ar savu vīziju dot Latvijas patērētājiem iespēju atstāt dzeramnaudu viesmīļiem ar bezskaidras naudas pārskaitījumu. Ar degošām acīm viņš stāstīja par to, ka PAYNT izstrādāja platformu, kas ļauj, piemēram, restorāna apmeklētājam veikt ne vien rēķina apmaksu par garšīgo maltīti, bet arī izvēlēties atstāt dzeramnaudu viesmīlim, kurš viņu apkalpoja. Un tas viss iespējams ar vienas pogas spiedienu uz termināļa. Bezskaidrā veiktais maksājums par maltīti – tiek automātiski novirzīts pa tiešo restorānam, bet atstātā dzeramnauda – pa tiešo viesmīlim (proti, dzeramnaudas iekasēšanā neiesaistot viesmīļa darba devēju).

Ikdienā noteikti esat saskārušies ar situāciju, kad pēc garšīgas maltītes restorānā jums vienkārši nav skaidras naudas, ko atstāt viesmīlim. Šādos brīžos ar kauna pilnu skatienu un rūgtumu uz sirds jūs mēdzat aiziet bez iespējas pateikties viesmīlim par viņa laipnību. Nepatīkama sajūta, vai ne? 

Vienīgais šķērslis šīs vīzijas īstenošanā bija nodokļi, un precīzāk, iestāžu nevienprātība attiecībā uz to piemērošanu. Neskaidrība par nodokļu sekām visvairāk biedēja tieši darba devējus (restorānus), jo neviens nevēlējās saņemt VID nodokļa rēķinu ar lūgumu samaksāt valsts budžetā papildus darba spēka nodokļus par viesmīļa saņemtām dzeramnaudām. Jāteic, ka šādas darba devēju bažas bija ne bez pamata, jo VID amatpersonu starpā nepastāvēja vienprātība par to, kas ir dzeramnauda un kā to būtu jāapliek ar nodokļiem. Vienā gadījumā dzeramnauda tika uzskatīta par dāvinājumu ar atlīdzības nozīmi, citā – par ieņēmumiem, kas izriet no darba attiecībām. Abos gadījumos nodokļu sekas ir atšķirīgas. Atšķiras arī persona, kas ir atbildīga par ienākuma deklarēšanu un nodokļu samaksu valsts budžetā. Arī vienprātības par to, vai šādas dzeramnaudas ir jāiekļauj čekā, un vai tās ir jāapliek ar PVN, nebija.

Esmu lepna par to, ka ar Finanšu Ministriju un VID panācām vienprātību, kā jāpiemēro nodokļi dzeramnaudām, kā arī veicinājuši tehnoloģiju ienākšanu arī Latvijas tirgū.  MK grozījumi tikai iemūžina ar ministriju un VID panākto kompromisu – starpnieks ieturēs IIN izmaksas vietā un iemaksās tos budžetā, bet dzeramnaudas netiks apliktas ar algas nodokļiem (IIN + VSAOI); tikai ar IIN.

NODOKĻI VIESMĪLIM

Nodokļu sekas nemainās no tā, vai dzeramnauda tiek saņemta skaidrā vai bezskaidrā naudā, taču tās mainās no tā, vai dzeramnaudas saņemšanā ir iesaistīts viesmīļa darba devējs. Ja, piemēram, ēdināšanas uzņēmuma klienti, papildus samaksai par pasūtījumu, atstāj dzeramnaudu, kas tiek iekasēta AR ĒDINĀŠANAS UZŅĒMUMA STARPNIECĪBU, sākotnēji to atzīstot ēdināšanas uzņēmuma ieņēmumos, un pēc tam tiek izmaksāta darbiniekam (viesmīlim), šādā veidā apkalpošanas personālam izmaksāta dzeramnauda ir iekļaujama darbinieka ienākumos, par kuru ir jāmaksā algas nodoklis (IIN) + VSAOI vispārējā kārtībā.

Tāpat situācijās, kad LIETOTNES IZMANTOŠANAS PROCESĀ IESAISTĪTI ēdināšanas uzņēmuma darbinieka DARBA DEVĒJI, ar lietotnes starpniecību darbinieka saņemtā dzeramnauda ir atzīstama par algota darba ienākumu, kas veido darbiniekam ar algas nodokli un VSAOI apliekamo objektu. Piemēram, ja dzeramnauda tiek maksāta bezskaidrā naudā ar darba DEVĒJA IZSTRĀDĀTĀS APLIKĀCIJAS STARPNIECĪBU, un dzeramnauda pirms tās izmaksas viesmīlim nonāk darba devēja kontā, šādos gadījumos darba devēji ir iesaistīti dzeramnaudas izmaksā, un tādējādi dzeramnauda ir uzskatāma par viesmīļa algota darba ienākumu, kas ir apliekams ar IIN 25,5% un VSAOI 34,59%, no kuriem 23,59% – maksā darba devējs un 10,50% – darba ņēmējs. Par algas nodokļu ieturēšanu un iemaksu valsts budžetā ir atbildīgs darba devējs.

Savukārt situācijā, kad AR LIETOTNES STARPNIECĪBU dzeramnaudas plūsma ir organizēta atsevišķi no uzņēmuma naudas līdzekļiem un darbiniekam dzeramnaudu samaksā, NEIESAISTOT DARBA DEVĒJU, darbinieka saņemtā dzeramnauda atzīstama par dāvinājumu atlīdzības nozīmē, kas ir apliekams tikai ar IIN kā citi ienākumi (kas nav atbrīvoti no nodokļa)

Līdz šim iestādes pauda viedokli, ka gadījumā, ja darbinieks saņem dzeramnaudu bez uzņēmuma starpniecības kā pateicību par apkalpošanu no klienta, tā ir uzskatāma par darbinieka ienākumu un tādēļ par nodokļa samaksu arī ir atbildīgs darbinieks. Proti, IIN tiek maksāts rezumējošā kārtībā, darbiniekam aprēķinot un deklarējot nodokli gada ienākumu deklarācijā. Šī kārtība nav mainīta. Tomēr ar grozījumiem MK noteikumos tiek skaidri noteikts, ka, ja dzeramnaudas iekasēšana notiek ar starpnieka (t.i., lietotnes palīdzību) un bez darba devēja iesaistes, tad tieši šis starpnieks ir atbildīgs par nodokļa ieturēšanu izmaksas vietā. Proti, dzeramnauda kā dāvinājums atlīdzības nozīmē ir atzīstama par dāvinājumu IIN likuma 17. panta desmitās daļas 8. punkta izpratnē, un saskaņā ar šo normu IIN likums ienākuma izmaksātājam nosaka arī pienākumu ieturēt IIN ienākuma izmaksas vietā un iemaksāt to vienotajā nodokļu kontā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumam.

Ko tas nozīmē viesmīlim? Tas nozīmē, ka gadījumos, kad klients izvēlēsies atstāt dzeramnaudu, nospiežot uz PAYNT termināļa “Atstāt dzeramnaudu”, viesmīlis savā kontā saņems jau neto summu, kuru tas būs tiesīgs tērēt bez atlikuma! Arī par dzeramnaudas deklarēšanu un nodokļa nomaksu viņam nebūs jāuztraucas. Par to parūpēsies PAYNT. Arī vēstules no VID par to, ka viesmīlis dzīvo pāri saviem oficiāli deklarētajiem ienākumiem, viesmīlim nebūs jāsaņem (kas ne reti gadās lielāku pirkumu gadījumā, piemēram, iegādājoties transportlīdzekli).

NODOKĻU SEKAS VIESMĪĻA DARBA DEVĒJAM

Tā kā komersants neiesaistās dzeramnaudas saņemšanā, tad, izstrādājot grāmatvedības politiku, komersants var noteikt, ka dzeramnauda, ko fiziskā persona saņem BEZ UZŅĒMUMA STARPNIECĪBAS, nav atzīstama par juridiskās personas ieņēmumiem.

Arī dzeramnauda, kuras saņemšanā uzņēmums nav iesaistīts (un tā nav atzīstama par uzņēmuma ieņēmumiem) nav jāreģistrē nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajā ierīcē vai iekārtā, un klientam kases čeks nav jāizsniedz .

Dzeramnauda ir jāreģistrē nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajā ierīcē vai iekārtā un klientam ir jāizsniedz kases čeks tikai tad, ja uzņēmums ir iesaistīts dzeramnaudas saņemšanā. Šāds VID viedoklis ir pausts arī iepriekš attiecībā uz dzeramnaudu skaidrā naudā. Proti, ja, piemēram, klients atstāj uz restorāna galda dzeramnaudu skaidrā naudā, tad tā ir jāreģistrē “kases aparātā” un klientam ir jāiesniedz kases čeks. Tāda starpnieka kā PAYNT risinājuma pamatā naudas plūsma tiek organizēta atsevišķi (bez viesmīļa darba devēja iesaistes vai strapniecības), tādēļ šāda dzeramnauda nav jāreģistrē “kases aparātā” un klientam nav jāizsniedz kases čeks, kā arī tā nav jāatzīst darba devēja ieņēmumos.

Papildus, šādi (ar starpnieku) viesmīlim atstātā dzeramnauda netiks uzskatīta par viesmīļa algota darba ieņēmumiem. Tas nozīmē, ka darba devējam nav jāuztraucas arī par pienākumu aprēķināt un ieturēt no viesmīļa saņemtajām dzeramnaudām algas nodokļi (IIN + VSAOI). Secīgi, risks, ka darba devējam varētu draudēt uzrēķins par izvairīšanos no algas nodokļiem, par ko ir paredzētā arī soda nauda 100% apmērā no parāda pamatsummas, nepastāv.

Visbeidzot, (ar starpniecību) veiktās dzeramnaudas samaksai nebūs jāpiemēro PVN, pēc ekonomiskās būtības tā nav pakalpojuma sniegšana par atlīdzību. Kases čeks būs jāizsniedz (un ar PVN jāapliek) tikai maksājums, kas saņemts par ēdināšanas pakalpojumu. 

Jūsu Alisa