ADVOKĀTA PADOMI

KĀ UN NO KĀ ATGŪT PVN, KAS SAMAKSĀTS KĻŪDAINI?

Ko darīt, ja esat samaksājis PVN par preču vai pakalpojumu iegādi, bet vēlāk izrādījās, ka darījums nav apliekams ar PVN? Lai arī atbilde varētu šķist salīdzinoši vienkārša, taču praksē ar PVN atgūšanu bieži vien rodas problēmas. Ļaujiet minēt kādu reālu piemēru..

PIEMĒRS

PĀRDEVĒJS pārdeva PIRCĒJAM iekārtas, piemērojot preču cenai PVN. PIRCĒJS veica rēķina apmaksu, bet samaksāto PVN atskaitīja priekšnodoklī.

Sākotnēji VID, veicot darījuma pārbaudi, atzina PVN piemērošanu darījumam par pareizu. Taču vēlāk, veicot PIRCĒJA auditu, VID secināja, ka darījums ir nevis ar PVN apliekama preču piegāde, bet gan ar PVN neapliekama uzņēmuma (vai tā daļas) pāreja.

Ņemot vērā minēto, VID secināja, ka PIRCĒJAM nebija tiesības atskaitīt priekšnodoklī PĀRDEVĒJAM samaksāto PVN , un izstādīja PIRCĒJAM nodokļu rēķinu.

PIRCĒJS apstrīdēja šo VID lēmumu tiesā. Pirmās instances tiesa atcēla VID nodokļa rēķinu, uzskatot, ka PVN ir piemērots pareizi (proti, darījums ir ar PVN apliekama preču piegāde). Savukārt apelācijas un kasācijas instance nosprieda citādi (t.i., ka darījums ir uzņēmuma daļas pāreja, kas nav ar PVN apliekama).

Ņemot vērā to, ka pirmās instances tiesa taisīja spriedumu, ar kuru atzina, ka darījumam bija jāpiemēro PVN, PĀRDEVĒJAM nebija pamata, nedz intereses:

1) labot rēķinu (to izrakstot PIRCĒJAM jau bez PVN);

2) un veikt deklarāciju labojumus, atprasot no VID nepareizi samaksāto PVN.

Taču kamēr PIRCĒJS tiesājās ar VID, pagāja likumā noteiktais rēķinu (un deklarāciju) labošanas termiņš, un secīgi PĀRDEVĒJS vairs gribot nevarēja no valsts atgūt nepareizi samaksāto PVN.

Latvijā, piemēram, nodokļu maksātājiem ir tiesības veikt nodokļu deklarāciju labojumus vai precizējumus triju gadu laikā pēc konkrētajos likumos noteiktā maksāšanas termiņa.

KĀ PIRCĒJAM ATGŪT SAMAKSĀTO PVN?

Nesen tieši šādu jautājumu risināja Eiropas Savienības tiesa, secinot, ka:

1) Situācijā, kurā nodokļa maksātājs ir samaksājis rēķinā nepamatoti norādīto PVN, rēķina izsniedzējam principā tas ir jākoriģē.

2) Lai nodrošinātu PVN neitralitāti, dalībvalstīm savā valsts tiesību sistēmā ir jāparedz iespēja koriģēt ikvienu rēķinā nepamatoti norādītu nodokli, ja rēķina izsniedzējs pierāda savu labticību. [Latvijā ar to nav būtisku problēmu. Rēķinus un deklarācijas var koriģēt trīs gadus, izņemot, ja par attiecīgo periodu ir veikts audits vai izrakstīts nodokļu rēķins].

3) Regulējums, saskaņā ar kuru, pirmkārt, piegādātājs, kas nodokļu iestādēm ir kļūdaini samaksājis PVN, var prasīt tā atmaksu un, otrkārt, pakalpojumu saņēmējs pret šo pakalpojumu sniedzēju var celt civilprasību par nepamatotu maksājumu atgūšanu, atbilst PVN neitralitātes un efektivitātes principiem. Šāda sistēma ļauj pakalpojumu saņēmējam, kas ir samaksājis rēķinā kļūdaini norādīto PVN, panākt nepamatoti samaksātu summu atmaksāšanu.

4) Ja, PVN atmaksāšana kļūst neiespējama vai pārmērīgi apgrūtinoša, PVN neitralitātes un efektivitātes principi prasa, lai dalībvalstis paredzētu līdzekļus, kas ir vajadzīgi, lai ļautu pakalpojumu saņēmējam atgūt PVN, kurš ir kļūdaini norādīts rēķinā un samaksāts, TOSTARP IESNIEDZOT SAVU ATMAKSAS PIETEIKUMU TIEŠI NODOKĻU ADMINISTRĀCIJAI.

5) Tādējādi, ja PĀRDEVĒJS vairs nevar koriģēt rēķinu par attiecīgo darījumu, un secīgi PIRCĒJAM nav iespējams no PĀRDEVĒJA saņemt rēķinā nepamatoti norādītā PVN atmaksu, PIRCĒJAM IR JĀBŪT IESPĒJAI IESNIEGT SAVU ATMAKSAS PIETEIKUMU TIEŠI NODOKĻU ADMINISTRĀCIJAI.

6) Tomēr, ja nav ar PVN apliekama darījuma (kā šajā gadījumā), nodokļa maksātājs nevar atsaukties uz tiesībām uz PVN atskaitīšanu saistībā ar šo darījumu.

PĀRDOMAS

Tādēļ visos gadījumos, kad esat samaksājis PVN par preču piegādi vai pakalpojumu, bet VID liedz Jums tiesības atskaitīt samaksāto PVN priekšnodoklī tāpēc, ka VID ieskatā darījumam nav jāpiemēro PVN:

1) Vienkāršākais variants – ir vienoties ar rēķina izrakstītāju par to, ka tas 1) labo rēķinu un PVN deklarāciju;
 
2) un atprasa nepareizi samaksāto PVN no VID. Tomēr praksē rēķina izrakstītājs bieži vien nevēlas iesaistīties jebkādās attiecībās ar VID, kā dēļ nevēlas veikt jebkādas darbības, kas vērstas uz rēķina labošanu un samaksātā PVN atprasīšanu. Dažreiz iemesli ir saistīti ar to, ka rēķina izrakstītājs ir citādās domās nekā VID un uzskata, ka rēķins ar PVN tika izrakstīts pareizi.

2) Ja rēķina izrakstītājs atsakās atmaksāt kļūdaini samaksāto PVN, tad to var mēģināt atgūt tiesas ceļā, ceļot civilprasību. VID lēmums par to, ka darījums nav ar PVN apliekams, kalpo par būtisku pierādījumu strīdā ar rēķina izrakstītāju.

3) Tomēr visos gadījumos ir vērts izvērtēt vai VID secinājumi ir pamatoti. Uzņēmumu pārejas gadījumi ir tikai viens no gadījumiem, kad tiesa ne reti nonāk pie secinājuma, ka VID lēmums nav pareizs . Tādēļ, pastāvot šaubām par VID lēmuma pamatotību, būtu vērts rūpīgi izvērtēt, vai (kontekstā ar iepriekš minētajiem apstākļiem) ir lietderīgāk to apstrīdēt.

Izskatāmajā piemērā, rēķina izrakstītājs nevēlējās labot rēķinu, jo VID, izvērtējot darījumu, nonāca pie pilnīgi pretējiem secinājumiem. Arī tiesu spriedumi bija savstarpēji pretrunīgi, kā dēļ rēķina izrakstītāju arī var saprast. Viņš atmaksās PVN rēķina saņēmējam, bet pats valsts kasē iemaksāto PVN neatgūs. Tādēļ viņa interese sagaidīt galīgo spriedumu ir pamatota.

4) Tomēr tiesvedība nekad nav vienkāršs un ātrs risinājums. Tādēļ var būt situācija, ka pēc vairākiem tiesvedības gadiem tiesa tomēr secina, ka PVN tomēr nebija jāmaksā.

5) Kā Latvijas VID reaģētu uz to, ja pircējs personīgi vērstos ar iesniegumu atmaksāt tam nepareizi samaksāto PVN pēc tam, kad (pārdevējam) būs beidzies deklarāciju labošanas trīs gadu termiņš?

 To ir gūti paredzēt. Tomēr Eiropas Savienības tiesas spriedums saka, ka pircējs to var darīt. Augstākās tiesas Senāts ne vienu vien reizi ir ļāvis atkāpties no tiesību normām netipiskos apstākļos. Tādēļ arī nepastāvot regulējumam, šādai iespējai atgūt nepareizi samaksāto PVN, ir “jāstrādā”.

Domājams gan bez juridiskās palīdzīgas gan neiztikt, tādēļ, ja esat nokļuvis tādā situācijā, konsultējaties ar Jūsu advokātu 😊

Jūsu Alisa

Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!

PAR AUTORI

Alisa Leškoviča

Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem. 

M.: +371 29 340 444
[email protected]