KĀ REPREZENATĪVU AUTIŅU PADARĪT PAR NE… BEZ NODOKĻU SEKĀM?

Kopš tika paaugstināts slieksnis transportlīdzekļa vērtībai, kuru pārsniedzot transportlīdzeklis tiek uzskatīts par reprezentatīvo automobili (ar visām no tā izrietošām nodokļu sekām), strīdu skaits ar VID ir jūtami samazinājies. Savukārt tie retie gadījumi, kas joprojām tiek skatīti tiesās, kalpo par labu atgādinājumu tam, kā rīkoties, ja transportlīdzekļa vērtība ir tuvu “reprezentatīva transportlīdzekļa” slieksnim.

 

Šodien tad pastāstīšu par vienu šādu gadījumu un mācībām, kuras uzņēmumam nācās apgūt, iegādājoties transportlīdzekli. Uzreiz gribu piebilst, ka šis stāsts norisinājās vien dažus gadus atpakaļ, kad transportlīdzekļa vērtība, kuru pārsniedzot transportlīdzeklis tika uzskatīts par reprezentatīvu, bija noteikts EUR 50 000 apmērā bez PVN. Šobrīd slieksnis ir noteikts virs EUR 75 000 apmērā bez PVN, taču tas nemazina šā stāsta aktualitāti (jaunā sliekšņa apstākļos).

 

 

Reiz kaut kur tepat Latvijā dzīvoja bāleliņš vārdā Jānis. Jānis bija veiksmīga uzņēmuma (sauksim to par SIA X) īpašnieks un valdes loceklis. Nolēma Jānis uzņēmuma vajadzībām iegādāties jaunu transportlīdzekli par~ EUR 49 900 bez PVN (proti, par vērtību – “mazliet pietrūkst līdz reprezentatīvā transportlīdzekļa slieksnim”).

 

Lai pasargātu jauno transportlīdzekli no zādzības, nolēma Jānis jaunajam transportlīdzeklim uzstādīt pretaizdzīšanas sistēmu ~ EUR 1000 vērtībā bez PVN.

 

Tā kā transportlīdzekļa vērtība nepārsniedza “reprezentatīvā transportlīdzekļa” slieksni – EUR 50 000 – Jānis ar mierīgu sirdi iesniedza VID PVN deklarāciju, kurā nodeklarēja transportlīdzekļa iegādi un atskaitīja priekšnodoklī 50% no samaksātā PVN.

 

Kas to būtu domājis, ka VID, veicot PVN deklarācijas pārbaudi, uzstādītās pretaizdzīšanas sistēmas vērtību pieskaitīs pie transportlīdzekļa iegādes vērtības, uzskatot, ka kopējā transportlīdzekļa vērtība pārsniedz reprezentatīvā transportlīdzekļa slieksni (~50 000 + ~1000 = ~51 000), kas automātiski nozīmē:

 

1) Liegumu pilnībā atskaitīt priekšnodoklī samaksāto PVN par transportlīdzekļa iegādi un uzturēšanu;

 

2) Visas ar transportlīdzekli saistītās izmaksas (tostarp iegādes vērtība) ir jāuzskata par ar saimniecisko darbību nesaistītām izmaksām, kas automātiski nozīmē pienākumu samaksāt UIN (efektīvo likmi 25%).

 

Jānis nolēma ar VID nestrīdēties, un DEMONTĒJA pretaizdzīšanas sistēmu, iesniedzot VID labotu PVN deklarāciju.

 

Tomēr VID bija nepiekāpīgs un uzskatīja, ka pretaizdzīšanas sistēmas demontēšanai vairs nav nekādas nozīmes, jo tā tika veikta pēc transportlīdzekļa iegādes (turklāt vēl lietota pāris mēnešus). Plus, VID ieskatā, sistēma tika demontēta ar vienīgo mērķi gūt fiskālas priekšrocības un izvairīties no nodokļu samaksas.

 

 

Tiesa nepiekrita VID viedoklim, ka pretaizdzīšanas sistēmas iegādes un uzstādīšanas izmaksas būtu vērtējamas kā izdevumi, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa (jeb transportlīdzekļa) iegādi. Likums noteic, ka izmaksas, kuras radušās saistībā ar pamatlīdzekli līdz brīdim, kad tas ir sagatavots paredzētajam mērķim, bet nav tieši nepieciešamas vai pārsniedz līdzīga pamatlīdzekļa parastās izveidošanas izmaksas, NAV ATĻAUTS IEKĻAUT pamatlīdzekļa sākotnējā vērtībā.

 

Pretaizdzīšanas iekārta NAV TIEŠI NEPIECIEŠAMA transportlīdzekļa ekspluatācijai (īpaši, ja transportlīdzeklī ir uzstādītā rūpnīcas signalizācija un imobilaizers; un tas tiek ekspluatēts bez minētās pretaizdzīšanas sistēmas).

 

Vienlaikus tiesa uzskatīja, ka pretaizdzīšanas iekārtas uzstādīšana NAV VĒRTĒJAMA LĪDZĪGI KĀ JEBKURA CITA APRĪKOJUMA ĪSLAICĪGA UZSTĀDĪŠANA, piemēram, jumta reliņu vai bagāžnieka uzstādīšana, jaunu riepu vai logu slotiņu uzstādīšana. Tiesas ieskatā pretaizdzīšanas iekārtas uzstādīšana nodrošina transportlīdzekļa PAPILDU FUNKCIONALITĀTI, proti, palielina tā drošību un aizsardzību pret aizdzīšanu, samazinot zādzības risku. Minētais apstāklis savukārt vērtējams kā tāds, kas potenciāli var ietekmēt (palielināt) transportlīdzekļa vērtību.

 

Ņemot vērā pretaizdzīšanas sistēmas uzstādīšanas specifiku un izmaksas, ierastos apstākļos to parasti uzstāda ILGLAICĪGAI EKSPLUATĀCIJAI. Tādēļ pretaizdzīšanas iekārtas uzstādīšana vērtējama kā BŪTISKS TRANSPORTLĪDZEKĻA UZLABOJUMS. Ievērojot minēto, pretaizdzīšanas sistēmas uzstādīšanas izmaksas vispārīgi BŪTU ŅEMAMAS VĒRĀ , nosakot transportlīdzekļa iegādes vērtību.

 

Tomēr tiesa neuzskatīja, ka pretaizdzīšanas sistēmas demontēšana un precizētas PVN deklarācijas iesniegšana, būtu vērtējama kā ļaunprātīga rīcība, kas vērsta uz nepamatotu fiskālu priekšrocību gūšanu. Turklāt, jautājums par to, vai pretaizdzīšanas sistēmas uzstādīšanas izmaksas ir iekļaujamas automašīnas iegādes vērtībā, NAV TIK PAŠSAPROTAMS. Līdz ar to ir pieļaujama situācija, kurā nodokļu maksātājs var neapzināties, ka tā rīcība, uzstādot papildu pretaizdzīšanas sistēmu, var liegt tam tiesības atskaitīt priekšnodokli par automašīnas iegādi. Taču, saņemot VID lēmumu, nodokļu maksātājam ir tiesības apsvērt radušos situāciju, un izvēlēties tādu turpmākās rīcības modeli, kas ļauj tam tiesiski samazināt maksājamā nodokļa apmēru.

 

 

Minētais spriedums ir būtisks, jo paver iespējas “pārdomāt” bez nodokļu sekām, ja 12 mēnešu laikā pēc transportlīdzekļa iegādes ir gadījies uzstādīt kādu detaļu vai sistēmu, kas var tikt uzskatīts par būtisku transportlīdzekļa uzlabojumu un palielināt tā vērtību, pārsniedzot reprezentatīvā automobiļa slieksni (kas šobrīd ir noteikts virs EUR 75 000 apmērā bez PVN).

 

Jūsu Alisa