JEBKURA UZŅĒMUMU GRUPAS STRUKTŪRA VAR BŪT APDRAUDĒTA?
Šis raksts varētu būt īpaši svarīgs uzņēmējiem, kuri veic saimniecisko darbību ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās.
Nesen Lietuvas nodokļu administrācija (VID) liedza kādas uzņēmumu grupas Lietuvas sabiedrībai piemērot atbrīvojumu no ieturējuma nodokļa dividendēm, kas tika izmaksātas tās Kipras mātes sabiedrībai. Lai arī formāli dividendes tika izmaksātas citā ES dalībvalstī reģistrētai mātes sabiedrībai, uzņēmumu grupas struktūra, Lietuvas VID ieskatā, bija neīsta— jo tās galvenais mērķis bija novirzīt dividendes tālāk grupas faktiskajam labuma guvējam (fiziskai personai), kas bija šīs uzņēmumu grupas faktiskā kontrolētāja.
Aizdomas par to, ka uzņēmumu grupas struktūra bija neīsta, Lietuvas VID radīja apstāklis, ka Lietuvas uzņēmuma dividendēs izmaksātās summas savai mātes sabiedrībai, sakrita ar summām, kuras šī mātes sabiedrība novirzīja patiesā labuma guvējam. Vispārīgā gadījumā šim patiesā labuma guvējam – jeb fiziskai personai – rastos pienākums samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saņemtām dividendēm, taču izskatāmajā gadījumā patiesā labuma guvējam izmaksātās summas tika izmaksātas nevis kā dividendes, bet kā mātes sabiedrības iepriekš saņemtā aizdevuma atmaksa, kas nav apliekama ar ienākuma nodokli.
Lietuvas VID ieskatā, mātes sabiedrības saistības pret patiesā labuma guvēju bija radītas mākslīgi. Secīgi, arī visa uzņēmumu struktūra, Lietuvas VID ieskatā, tika uzskatīta par mākslīgu. Tas savukārt ļauj nodokļu administrācijai atteikt piemērot atbrīvojumumu no ieturējuma nodokļa šādām dividendēm, un aplikt tās ar nodokli izmaksas valstī.
No vienas puses, var piekrist Lietuvas VID, ka Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvas regulējums nav paredzēts tam, lai nodrošinātu atbrīvojumu no ieturējuma nodokļa dividenžu izmaksas valstī situācijās, kurās direktīvas priekšrocības tiek izmantotas ļaunprātīgi. Citiem vārdiem, direktīva neaizsargā struktūras, kuru galvenais mērķis ir nepamatota nodokļu priekšrocību iegūšana.
Tomēr šajā lietā problemātiska šķiet Lietuvas VID izvēlētā pieeja. Tās vērtējums par uzņēmumu struktūrām ir tik plašs un vispārinošs, ka potenciāli apšaubāmas var kļūt gandrīz jebkuras uzņēmumu grupas struktūras, īpaši holdinga sabiedrību izmantošana. Šāda pieeja rada risku, ka pati holdinga struktūras esamība vai dividenžu tālāka novirzīšana grupas ietvaros tiek uztverta kā pietiekams pamats ļaunprātības konstatēšanai (un secīgi ļauj nodokļu administrācijām aplikt dividendes ar nodokli to izmaksu valstī ). Turklāt šāda VID prakse var būt īstenota apstākļos, kad šādas struktūras var būt pilnīgi leģitīmas un ekonomiski pamatotas.
ĢENERĀLADVOKĀTA VIEDOKLIS
Par laimi Eiropas Savienības tiesas Ģenerāladvokāts arī uzskata, ka Lietuvas VID pieeja ir pārāk plaša. Pretizvairīšanās norma ir jāpiemēro šauri un piesardzīgi. Tā nav instruments, lai automātiski apšaubītu jebkuru holdinga vai grupas struktūru tikai tāpēc, ka dividendes tiek tālāk nodotas.
Ģenerāladvokāts uzsver, ka tas vien, ka mātes sabiedrība pēc dividenžu saņemšanas tās tālāk sadala, pats par sevi nenozīmē ļaunprātību. Tieši pretēji — dividenžu saņemšana un tālāka sadale ir normāla kapitālsabiedrības un holdinga funkcija. Arī apstāklis, ka saņemtās un tālāk izmaksātās summas sakrīt vai ka maksājumi notiek īsā laika posmā, pats par sevi nav pietiekams, lai izdarītu secinājumus par ļaunprātību.
Nodokļu maksātājs var izmantot tiesību aktos paredzētās strukturēšanas iespējas un organizēt savu saimniecisko darbību tā, lai nodokļu slogs tam būtu pēc iespējas mazāks.
Liegt direktīvā paredzētās priekšrocības (jeb atbrīvojumu no ieturējuma nodokļa dividendēm) var tikai tad, ja struktūra ir izveidota galvenokārt ar mērķi gūt nodokļu priekšrocības (jeb pastāv ļaunprātīgs kopējs plāns). Tādēļ starp struktūru un nodokļu priekšrocībām jāpastāv saiknei, un nodokļu administrācijai ir jāpierāda šī saikne.
Nodokļu administrācija var pieņemt, ka šāds ļaunprātīgs kopējs plāns pastāv tad, ja Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīva tiek izmantota, lai galīgā saņēmēja (ar to saprotot uzņēmumu grupu kontrolējošo fizisko personu) labā radītu ienākumus, kurus pie šīs personas nevar aplikt ar nodokli. Tā tas ir, piemēram, gadījumā, ja meitas sabiedrība izmaksā dividendes savai mātes sabiedrībai, lai (veicot turpmākus darījumus caur ārzonu valstīm, kas nesadarbojas) tās noslēptu, līdz ar to galīgā saņēmēja rezidences valsts nesaņem informāciju par “pēdējo” peļņas sadali un tāpēc nevar to aplikt ar nodokli.
Jācer, ka ģenerāladvokāta viedoklim piekritīs arī Eiropas Savienības tiesa.
ATKĀPE PAR LATVIJU
Uzņēmumu grupā ar vertikālu struktūru ir raksturīgi tas, ka Latvijas uzņēmums nereti saņem dividendes no meitas uzņēmumiem un pārskaita tās tālāk saviem īpašniekiem. Šādām “caurplūstošajām” dividendēm UIN likums paredz īpašu atvieglojumu – pie noteiktu kritēriju izpildes tās apliek ar nodokli tikai vienu reizi arī tad, ja nodoklis samaksāts citā valstī.
Tomēr salīdzinājumā ar Lietuvu (un citām ES dalībvalstīm ar klasisko UIN piemērošanas kārtību), Latvijas UIN īpašais režīms nav uzskatāms par ieturējuma nodokli Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvas piemērošanas vajadzībām. Tādēļ pirmšķietami varētu likties, ka minētais gadījums Latvijas uzņēmumus neskar. Tomēr tas tā nav, jo Latvijas uzņēmums var būt daļa no korporatīvās struktūras -gan kā holdinga uzņēmums, gan kā “starpniekuzņēmums”, kas līdzīgi kā iepriekš aprakstītajā gadījumā tikai pārskaita dividendes tā mātes sabiedrībai vai patiesā labuma guvējam.
Tādēļ jebkāda nodokļu plānošana, tostarp dibinot citās valstīs uzņēmumus, ir jāveic ar īpašu atbildību. Citādi jebkurā no posmiem kāda nodokļu administrācija var sākt apgalvot, ka strūktūra ir mākslīga.
Jūsu Alisa
Nesen Lietuvas nodokļu administrācija (VID) liedza kādas uzņēmumu grupas Lietuvas sabiedrībai piemērot atbrīvojumu no ieturējuma nodokļa dividendēm, kas tika izmaksātas tās Kipras mātes sabiedrībai. Lai arī formāli dividendes tika izmaksātas citā ES dalībvalstī reģistrētai mātes sabiedrībai, uzņēmumu grupas struktūra, Lietuvas VID ieskatā, bija neīsta— jo tās galvenais mērķis bija novirzīt dividendes tālāk grupas faktiskajam labuma guvējam (fiziskai personai), kas bija šīs uzņēmumu grupas faktiskā kontrolētāja.
Aizdomas par to, ka uzņēmumu grupas struktūra bija neīsta, Lietuvas VID radīja apstāklis, ka Lietuvas uzņēmuma dividendēs izmaksātās summas savai mātes sabiedrībai, sakrita ar summām, kuras šī mātes sabiedrība novirzīja patiesā labuma guvējam. Vispārīgā gadījumā šim patiesā labuma guvējam – jeb fiziskai personai – rastos pienākums samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saņemtām dividendēm, taču izskatāmajā gadījumā patiesā labuma guvējam izmaksātās summas tika izmaksātas nevis kā dividendes, bet kā mātes sabiedrības iepriekš saņemtā aizdevuma atmaksa, kas nav apliekama ar ienākuma nodokli.
Lietuvas VID ieskatā, mātes sabiedrības saistības pret patiesā labuma guvēju bija radītas mākslīgi. Secīgi, arī visa uzņēmumu struktūra, Lietuvas VID ieskatā, tika uzskatīta par mākslīgu. Tas savukārt ļauj nodokļu administrācijai atteikt piemērot atbrīvojumumu no ieturējuma nodokļa šādām dividendēm, un aplikt tās ar nodokli izmaksas valstī.
No vienas puses, var piekrist Lietuvas VID, ka Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvas regulējums nav paredzēts tam, lai nodrošinātu atbrīvojumu no ieturējuma nodokļa dividenžu izmaksas valstī situācijās, kurās direktīvas priekšrocības tiek izmantotas ļaunprātīgi. Citiem vārdiem, direktīva neaizsargā struktūras, kuru galvenais mērķis ir nepamatota nodokļu priekšrocību iegūšana.
Tomēr šajā lietā problemātiska šķiet Lietuvas VID izvēlētā pieeja. Tās vērtējums par uzņēmumu struktūrām ir tik plašs un vispārinošs, ka potenciāli apšaubāmas var kļūt gandrīz jebkuras uzņēmumu grupas struktūras, īpaši holdinga sabiedrību izmantošana. Šāda pieeja rada risku, ka pati holdinga struktūras esamība vai dividenžu tālāka novirzīšana grupas ietvaros tiek uztverta kā pietiekams pamats ļaunprātības konstatēšanai (un secīgi ļauj nodokļu administrācijām aplikt dividendes ar nodokli to izmaksu valstī ). Turklāt šāda VID prakse var būt īstenota apstākļos, kad šādas struktūras var būt pilnīgi leģitīmas un ekonomiski pamatotas.
ĢENERĀLADVOKĀTA VIEDOKLIS
Par laimi Eiropas Savienības tiesas Ģenerāladvokāts arī uzskata, ka Lietuvas VID pieeja ir pārāk plaša. Pretizvairīšanās norma ir jāpiemēro šauri un piesardzīgi. Tā nav instruments, lai automātiski apšaubītu jebkuru holdinga vai grupas struktūru tikai tāpēc, ka dividendes tiek tālāk nodotas.
Ģenerāladvokāts uzsver, ka tas vien, ka mātes sabiedrība pēc dividenžu saņemšanas tās tālāk sadala, pats par sevi nenozīmē ļaunprātību. Tieši pretēji — dividenžu saņemšana un tālāka sadale ir normāla kapitālsabiedrības un holdinga funkcija. Arī apstāklis, ka saņemtās un tālāk izmaksātās summas sakrīt vai ka maksājumi notiek īsā laika posmā, pats par sevi nav pietiekams, lai izdarītu secinājumus par ļaunprātību.
Nodokļu maksātājs var izmantot tiesību aktos paredzētās strukturēšanas iespējas un organizēt savu saimniecisko darbību tā, lai nodokļu slogs tam būtu pēc iespējas mazāks.
Liegt direktīvā paredzētās priekšrocības (jeb atbrīvojumu no ieturējuma nodokļa dividendēm) var tikai tad, ja struktūra ir izveidota galvenokārt ar mērķi gūt nodokļu priekšrocības (jeb pastāv ļaunprātīgs kopējs plāns). Tādēļ starp struktūru un nodokļu priekšrocībām jāpastāv saiknei, un nodokļu administrācijai ir jāpierāda šī saikne.
Nodokļu administrācija var pieņemt, ka šāds ļaunprātīgs kopējs plāns pastāv tad, ja Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīva tiek izmantota, lai galīgā saņēmēja (ar to saprotot uzņēmumu grupu kontrolējošo fizisko personu) labā radītu ienākumus, kurus pie šīs personas nevar aplikt ar nodokli. Tā tas ir, piemēram, gadījumā, ja meitas sabiedrība izmaksā dividendes savai mātes sabiedrībai, lai (veicot turpmākus darījumus caur ārzonu valstīm, kas nesadarbojas) tās noslēptu, līdz ar to galīgā saņēmēja rezidences valsts nesaņem informāciju par “pēdējo” peļņas sadali un tāpēc nevar to aplikt ar nodokli.
Jācer, ka ģenerāladvokāta viedoklim piekritīs arī Eiropas Savienības tiesa.
ATKĀPE PAR LATVIJU
Uzņēmumu grupā ar vertikālu struktūru ir raksturīgi tas, ka Latvijas uzņēmums nereti saņem dividendes no meitas uzņēmumiem un pārskaita tās tālāk saviem īpašniekiem. Šādām “caurplūstošajām” dividendēm UIN likums paredz īpašu atvieglojumu – pie noteiktu kritēriju izpildes tās apliek ar nodokli tikai vienu reizi arī tad, ja nodoklis samaksāts citā valstī.
Tomēr salīdzinājumā ar Lietuvu (un citām ES dalībvalstīm ar klasisko UIN piemērošanas kārtību), Latvijas UIN īpašais režīms nav uzskatāms par ieturējuma nodokli Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvas piemērošanas vajadzībām. Tādēļ pirmšķietami varētu likties, ka minētais gadījums Latvijas uzņēmumus neskar. Tomēr tas tā nav, jo Latvijas uzņēmums var būt daļa no korporatīvās struktūras -gan kā holdinga uzņēmums, gan kā “starpniekuzņēmums”, kas līdzīgi kā iepriekš aprakstītajā gadījumā tikai pārskaita dividendes tā mātes sabiedrībai vai patiesā labuma guvējam.
Tādēļ jebkāda nodokļu plānošana, tostarp dibinot citās valstīs uzņēmumus, ir jāveic ar īpašu atbildību. Citādi jebkurā no posmiem kāda nodokļu administrācija var sākt apgalvot, ka strūktūra ir mākslīga.
Jūsu Alisa
Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!
PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.