JA PIEDALATIES IEPIRKUMOS, TAD JUMS TAS IR JĀZINA!
Kādu laiku atpakaļ kopā ar Iepirkumi .lv komandu rīkojām diskusiju konferenci, kuras ietvaros kopā ar pieaicinātiem ministriju un iestāžu pārstāvjiem apspriedām tajā brīdi (tas ir 2023.gada 1.janvārī) pieņemtos grozījumus Publisko iepirkumu likumā un ne tikai. Starp grozījumiem, kas toreiz izraisīja vislielāko sašutumi bija grozījumi, kas pēc būtības no publiskā iepirkuma procedūras ļāva izslēgt jebkuru kandidātu ar apšaubāmu reputāciju. Lai arī likumā vārdu salikums “apšaubāma reputācija” netiek tieši pieminēts, tomēr tiek izmantots formulējums, ka no iepirkumu procedūras var tikt izslēgts kandidāts, kas “pieļāvis būtiskus pārkāpumus, kuru dēļ ir pamatoti apšaubāma tā godprātība”.
Toreiz tika daudz diskutēts, ka teju jebkuru uzņēmumu tūlīt varēs izslēgt no publiskā iepirkuma ar pamatojumu, ka tam ir “apšaubāma godprātība” jeb slikta reputācija, kas ir ļoti stiepjams jēdziens.
Toreiz uzdevu jautājumu Iepirikumu uzraudzības birojam, kādi tad pārkāpumi tiks uzskatīti par tādiem, kuru dēļ kandidāts tiks uzskatīts par tādu, kam ir “apšaubāma godprātība” (jeb slikta reputācija). Uz ko saņēmu atbildi: “Paklausieties! Nu nebūs tā, ka pat mazākā pārkāpuma dēļ te tūlīt visus slēgs ārā no iepirkumiem…”.
Tā kā atbilde uz manu jautājumu netika saņemta, tad nevarēju paiet garām Augstākā Senāta spriedumam, kurā tika analizēts, kas tad ir uzskatāms par “sliktu reputāciju” iepirkumu kontekstā, un precīzāk – vai pastāv reputācijas riski, ja uzņēmuma (kas kandidē iepirkumā) īpašniekam piederošajiem citiem uzņēmumiem ir/ vai bija nodokļu parādi?
Uzreiz ielikšu atrunu, kas šie jautājumi tika skatīti NEREGULĒTO IEPIRKUMU KONTEKSTĀ. Šādos neregulētajos iepirkumos (jeb mazāka apjoma iepirkumos) NEATTIECINA PUBLISKO IEPIRKUMU REGULĒJUMU, bet tikai vispārējos iepirkumu principus. Proti, šādos neregulētos iepirkumos tiek vērtēts, vai konkrētās neregulētā iepirkuma procedūras dokumentācija un norise nerada pamatu domāt, ka būtu pieļauta:
1)nevienlīdzīga pieeja,
2) patvaļa un
3) favorītisms.
Proti, tiek pārbaudīts, vai pasūtītājs var sniegt objektīvu pamatojumu gan attiecīgās prasības izvirzīšanai, gan tās piemērošanai un vai vienlīdz izvirzītās prasības bija attiecinātas uz visiem pretendentiem. Šāds izvērtējums ļauj pārbaudīt, vai pasūtītājs ir izmantojis tam piešķirto rīcības brīvību atbilstoši iepirkumu pamatprincipiem, vai tomēr ir rīkojies patvaļīgi.
Ja pasūtītājs var objektīvi pamatot kāpēc izvirzīja attiecīgo prasību, un minētie vispārējie iepirkuma principi nav pārkāpti, tad parasti netiek saskatīts pārkāpums.
Tomēr tas nemazina šā sprieduma aktualitāti, jo tas atbild uz ļoti būtisku jautājumu, kad ir iespējams saskatīt “sliktu reputāciju”, kas var būt par pamatu izslēgšanai no iepirkuma. Bet nu, labākai uztverei, mazliet pieskarsimies kontekstam…
REIZ DZĪVOJA
Valsts akciju sabiedrība (Pasūtītājs) rīkoja iepirkuma procedūru par pārvadājumu pakalpojuma iegādi. Savu Piedāvājumu iesniedza arī kāda SIA.
Tomēr, pamatojoties uz iepirkuma nolikumu, Pasūtītājs noraidīja SIA piedāvājumu, jo tā NEIZTURĒJA REPUTĀCIJAS PĀRBAUDI. Proti, vienai no SIA patiesā labuma guvējām agrāk piederēja kapitāldaļas citos uzņēmumos, kuriem bija konstatēti nodokļu parādi vairāku simtu tūkstošu (jebšu 260 un 280 tūkst. euro) apmērā. Turklāt, vienam no šiem uzņēmumiem ir uzsākts maksātnespējas process.
SIA uzskatīja, ka Pasūtītājs, izslēdzot to no iepirkuma REPUTĀCIJAS RISKA dēļ, rīkojās patvaļīgi, jo
1) ne SIA, ne tās īpašniekam piederošie uzņēmumi nav uzskatāmi par saistītām personām Koncernu likuma izpratnē;
2) iepirkumu vinnējušajam uzņēmumam arī ir nodokļa parāds (kaut arī neliels- tikai 700 euro), kas arī liecina par sliktu reputāciju. Secīgi Pasūtītājs pārkāpa vienlīdzības principu.
Pasūtītājs skaidroja, ka izvirzītā – reputācijas pārbaudes – prasība ir saistīta ar tā licencētas maksājumu pakalpojumu iestādes darbību, ko uzrauga Latvijas Banka. Pretendenta nodokļu parādu ievērojamais apmērs norāda uz iespējamām darbībām, kas vērstas uz izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Turklāt, tik ievērojami nodokļu parādi (260 un 280 tūkstošu euro apmērā) norāda uz iespējamu darbību sistemātiskumu, kas pašam Pasūtītājam varot potenciāli radīt reputācijas riskus, no kuriem tas vēlas izvairīties.
NODOKĻU NOMAKSAS FAKTAM IR NOZĪME
Senāts norādīja, ka arī izskatāmajā lietā izšķiroša nozīme piešķirama tam, vai pasūtītājs ir spējis objektīvi pamatot:
1) kādēļ tieši konkrēto personu finanšu darbības vēsture un ar to saistītie nodokļu saistību izpildes aspekti bija nozīmīgi reputācijas izvērtēšanai (patvaļas aizlieguma princips);
2) un vai šāda pieeja tika piemērota vienādi attiecībā uz visiem pretendentiem (vienlīdzīgas attieksmes princips).
Senāts piekrita, ka finanšu darbības sfērā reputācijas riska pārvaldībai ir piešķirama īpaša nozīme, jo finanšu pakalpojumu sniedzēju darbība ir pakļauta pastiprinātām uzraudzības prasībām. Tādēļ Senāts nesaskatīja pamatu apšaubīt pasūtītāja norādīto, ka pretendenta patieso labuma guvēju rīcības, t.sk. finanšu darbības, vēsture noteiktos apstākļos var būt nozīmīga reputācijas izvērtēšanai.
Tiesa nepiekrita, ka informācija par pretendenta patiesā labuma guvēja darbību reputācijas izvērtējuma kontekstā vienmēr uzskatāma par tādu, kas nav saistīta ar pašu pretendentu. Ņemot vērā patiesā labuma guvēja saikni ar pretendentu un tā ietekmi uz pretendenta darbību, Senāts nesaskata šķēršļus noteiktos apstākļos reputācijas izvērtējumā ņemt vērā arī informāciju par patiesā labuma guvēja darbību.
Tādēļ, ja arī Jūsu uzņēmums piedalās iepirkumos, tad ziniet, ka pasūtītājs noteiktos apstākļos varēs vērtēt ne tikai Jūsu uzņēmuma, bet arī patiesā labuma guvēja (un saistīto uzņēmumu) darbību un nodokļu parādu esību vērtēt kā Jūsu sliktu reputāciju.
Jūsu Alisa
Toreiz tika daudz diskutēts, ka teju jebkuru uzņēmumu tūlīt varēs izslēgt no publiskā iepirkuma ar pamatojumu, ka tam ir “apšaubāma godprātība” jeb slikta reputācija, kas ir ļoti stiepjams jēdziens.
Toreiz uzdevu jautājumu Iepirikumu uzraudzības birojam, kādi tad pārkāpumi tiks uzskatīti par tādiem, kuru dēļ kandidāts tiks uzskatīts par tādu, kam ir “apšaubāma godprātība” (jeb slikta reputācija). Uz ko saņēmu atbildi: “Paklausieties! Nu nebūs tā, ka pat mazākā pārkāpuma dēļ te tūlīt visus slēgs ārā no iepirkumiem…”.
Tā kā atbilde uz manu jautājumu netika saņemta, tad nevarēju paiet garām Augstākā Senāta spriedumam, kurā tika analizēts, kas tad ir uzskatāms par “sliktu reputāciju” iepirkumu kontekstā, un precīzāk – vai pastāv reputācijas riski, ja uzņēmuma (kas kandidē iepirkumā) īpašniekam piederošajiem citiem uzņēmumiem ir/ vai bija nodokļu parādi?
Uzreiz ielikšu atrunu, kas šie jautājumi tika skatīti NEREGULĒTO IEPIRKUMU KONTEKSTĀ. Šādos neregulētajos iepirkumos (jeb mazāka apjoma iepirkumos) NEATTIECINA PUBLISKO IEPIRKUMU REGULĒJUMU, bet tikai vispārējos iepirkumu principus. Proti, šādos neregulētos iepirkumos tiek vērtēts, vai konkrētās neregulētā iepirkuma procedūras dokumentācija un norise nerada pamatu domāt, ka būtu pieļauta:
1)nevienlīdzīga pieeja,
2) patvaļa un
3) favorītisms.
Proti, tiek pārbaudīts, vai pasūtītājs var sniegt objektīvu pamatojumu gan attiecīgās prasības izvirzīšanai, gan tās piemērošanai un vai vienlīdz izvirzītās prasības bija attiecinātas uz visiem pretendentiem. Šāds izvērtējums ļauj pārbaudīt, vai pasūtītājs ir izmantojis tam piešķirto rīcības brīvību atbilstoši iepirkumu pamatprincipiem, vai tomēr ir rīkojies patvaļīgi.
Ja pasūtītājs var objektīvi pamatot kāpēc izvirzīja attiecīgo prasību, un minētie vispārējie iepirkuma principi nav pārkāpti, tad parasti netiek saskatīts pārkāpums.
Tomēr tas nemazina šā sprieduma aktualitāti, jo tas atbild uz ļoti būtisku jautājumu, kad ir iespējams saskatīt “sliktu reputāciju”, kas var būt par pamatu izslēgšanai no iepirkuma. Bet nu, labākai uztverei, mazliet pieskarsimies kontekstam…
REIZ DZĪVOJA
Valsts akciju sabiedrība (Pasūtītājs) rīkoja iepirkuma procedūru par pārvadājumu pakalpojuma iegādi. Savu Piedāvājumu iesniedza arī kāda SIA.
Tomēr, pamatojoties uz iepirkuma nolikumu, Pasūtītājs noraidīja SIA piedāvājumu, jo tā NEIZTURĒJA REPUTĀCIJAS PĀRBAUDI. Proti, vienai no SIA patiesā labuma guvējām agrāk piederēja kapitāldaļas citos uzņēmumos, kuriem bija konstatēti nodokļu parādi vairāku simtu tūkstošu (jebšu 260 un 280 tūkst. euro) apmērā. Turklāt, vienam no šiem uzņēmumiem ir uzsākts maksātnespējas process.
SIA uzskatīja, ka Pasūtītājs, izslēdzot to no iepirkuma REPUTĀCIJAS RISKA dēļ, rīkojās patvaļīgi, jo
1) ne SIA, ne tās īpašniekam piederošie uzņēmumi nav uzskatāmi par saistītām personām Koncernu likuma izpratnē;
2) iepirkumu vinnējušajam uzņēmumam arī ir nodokļa parāds (kaut arī neliels- tikai 700 euro), kas arī liecina par sliktu reputāciju. Secīgi Pasūtītājs pārkāpa vienlīdzības principu.
Pasūtītājs skaidroja, ka izvirzītā – reputācijas pārbaudes – prasība ir saistīta ar tā licencētas maksājumu pakalpojumu iestādes darbību, ko uzrauga Latvijas Banka. Pretendenta nodokļu parādu ievērojamais apmērs norāda uz iespējamām darbībām, kas vērstas uz izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Turklāt, tik ievērojami nodokļu parādi (260 un 280 tūkstošu euro apmērā) norāda uz iespējamu darbību sistemātiskumu, kas pašam Pasūtītājam varot potenciāli radīt reputācijas riskus, no kuriem tas vēlas izvairīties.
NODOKĻU NOMAKSAS FAKTAM IR NOZĪME
Senāts norādīja, ka arī izskatāmajā lietā izšķiroša nozīme piešķirama tam, vai pasūtītājs ir spējis objektīvi pamatot:
1) kādēļ tieši konkrēto personu finanšu darbības vēsture un ar to saistītie nodokļu saistību izpildes aspekti bija nozīmīgi reputācijas izvērtēšanai (patvaļas aizlieguma princips);
2) un vai šāda pieeja tika piemērota vienādi attiecībā uz visiem pretendentiem (vienlīdzīgas attieksmes princips).
Senāts piekrita, ka finanšu darbības sfērā reputācijas riska pārvaldībai ir piešķirama īpaša nozīme, jo finanšu pakalpojumu sniedzēju darbība ir pakļauta pastiprinātām uzraudzības prasībām. Tādēļ Senāts nesaskatīja pamatu apšaubīt pasūtītāja norādīto, ka pretendenta patieso labuma guvēju rīcības, t.sk. finanšu darbības, vēsture noteiktos apstākļos var būt nozīmīga reputācijas izvērtēšanai.
Tiesa nepiekrita, ka informācija par pretendenta patiesā labuma guvēja darbību reputācijas izvērtējuma kontekstā vienmēr uzskatāma par tādu, kas nav saistīta ar pašu pretendentu. Ņemot vērā patiesā labuma guvēja saikni ar pretendentu un tā ietekmi uz pretendenta darbību, Senāts nesaskata šķēršļus noteiktos apstākļos reputācijas izvērtējumā ņemt vērā arī informāciju par patiesā labuma guvēja darbību.
Tādēļ, ja arī Jūsu uzņēmums piedalās iepirkumos, tad ziniet, ka pasūtītājs noteiktos apstākļos varēs vērtēt ne tikai Jūsu uzņēmuma, bet arī patiesā labuma guvēja (un saistīto uzņēmumu) darbību un nodokļu parādu esību vērtēt kā Jūsu sliktu reputāciju.
Jūsu Alisa
Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!
PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.