JA DARBOJATIES AR AKCĪZES PRECĒM, TAD JUMS TAS IR JĀZINA…
Lai veiktu darbības ar akcīzes precēm un izmantot atlikto nodokļa maksāšanu, likums paredz nodokļa maksātājam (piemēram, apstiprinātam noliktavas turētājam, reģistrētam saņēmējam un citām personām) iesniegt nodrošinājumu jeb: drošības naudu, apdrošināšanas polisi vai kredītiestādes galvojumu. Šāda nodrošinājuma mērķis ir segt nodokļa saistību, ja nodokļa maksātājs to noteiktā termiņā neizpilda.
Dzīvē diemžēl ne viss iet gludi, un dažreiz pienāk mirkļi, kad ir jālūdz tiesas aizsardzība pret kreditoriem, tai skaitā valsti (VID personā). Ierosinot tiesiskās aizsardzības procesu (TAP), šāda aizsardzība pret valsti izpaužas dažādos veidos, tai skaitā:
1)tiek apturēta nokavējuma naudas aprēķināšana par laikā nesamaksātiem nodokļiem;
2) VID neuzsāk jaunu nodokļu parādu piedziņu, bet jau uzsāktā piedziņa un piemērotie izpildes līdzekļi tiek apturēti uz TAP laiku.
Nu liekās – viss ir skaidrs. Ja ir ierosināts TAP, tad VID NEDRĪKST veikt nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, bet iesākto piedziņu VIDam ir obligāti jāaptur. Tātad, VID nevar atnākt un novilkt no konta naudu vai pārdot izsolē uzņēmumam piederošo kustamu un nekustamu mantu, lai segtu (pirms TAP ierosināšanas izveidojušos) nodokļa parādu. Tāpēc varat iedomāties, cik liels bija kāda uzņēmuma pārsteigums (sauksim to par SIA), kad VID tomēr atnāca un paņēma par akcīzes precēm reiz iemaksāto drošības naudu [tātad uzņēmuma naudu] un novirzīja to akcīzes nodokļa parāda segšanai, un to VID izdarīja ierosināta TAP laikā… tas ir brīdī, kad darbojās tiesas aizsardzība.
Kas tas bija? VID patvaļa vai tomēr VID drīkstēja tā rīkoties? Bet nu apskatīsim šo situāciju mazliet tuvāk….
REIZ DZĪVOJA
Kāda SIA darbojās akzīces preču nozarē. Šīs darbības ietvaros SIA (lai saņemtu akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma apliecību) iemaksāja Valsts kasē drošības naudu 550 000 euro un apdrošināšanas polisi. Nodrošinājums bija paredzēts akcīzes nodokļa saistību izpildei par darbībām ar akcīzes precēm, kas veiktas atliktā akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā.
Nodrošinājuma apliecība zaudēja spēku 2023. gada beigās, taču SIA bija saglabājies nesamaksāts akcīzes nodokļa parāds par darbībām, kas veiktas apliecības darbības laikā.
Tā sanāca, ka SIA (lai saglabātu uzņēmumu) bija jālūdz tiesas aizsardzība pret kreditoriem (tai skaitā VID), un jau 2024.gada sākumā SIA tika ierosināts TAP. Līdz ar to tika apturēta VID iepriekš uzsāktā nokavēto nodokļu maksājumu piedziņa un nodokļu nokavējuma naudas aprēķināšana.
Tomēr VID (jau ierosināta TAP laikā!), konstatējot, ka akcīzes nodokļa parāds nav samaksāts, pārskaitīja SIA iemaksāto drošības naudu 550 000 euro apmērā šā parāda daļējai segšanai.
Radās strīds par to, vai SIA iemaksātās drošības naudas novirzīšana tāda akcīzes nodokļa parāda segšanai, kas radies pirms TAP ierosināšanas, ir uzskatāma par TAP laikā aizliegtu nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu?
SIA uzskatīja, ka VID pēc TAP ierosināšanas nedrīkstēja piespiedu kārtā samazināt nodokļa parādu, izmantojot SIA naudas līdzekļus, jo to aizliedz LIKUMS. VID savukārt uzskatīja, ka tas drīkstēja šādi rīkoties, jo šādu kārtību paredz MK NOTEIKUMI. Plus, VID ieskatā drošības naudas izmantošana nav nodokļu parāda piedziņa, bet gan iepriekš konkrētās akcīzes nodokļa saistības izpildes garantēšanai iesniegta nodrošinājuma realizācija. Tādēļ TAP ierosināšana neliedz izmantot akcīzes nodokļa nodrošinājumu tam paredzētajam mērķim.
KO NOSPRIEDA TIESA?
Minētais strīds nonāca tiesā. Gan pirmā, gan apelācijas tiesa nosprieda, ka VID ir rīkojies tiesiski. Proti, tiesa uzskatīja, ka ir jānošķīr divus atšķirīgus tiesību institūtus:
1) nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā un
2) akcīzes nodokļa nodrošinājuma izmantošanu.
Nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas gadījumā VID vērš piedziņu uz nodokļu maksātāja mantu, naudas līdzekļiem vai prasījumiem, piemērojot likumā paredzētos izpildes līdzekļus. Savukārt drošības naudas izmantošanas gadījumā tiek realizēts jau iepriekš nodibināts un konkrētai akcīzes nodokļa saistībai piesaistīts nodrošinājums.
Tas, ka abu darbību rezultātā samazinās nodokļa parāds, nenozīmē, ka tām ir vienāds juridiskais raksturs. Nodokļa saistība var tikt izpildīta ne tikai ar nodokļu maksātāja labprātīgu maksājumu vai piespiedu piedziņu, bet arī izmantojot šīs saistības izpildei iepriekš iesniegtu nodrošinājumu.
Tiesa secināja, ka likumos paredzētā nodokļu piedziņas apturēšana sakarā ar TAP ierosināšanu NELIEDZ VID izmantot akcīzes nodokļa saistības izpildei paredzēto drošības naudu, ja ir izpildījušies visi Ministru kabineta noteikumos paredzētie priekšnoteikumi.
Ja nodrošinājumam izmantoti vairāki nodrošinājuma veidi, nodokļa parāda segšanai vispirms izmantojama iemaksātā drošības nauda un tikai pēc tam apdrošināšanas polise vai kredītiestādes galvojums. TAP ierosināšana šo secību nemaina. [Proti, VID nebija jāiet sākumā pie apdrošinātāja pēc naudas; tas drīkstēja izmantot uzņēmuma naudu – drošības naudu- lai arī bija ierosināts TAP].
Drošības nauda NAV UZŅĒMUMA BRĪVI IZMANTOJAMS FINANŠU LĪDZEKLIS, kuru varētu novirzīt jebkuru saistību segšanai. Tā jau iemaksas brīdī bija piesaistīta konkrētās akcīzes nodokļa saistības izpildei. Tādēļ uzņēmuma saimnieciskā ieinteresētība izmantot šo naudu citādi, piemēram, kārtējo nodokļu maksājumu segšanai, nerada tam subjektīvas tiesības prasīt drošības naudas izmantošanu citam mērķim. Drošības naudu varētu novirzīt kārtējiem vai citiem nodokļu maksājumiem TIKAI TAD, JA BŪTU IZPILDĪTA ar šo drošības naudu nodrošinātā AKCĪZES NODOKĻA SAISTĪBA. Tādēļ izskatāmajā lietā tiesa nekonstatēja VID patvaļu.
Domāju, ka šis jautājums nonāks arī līdz Augstākās tiesas Senātam, taču līdz tam brīdim ziniet, ka var būt arī šādi…
Jūsu Alisa
Dzīvē diemžēl ne viss iet gludi, un dažreiz pienāk mirkļi, kad ir jālūdz tiesas aizsardzība pret kreditoriem, tai skaitā valsti (VID personā). Ierosinot tiesiskās aizsardzības procesu (TAP), šāda aizsardzība pret valsti izpaužas dažādos veidos, tai skaitā:
1)tiek apturēta nokavējuma naudas aprēķināšana par laikā nesamaksātiem nodokļiem;
2) VID neuzsāk jaunu nodokļu parādu piedziņu, bet jau uzsāktā piedziņa un piemērotie izpildes līdzekļi tiek apturēti uz TAP laiku.
Nu liekās – viss ir skaidrs. Ja ir ierosināts TAP, tad VID NEDRĪKST veikt nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, bet iesākto piedziņu VIDam ir obligāti jāaptur. Tātad, VID nevar atnākt un novilkt no konta naudu vai pārdot izsolē uzņēmumam piederošo kustamu un nekustamu mantu, lai segtu (pirms TAP ierosināšanas izveidojušos) nodokļa parādu. Tāpēc varat iedomāties, cik liels bija kāda uzņēmuma pārsteigums (sauksim to par SIA), kad VID tomēr atnāca un paņēma par akcīzes precēm reiz iemaksāto drošības naudu [tātad uzņēmuma naudu] un novirzīja to akcīzes nodokļa parāda segšanai, un to VID izdarīja ierosināta TAP laikā… tas ir brīdī, kad darbojās tiesas aizsardzība.
Kas tas bija? VID patvaļa vai tomēr VID drīkstēja tā rīkoties? Bet nu apskatīsim šo situāciju mazliet tuvāk….
REIZ DZĪVOJA
Kāda SIA darbojās akzīces preču nozarē. Šīs darbības ietvaros SIA (lai saņemtu akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma apliecību) iemaksāja Valsts kasē drošības naudu 550 000 euro un apdrošināšanas polisi. Nodrošinājums bija paredzēts akcīzes nodokļa saistību izpildei par darbībām ar akcīzes precēm, kas veiktas atliktā akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā.
Nodrošinājuma apliecība zaudēja spēku 2023. gada beigās, taču SIA bija saglabājies nesamaksāts akcīzes nodokļa parāds par darbībām, kas veiktas apliecības darbības laikā.
Tā sanāca, ka SIA (lai saglabātu uzņēmumu) bija jālūdz tiesas aizsardzība pret kreditoriem (tai skaitā VID), un jau 2024.gada sākumā SIA tika ierosināts TAP. Līdz ar to tika apturēta VID iepriekš uzsāktā nokavēto nodokļu maksājumu piedziņa un nodokļu nokavējuma naudas aprēķināšana.
Tomēr VID (jau ierosināta TAP laikā!), konstatējot, ka akcīzes nodokļa parāds nav samaksāts, pārskaitīja SIA iemaksāto drošības naudu 550 000 euro apmērā šā parāda daļējai segšanai.
Radās strīds par to, vai SIA iemaksātās drošības naudas novirzīšana tāda akcīzes nodokļa parāda segšanai, kas radies pirms TAP ierosināšanas, ir uzskatāma par TAP laikā aizliegtu nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu?
SIA uzskatīja, ka VID pēc TAP ierosināšanas nedrīkstēja piespiedu kārtā samazināt nodokļa parādu, izmantojot SIA naudas līdzekļus, jo to aizliedz LIKUMS. VID savukārt uzskatīja, ka tas drīkstēja šādi rīkoties, jo šādu kārtību paredz MK NOTEIKUMI. Plus, VID ieskatā drošības naudas izmantošana nav nodokļu parāda piedziņa, bet gan iepriekš konkrētās akcīzes nodokļa saistības izpildes garantēšanai iesniegta nodrošinājuma realizācija. Tādēļ TAP ierosināšana neliedz izmantot akcīzes nodokļa nodrošinājumu tam paredzētajam mērķim.
KO NOSPRIEDA TIESA?
Minētais strīds nonāca tiesā. Gan pirmā, gan apelācijas tiesa nosprieda, ka VID ir rīkojies tiesiski. Proti, tiesa uzskatīja, ka ir jānošķīr divus atšķirīgus tiesību institūtus:
1) nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā un
2) akcīzes nodokļa nodrošinājuma izmantošanu.
Nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas gadījumā VID vērš piedziņu uz nodokļu maksātāja mantu, naudas līdzekļiem vai prasījumiem, piemērojot likumā paredzētos izpildes līdzekļus. Savukārt drošības naudas izmantošanas gadījumā tiek realizēts jau iepriekš nodibināts un konkrētai akcīzes nodokļa saistībai piesaistīts nodrošinājums.
Tas, ka abu darbību rezultātā samazinās nodokļa parāds, nenozīmē, ka tām ir vienāds juridiskais raksturs. Nodokļa saistība var tikt izpildīta ne tikai ar nodokļu maksātāja labprātīgu maksājumu vai piespiedu piedziņu, bet arī izmantojot šīs saistības izpildei iepriekš iesniegtu nodrošinājumu.
Tiesa secināja, ka likumos paredzētā nodokļu piedziņas apturēšana sakarā ar TAP ierosināšanu NELIEDZ VID izmantot akcīzes nodokļa saistības izpildei paredzēto drošības naudu, ja ir izpildījušies visi Ministru kabineta noteikumos paredzētie priekšnoteikumi.
Ja nodrošinājumam izmantoti vairāki nodrošinājuma veidi, nodokļa parāda segšanai vispirms izmantojama iemaksātā drošības nauda un tikai pēc tam apdrošināšanas polise vai kredītiestādes galvojums. TAP ierosināšana šo secību nemaina. [Proti, VID nebija jāiet sākumā pie apdrošinātāja pēc naudas; tas drīkstēja izmantot uzņēmuma naudu – drošības naudu- lai arī bija ierosināts TAP].
Drošības nauda NAV UZŅĒMUMA BRĪVI IZMANTOJAMS FINANŠU LĪDZEKLIS, kuru varētu novirzīt jebkuru saistību segšanai. Tā jau iemaksas brīdī bija piesaistīta konkrētās akcīzes nodokļa saistības izpildei. Tādēļ uzņēmuma saimnieciskā ieinteresētība izmantot šo naudu citādi, piemēram, kārtējo nodokļu maksājumu segšanai, nerada tam subjektīvas tiesības prasīt drošības naudas izmantošanu citam mērķim. Drošības naudu varētu novirzīt kārtējiem vai citiem nodokļu maksājumiem TIKAI TAD, JA BŪTU IZPILDĪTA ar šo drošības naudu nodrošinātā AKCĪZES NODOKĻA SAISTĪBA. Tādēļ izskatāmajā lietā tiesa nekonstatēja VID patvaļu.
Domāju, ka šis jautājums nonāks arī līdz Augstākās tiesas Senātam, taču līdz tam brīdim ziniet, ka var būt arī šādi…
Jūsu Alisa
Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!
PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.