IZŠĶIROŠĀ IETEKME – TURPMĀK GALVENĀ PAZĪME UZŅĒMUMU PĀREJAS PIERĀDĪŠANAI?
Vēlos paturpināt, par kādu būtisku pavērsienu, kas notika uzņēmumu pārejas lietās. Ja vienkāršiem vārdiem – tad notika skaidru noteikumu definēšana, pēc kuriem turpmāk būs jāvadās lietās par uzņēmuma pārejām atkarībā no tā, vai tiek skatīts jautājums par PVN piemērošanu iespējamās uzņēmuma pārejas lietā, vai arī jautājums tiek skatīts kreditoru aizsardzības un parādu piedziņas kontekstā. Kā sakot, kotletes atsevišķi, mušas atsevišķi. 
Turpmāk, lai konstatētu uzņēmuma pāreju Komerclikuma 20. panta izpratnē, vairs NEBŪS IZŠĶIROŠAS NOZĪMES tam, vai ieguvējam ir pārgājis tāds uzņēmuma elementu kopums, kas ir nepieciešams un vienlaikus pietiekams neatkarīgas un patstāvīgas saimnieciskās darbības turpināšanai LĪDZŠINĒJĀ VEIDĀ un PROFILĀ BEZ BŪTISKĀM IZMAIŅĀM. Šāds izšķirošs kritērijs domāts PVN likumā paredzētā atbrīvojuma no PVN maksāšanas noteikšanai (un tur tas arī paliks).
Noteicoša nozīme būs tikai tiem elementiem, bez kuriem pārņemtā uzņēmuma darbību nav iespējams turpināt pat, ja pārējā daļā ieguvējs no uzņēmuma ir paņēmis pavisam mazdrusciņ un starp ieguvēju un uzņēmumu ir minimāla līdzība.
IZŠĶIROŠĀ IETEKME – TURPMĀK BŪTISKA PAZĪME
Beztam, turpmāk par būtisku uzņēmumu pārejas pazīmi tiks uzskatīta arī “izšķirošā ietekme” uzņēmumos. Proti, ja divas SIA pilnībā kontrolē viena un tā pati fiziskā persona (vienīgais dalībnieks/patiesais labuma guvējs un faktiski arī vienīgais valdes loceklis), tad, vērtējot, vai ir notikusi uzņēmuma pāreja, tieši šim apstāklim tiks piešķirta būtiska nozīme.
Augstākā tiesas Senāts uzsver, ka kreditoru (tai skaitā, darbinieku) riski pieaug, ja uzņēmuma nodevējs un ieguvējs atrodas vienā koncernā. Proti, situācija, kad vienai personai pieder visas kapitāla daļas vismaz divās SIA un šī persona ir arī vienīgais valdes loceklis, juridiski kvalificējama kā “vienota kontrole”. Šādai situācijai parasti raksturīgi:
1.vienota saimnieciskā griba un mērķi,
2. vienota taktika un stratēģija,
3. saimniecisko rezultātu “konsolidācija vienās rokās”,
4. iespēja izlīdzināt peļņu/rezultātus koncerna ietvaros.
Praksē tas nozīmē, ka divas formāli atsevišķas sabiedrības var funkcionēt kā viena ekonomiska vienība, kuru virza viens labuma guvējs. Savukārt vienotas kontroles apstākļos aktīvu un labumu pārnešana no vienas sabiedrības uz otru bieži ir iekšēja, SLĒPTA AKTĪVU “PĀRBĪDE”, nevis tirgus darījums starp neatkarīgām pusēm.
Proti, ieguvējam apzināti tiek nodoti aktīvi un labumi, bet netiek pārņemtas saistības, un tā rezultātā pasliktinās nodevēja maksātspēja un kreditoru iespējas atgūt parādus. Tiesas vērtējumā šādas shēmas var tikt izmantotas, lai:
1. izvairītos no saistību izpildes,
2. pasargātu mantu no kreditoru piedziņas,
3. turpinātu biznesu citā “jaunā” sabiedrībā ar to pašu patieso kontrolētāju.
Senāts atgādina: kapitālsabiedrības un dalībnieka atbildības norobežošana nav domāta kā aizsegs rīcībai, kuras mērķis ir slēpt patieso mantisko stāvokli, apiet likumu vai kaitēt kreditoriem. Tiesai JĀNOVELK ROBEŽA starp
1. komerciālu neveiksmi (normālu biznesa risku), un
2. apzinātu “korporatīvā plīvura” izmantošanu savtīgās interesēs, ignorējot kreditorus.
Vienotas kontroles gadījumā pārņemtā uzņēmuma identitāte bieži saglabājas īpaši skaidri, jo:
1. patiesais labuma guvējs un valdes loceklis paliek tas pats,
2. saimnieciskā griba un biznesa turpināšana ir nepārtraukta,
3. “personiskā un saimnieciskā identitāte” saglabājas.
Tāpēc, pat ja šāds process atgādina “iekšēju restrukturizāciju”, tiesisko seku ziņā tas var būt PIELĪDZINĀMS TIPISKAI UZŅĒMUMA PĀREJAI.
Turpmāk, lai konstatētu uzņēmuma pāreju Komerclikuma 20. panta izpratnē, vairs NEBŪS IZŠĶIROŠAS NOZĪMES tam, vai ieguvējam ir pārgājis tāds uzņēmuma elementu kopums, kas ir nepieciešams un vienlaikus pietiekams neatkarīgas un patstāvīgas saimnieciskās darbības turpināšanai LĪDZŠINĒJĀ VEIDĀ un PROFILĀ BEZ BŪTISKĀM IZMAIŅĀM. Šāds izšķirošs kritērijs domāts PVN likumā paredzētā atbrīvojuma no PVN maksāšanas noteikšanai (un tur tas arī paliks).
Noteicoša nozīme būs tikai tiem elementiem, bez kuriem pārņemtā uzņēmuma darbību nav iespējams turpināt pat, ja pārējā daļā ieguvējs no uzņēmuma ir paņēmis pavisam mazdrusciņ un starp ieguvēju un uzņēmumu ir minimāla līdzība.
IZŠĶIROŠĀ IETEKME – TURPMĀK BŪTISKA PAZĪME
Beztam, turpmāk par būtisku uzņēmumu pārejas pazīmi tiks uzskatīta arī “izšķirošā ietekme” uzņēmumos. Proti, ja divas SIA pilnībā kontrolē viena un tā pati fiziskā persona (vienīgais dalībnieks/patiesais labuma guvējs un faktiski arī vienīgais valdes loceklis), tad, vērtējot, vai ir notikusi uzņēmuma pāreja, tieši šim apstāklim tiks piešķirta būtiska nozīme.
Augstākā tiesas Senāts uzsver, ka kreditoru (tai skaitā, darbinieku) riski pieaug, ja uzņēmuma nodevējs un ieguvējs atrodas vienā koncernā. Proti, situācija, kad vienai personai pieder visas kapitāla daļas vismaz divās SIA un šī persona ir arī vienīgais valdes loceklis, juridiski kvalificējama kā “vienota kontrole”. Šādai situācijai parasti raksturīgi:
1.vienota saimnieciskā griba un mērķi,
2. vienota taktika un stratēģija,
3. saimniecisko rezultātu “konsolidācija vienās rokās”,
4. iespēja izlīdzināt peļņu/rezultātus koncerna ietvaros.
Praksē tas nozīmē, ka divas formāli atsevišķas sabiedrības var funkcionēt kā viena ekonomiska vienība, kuru virza viens labuma guvējs. Savukārt vienotas kontroles apstākļos aktīvu un labumu pārnešana no vienas sabiedrības uz otru bieži ir iekšēja, SLĒPTA AKTĪVU “PĀRBĪDE”, nevis tirgus darījums starp neatkarīgām pusēm.
Proti, ieguvējam apzināti tiek nodoti aktīvi un labumi, bet netiek pārņemtas saistības, un tā rezultātā pasliktinās nodevēja maksātspēja un kreditoru iespējas atgūt parādus. Tiesas vērtējumā šādas shēmas var tikt izmantotas, lai:
1. izvairītos no saistību izpildes,
2. pasargātu mantu no kreditoru piedziņas,
3. turpinātu biznesu citā “jaunā” sabiedrībā ar to pašu patieso kontrolētāju.
Senāts atgādina: kapitālsabiedrības un dalībnieka atbildības norobežošana nav domāta kā aizsegs rīcībai, kuras mērķis ir slēpt patieso mantisko stāvokli, apiet likumu vai kaitēt kreditoriem. Tiesai JĀNOVELK ROBEŽA starp
1. komerciālu neveiksmi (normālu biznesa risku), un
2. apzinātu “korporatīvā plīvura” izmantošanu savtīgās interesēs, ignorējot kreditorus.
Vienotas kontroles gadījumā pārņemtā uzņēmuma identitāte bieži saglabājas īpaši skaidri, jo:
1. patiesais labuma guvējs un valdes loceklis paliek tas pats,
2. saimnieciskā griba un biznesa turpināšana ir nepārtraukta,
3. “personiskā un saimnieciskā identitāte” saglabājas.
Tāpēc, pat ja šāds process atgādina “iekšēju restrukturizāciju”, tiesisko seku ziņā tas var būt PIELĪDZINĀMS TIPISKAI UZŅĒMUMA PĀREJAI.
Tādēļ Senāta ieskatā vienotas kontroles esība nav otršķirīgs apstāklis, bet gan GALVENĀ PAZĪME, kas:
1. palīdz konstatēt pāreju,
2. apliecina saimnieciskās darbības nepārtrauktību,
3. signalizē par riskiem kreditoriem,
4. aktualizē Komerclikuma 20. panta aizsargfunkciju.
Senāts nepiekrīt, ka uzņēmējam “nav nekas neparasts” turpināt biznesu citā savā SIA, ja pirmajai rodas grūtības. Tas var būt normāli, bet tikai līdz brīdim, kamēr netiek īstenota slēpta aktīvu pārbīde, lai pasargātu mantu no piedziņas. Ja mērķis faktiski ir atstāt parādus “vecajā” sabiedrībā,bet aktīvus un darbību pārnest uz “jauno”, tad šāda rīcība nav tiesiski aizsargājama un var iestāties Komerclikuma 20. panta sekas.
SECINĀJUMI
Minētā prakses maiņa būtiski atvieglos maksātnespējas administratoru un VID darbu uzņēmumu pārejas pierādīšanā.
Arī risks, ka uzņēmuma pāreja tiks saskatīta tur, kur tās nav, būtiski pieaugs (bet par šādiem piemēriem parunāsim jau citreiz). Tāpēc, ja saņemat brīdinājumu no VID vai paziņojumu no Ekonomisko lietu tiesas saistībā ar iespējamu uzņēmuma pāreju, īstais laiks meklēt juridisko palīdzību. :
Jūsu Alisa
Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!
PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.