IZSKATĀS VID VAR ZAUDĒT CĪŅĀ PAR COVID ATBALSTU NEPIEŠĶIRŠANU!

Pagāja vairāk kā gads kopš uzrakstīju rakstu “Saņēmi atbalstu? Tagad atmaksā to atpakaļ… ar procentiem”.

Rakstā es aprakstīju neforšu situāciju par to, kā COVID epidēmijas laikā daudzi grūtībās nonākušie uzņēmumi saņēma valsts atbalstu (grantu) apgrozījuma krituma gadījumā. Taču jau gadu vēlāk VID sāka atprasīt piešķirtos atbalstus (grantus), uzskatot, ka “apgrozījuma kritums” bija jārēķina citādāk.

Proti, VID, kurš sākumā pats rēķināja uzņēmēju apgrozījuma kritumu pēc “neto apgrozījuma” Gada pārskatu likuma izpratnē, vēlāk sāka rēķināt to pēc PVN deklarācijās iekļautās informācijas!

Problēma tāda, ka “neto apgrozījums” Gada pārskatu likuma izpratnē atšķiras no PVN deklarācijās iekļautās informācijas par “apgrozījumu” (jeb “kopējo darījumu vērtības”), jo tās iekļaušanai ir izvirzītas atšķirīgas prasības.

Tādēļ daudzi uzņēmumi PĒKŠŅI attapās situācijā, ka apgrozījuma kritums (to pārrēķinot) bija zemāks, nekā likumā prasītais, kā dēļ piešķirtais (un jau sen iztērētais) grants bija jāatmaksā. Pietam sadalīt maksājumu termiņos nevarēja (tas taču nav nodokļa parāds). Pēkšņi izveidojušos parādu VID pieprasīja atmaksāt “visu un uzreiz”, nostādot uzņēmumus (iespējams pat vēl grūtākā) finansiālā situācijā nekā tie atradās COVID-19 epidēmijas laikā.

Līdzīgu iemeslu dēļ daudzi uzņēmumi nemaz nesaņēma atbalstu, atteikumu pamatojot tādējādi, ka šis uzņēmums neatbilst valsts tiesību aktos paredzētajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem.

Šādu VID viedokļa maiņu veicināja likuma grozījumi, kas stājās spēkā vēl 2021.gada 8.jūnijā, un kas tika ieviesti, lai atvieglotu VID darbu “apgrozījuma” krituma pārbaudē! Taču VID atbildēja, ka šie grozījumi bija tikai TEHNISKI un patiesībā nav pamata domāt, ka ar “apgrozījumu” bija jāsaprot kaut kas cits (t.i., tikai PVN deklarācijās iekļautā informācija). Par to, ka paša VID darbiniekiem jēdziens “apgrozījums” nešķita tik pašsaprotams un skaidrs, kā rezultātā tapa vairāki desmiti lēmumi par atbalsta piešķiršanu, apgrozījuma kritumu rēķinot atbilstoši Gada pārskata likumam (nevis pēc PVN deklarācijām), VID noklusēja.

Diemžēl Administratīvās tiesas vairumā gadījumos piekrita VID nostājai (ar dažiem izņēmumiem), pēc būtības atbalstot likuma piemērošanu ar atpakaļejošu spēku. Iespējams tāpēc vēl pagājušā gada nogalē VID publicēja paziņojumu, ka grasās izsūtīt vēl 220 lēmumus, pieprasot atbalstu saņēmušos uzņēmumus atmaksāt reiz piešķirto atbalstu…ar procentiem.

Lieta nonāca Eiropas Savienības tiesā, un nu ģenerāladvokāts ATHANASIOS RANTOS (bildē) sniedza savu viedokli, par ko tad parunāsim šajā rakstā…

Sāksim ar to, ka Apgabaltiesa, izskatot uzņēmumu sūdzības, saskārās ar kādu interesantu dilemmu. Covid pandēmija jau sen beidzās. Arī valsts atbalsta piešķiršanas termiņš (-ne vēlāk kā 2022.gada 30.jūnijs) ir sen beidzies. Tomēr tiesvedības joprojām turpinās… Tas radīja jautājumu, vai uzņēmums šobrīd vispār var saņemt attiecīgo atbalstu, ja VID lēmums NEpiešķirt atbalstu tiks atcelts ar tiesas nolēmumu?

Lai sniegtu atbildi uz šo jautājumu Eiropas Savienības tiesas ģenerāladvokāts vērtēja divus jautājumus:

1) kādā datumā valsts atbalsts uzskatāms par piešķirtu?

2) vai šis atbalsts – kurā valsts tiesa atzītu uzņēmumu tiesības uz atbalstu pēc tam, kad beidzies tā piešķiršanai noteiktais termiņš, – ir jauns vai pastāvošs atbalsts?

Ģenerāladvokāts atgādināja, ka valsts atbalsts par “PIEŠĶIRTU” ir uzskatāms dienā, kurā saņēmējam, pamatojoties uz piemērojamo valsts tiesisko regulējumu, tiek piešķirtas skaidri zināmas tiesības saņemt šo atbalstu. Attiecīgo līdzekļu faktiska nodošana nav izšķiroša.

Proti, ja atbalsts bija piešķirts, tad VID lēmuma datums ir uzskatāms par dienu, kurā šāds atbalsts ir piešķirts.

Savukārt, ja ar VID lēmumu atbalsta piešķiršana tika atteikta, tad atbalsts ir uzskatāms par piešķirtu datumā, kurā VID ATTEICIES TO PIEŠĶIRT UZŅĒMUMAM – un šis atteikums ir atzīts par prettiesisku ar tiesas nolēmumu, kas pieņemts pēc atbalsta piešķiršanai noteiktā termiņa beigām, ar nosacījumu:

1) ja šis atteikums ir izteikts pirms atbalsta piešķiršanai noteiktā termiņa beigām (t.i., VID lēmums pieņemts pirms 2022.gada 30.jūnija) un

2) ja (VID lēmuma pieņemšanas datumā) uzņēmums atbilda piemērojamajā valsts tiesību normās paredzētajiem atbalsta piešķiršanas nosacījumiem.

Atbilde uz šo jautājumu var tikt skaidri izsecināta no iepriekšējās Ģenerāladvokāta atbildes. Proti, ja atbalsts tiek uzskatīts par piešķirtu datumā, kad VID pieņēma lēmumu atteikt atbalstu (vai gluži otrādi – to piešķirt), tad minētais atbalsts uzskatāms par ATĻAUTU ATBALSTU un līdz ar to par PASTĀVOŠU ATBALSTU pat tad, ja tas tiek izmaksāts pēc tam, kad beidzies termiņš atbalsta piešķiršanas termiņš (t.i., 2022.gada 30.jūnijs). Šādā gadījumā šā atbalsta izmaksāšana nav nekas cits kā tiesas nolēmuma izpilde.

Apstāklis, ka pamatlietā aplūkojamais atbalsts tiks izmaksāts pēc tam, kad beidzies termiņš, neļauj atzīt, ka šo atbalstu nevarētu izmantot atbilstoši sākotnēji paredzētajam Latvijas atbalsta shēmas mērķim vai ka tas varētu kropļot konkurenci tirgū.

Eiropas Savienības tiesa pievienojās ģenerāladvokāta viedoklim un sprieda līdzīgi!

Tās noteikti ir labas ziņas visiem uzņēmumiem, kas saskārušies ar šādu VID rīcību – viedokļa maiņu, sākotnēji piešķirtā atbalsta atņemšanu vai nepiešķiršanu laikā, kad tas bija tik ļoti nepieciešams. Tagad tikai jāsagaida Apgabaltiesas spriedums. Domāju, ka strīda turpināšana joprojām būs iespējama jautājumā par to, kas bija domāts ar “apgrozījumu” – vai bija jārēķina “neto apgrozījums” Gada pārskatu likuma izpratnē, vai tomēr pēc PVN deklarācijās iekļautās informācijas… Tomēr labā ziņa, ka šis jautājums jau tiek skatīts arī Senātā citas lietas ietvaros… Nu ļoti gaidām..

Jūsu Alisa