IZRAKSTĪJI PVN RĒĶINU – MAKSĀ PVN! PAT, JA RĒĶINS ANULĒTS…

Vakar kāds lasītājs uzdevies ar jautājumu “KĀPĒC normālam vidējam uzņēmējam būtu nevis jāstrādā, bet “jākaro ” ar iestādi…? (..) Uzņēmējiem ir jāstrādā, nevis jākaro ar represīvām iestādēm… ”

Iespējams šā raksta varoņi var atbildēt uz šo jautājumu.

Šodien pastāstīšu par kādu uzņēmumu, kas izrakstīja fiziskai personai rēķinu par juridiskiem pakalpojumiem 1 210 000 euro apmērā (ieskaitot PVN 210 000). Jā! Jūs pareizi izlasījāt! Rēķins bija izrakstīts par vienu miljonu divi simti desmit euro.

Šeit gribas jautāt, kas tas bija? Joks? Ļaunprātība? Pat man rodas jautājumi par to, vai šādi juridiskie pakalpojumi vispār faktiski tika sniegti. Atbilstoši publiski pieejamai informācijai uzņēmumam divi darbinieki; arī apgrozījums nerada pārliecību par uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus par šādu summu. Pat, ja juridiskie pakalpojumi tika sniegti ilgstošākā laika periodā, un pat, ja puses vienkārši vienojās par šādu honorāru, summa tik un tā šķiet nesamērīgi liela un vairāk atgādina joku vai pārrakstīšanās kļūdu.

Tikai fiziskai personai, kurai bija izrakstīts šis rēķins, nenāca smiekli. Tai nācās vērsties tiesā, lai pierādītu, ka juridiskie pakalpojumi faktiski netika saņemti un ka viņai attiecīgi minētais rēķins nav jāapmaksā. Arī uzņēmums nebija spējīgs tiesā pierādīt juridisko pakalpojumu sniegšanas faktu (kas mani šajā situācijā nemaz nepārsteidz un vēl vairāk apstiprina sākotnēji radušās sajūtas, ka šis rēķins bija ļauns joks vai ļaunprātība).

Iespējams, tā bija karma, taču drīz vien VID nolēma veikt šā uzņēmuma datu atbilstības pārbaudi, un ak vai ko viņi atrada!? Starp iegrāmatotiem, bet nedeklarētiem rēķiniem VID ieraudzīja to pašu nelaimīgo rēķinu par juridiskiem pakalpojumiem par 1 210 000 euro, un pieprasīja uzņēmumam samaksāt valsts budžetā rēķinā norādīto PVN 210 000 + nokavējuma naudas.

Nu vairs pašam uzņēmumam nenāca smiekli… Tas mēģināja iebilst, ka samaksu par pakalpojumiem tas nav saņēmis, tādēļ arī PVN budžetā tam nav jāmaksā. Tomēr VID nepiekāpās, citējot virkni PVN likuma pantu, kas pamato, ka pienākums samaksāt rēķinā norādīto PVN rodas, neskatoties uz to, ka rēķina saņēmējs nav veicis samaksu.

“Atbilstoši PVN likuma 84.pantā noteiktajam PVN valsts budžetā jāmaksā ikvienam nodokļa maksātājam, kas ir reģistrēts vai kam saskaņā ar šo likumu jābūt reģistrētam PVN maksātāju reģistrā un kas veic apliekamus darījumus, kuriem iekšzemē [Latvijā] piemēro nodokli” – citēja likumu VID.

“Pakalpojuma sniegšana ir notikusi, kad pakalpojums sniegts pakalpojuma saņēmējam. Attiecīgi nodokli par iekšzemē sniegtajiem pakalpojumiem, par kuriem nodokli maksā pakalpojuma sniedzējs, norāda tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kad sniegts pakalpojums un izrakstīts nodokļa rēķins, ja nav noteikts citādi” – turpināja citēt likumu VID.

Strīds nonāca tiesā. Taču kamēr uzņēmums tiesājās ar VID, spēkā stājās tiesas spriedums civillietā (kuras ietvaros uzņēmums mēģināja piedzīt no fiziskās personas minēto summu). Civiltiesa atzina, ka pakalpojums, par ko izrakstīts rēķins, faktiski nav sniegts. Tāpēc uzņēmums anulēja rēķinu.

“Nav rēķina- nav pienākuma maksāt PVN!” – norādīja uzņēmums tiesai strīdā ar VID.

Taču VID nepiekāpās – “Jaunie apstākļi nav pamats mainīt VID nostāju, jo uzņēmumam bija pienākums deklarēt šo rēķinu un samaksāt rēķinā norādīto PVN vēl tad… [xxxx] gadā, kad rēķins tika izrakstīts”.

Jāteic, ka šāda VID nostāja biedē, jo pēc būtības PVN maksātājiem tiek liegtas iespējas koriģēt un/vai anulēt kļūdaini izrakstītos rēķinus. Izrakstīji PVN rēķinu – maksā! Faktam, ka rēķins tika koriģēts vai anulēts nav nozīmes! Samaksas saņemšanas vai nesaņemšanas faktam arī nav nozīmes! Brrr….Pilnīgi auksti sviedri pār muguru pārskrien..

Tiesa gan nepiekrita šādai VID nostājai, paskaidrojot, ka:

a) Lai tiktu nodrošināta PVN neitralitāte, dalībvalstīm to iekšējā tiesību sistēmā ir JĀPAREDZ IESPĒJA KORIĢĒT RĒĶINĀ NEPAMATOTI NORĀDĪTOS NODOKĻUS, ja rēķina izrakstītājs pierāda savu labticību.

b) Tomēr, ja rēķina izrakstītājs savlaicīgi ir pilnībā novērsis nodokļu ieņēmumu apdraudējumu, atbilstoši PVN neitralitātes principam NEPAMATOTI IZRAKSTĪTAIS NODOKLIS VAR TIKT KORIĢĒTS un dalībvalstis šādu korekciju nedrīkst padarīt atkarīgu no rēķina izrakstītāja labticības. [Proti, kļūdījies vai ļauni pajokoji, bet laicīgi novērsi – PVN nav jāmaksā];

c) Pasākumi, kurus dalībvalstis var noteikt, lai pareizi iekasētu nodokļus un novērstu krāpšanu, nedrīkst pārsniegt to, kas vajadzīgs šādi noteikto mērķu sasniegšanai. Tādējādi tos nedrīkst izmantot tādā veidā, ka tie ietekmētu PVN neitralitāti, kas ir kopējās PVN sistēmas pamatprincips

d) Nodokļu ieņēmumu zuduma apdraudējums nav pilnībā novērsts, kamēr rēķina saņēmējs joprojām var to izmantot, lai īstenotu savas atskaitīšanas tiesības.

Proti, PVN KOREKCIJA NEVAR TIKT ATTEIKTA tāpēc vien, ka uzņēmums nevar pierādīt savu labticību – pietiek konstatēt to, ka ir savlaicīgi novērsts nodokļu ieņēmumu zuduma apdraudējums un valsts budžets nav cietis zaudējumus. Izskatītajā gadījumā tiesa nosprieda, ka uzņēmumam NAV JĀMAKSĀ PVN valsts budžetā, jo zudis tiesiskais pamats uzņēmuma pienākumam maksāt strīdus rēķinā norādīto nodokli, jo:

1) nav pierādīts, ka uzņēmums bija sniedzis rēķinā norādītos pakalpojumus,

2) strīdus rēķins tika anulēts,

3) rēķina saņēmējs to nevar izmantot, lai īstenotu PVN atskaitīšanas tiesības.

Un te gribās uzdoties ar jautājumu: “Nu, normālais, vidējais uzņēmums! Vai joprojām rodas jautājums, KĀPĒC “jākaro” ar iestādi nevis jāstrādā?” 210 000 euro + nokavējuma nauda ir pietiekami liela summa, lai par strādāšanu vispār nebūtu vairs jādomā…

Ziniet savas tiesības un pienākumus, dāmas un kungi, un arī sava advokāta telefona numuru..

Jūsu Alisa