IENĀKUMA IZMAKSĀTĀJI TURPMĀK ARĪ STARPNIEKI (I DAĻA)
Nu ko? Ziemassvētki un Jaunais gads ir lustīgi aizvadīts. Pienācis laiks atkal sapurināties, jo, kā ierasts, piecas minūtes pirms Ziemassvētkiem ir nopublicēta virkne grozījumu nodokļu likumos. Tādēļ soli pa solim izskatīsim visus grozījumus pēc kārtas.
Sāksim ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Par to, kas mainīsies pašā likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodoklī” esmu detalizēti rakstījusi jau iepriekš (saiti meklē komentāros). Tādēļ šodien un tuvākajās dienās pievērsīsimies grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas skaidro minētā likuma normu piemērošanas kārtību. Un sākt man gribētos ar to, ka ir precizēts termins “ienākuma izmaksātājs”! ![]()
TIEK PRECIZĒTS TERMINS “IENĀKUMA IZMAKSĀTĀJS”
IIN likums paredz noteiktus fiziskas personas ienākuma veidus (kas nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli), kurus izmaksājot, IENĀKUMA IZMAKSĀTĀJAM ir pienākums ieturēt IIN izmaksas vietā. Pie šādiem ienākumiem ir pieskaitāmi, piemēram, autoratlīdzība, ieņēmumi no saimnieciskās darbības, ko veic fiziskā persona (kura nav reģistrējusi saimniecisko darbību), dāvinājumi naudā, u.c.
Vispārīgi likums paredz, ka par ienākuma izmaksātāju (kuriem ir jāietur IIN) tiek uzskatīti:
1)Komersanti (t.i., SIA un AS);
2) individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības),
3) kooperatīvās sabiedrības,
4) nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības,
5) iestādes,
6) organizācijas,
7) biedrības,
nodibinājumi un
9) fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas,
Noteikumi paredz, ka par IENĀKUMA IZMAKSĀTĀJU turpmāk ir jāuzskata arī:
1) Personāla nomnieku;
2) Ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju, kurš atvēris finanšu instrumentu kontu (vai ar kura starpniecību atvērts finanšu instrumentu konts) un kurš apkalpo šo kontu; kā arī
3) Starpnieku, kas bez darba devēja iesaistes nodrošina atsevišķu ienākumu veidu (piemēram, pakalpojumu sniegšanas jomā- dzeramnaudu) administrēšanu (to iekasēšanu un izmaksu).
Tādējādi var teikt, ka MK noteikumi tikai precizē, ka IIN likuma piemērošanas vajadzībām par ienākumu izmaksātāju atzīstams arī starpnieks. Šāda pieeja jau pašreiz tiek realizēta attiecībā pret personāla nomnieku (jeb darba devēju, kas ir Latvijas rezidents vai nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā), ja personāla iznomātājs ir Latvijas nerezidents, kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā.
Proti, jau šobrīd likums paredz, ka gadījumā, ja pastāv personāla nomas pazīmes, personāla nomniekam (t.i., darba devējam, kas ir Latvijas rezidents vai nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība) ir pienākums aprēķināt IIN un VSAOI par iznomātā personāla ienākumu.
Tāda pati pieeja tiek realizēta arī attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju, kurš atvēris finanšu instrumentu kontu (vai ar kura starpniecību atvērts finanšu instrumentu konts) un kurš apkalpo šo kontu, izmaksājot dividendes par publiskajā apgrozībā esošām akcijām, un kuram, ir pienākums ieturēt IIN un ieskaitīt to valsts budžetā.
JAUNINĀJUMS
Taču turpmāk par “ienākuma ieturētāju” tiks uzskatīti arī starpnieki, kas BEZ DARBA DEVĒJA IESAISTES nodrošina atsevišķu ienākumu veidu (piemēram, pakalpojumu sniegšanas jomā- dzeramnaudu) administrēšanu (to iekasēšanu un izmaksu).
Pēc būtības šī norma attiecās uz visa veida platformu administratoriem, kuri administrē likumā minēto ienākumu iekasēšanu un izmaksu. Lai arī dzeramnaudas iekasēšana ar platformas starpniecību ir tikai viens no daudziem iespējamiem piemēriem, ar Jūsu atļauju pakavēšos tieši pie dzeramnaudu administratoriem (jeb starpniekiem), jo esmu veltījusi daudz laika un pūļu, lai pārliecinātu Finanšu Ministriju un VID, ka dzeramnauda, kas tiek iekasēta un izmaksāta bez darba devēja (piemēram, restorāna vai viesnīcas) iesaistes un ar aplikācijas starpniecību, nav ar algas nodokļiem (IIN + VSAOI) apliekams ienākums.
Tomēr tā kā tas ir “garš stāsts”, tad par to, kā dzeramnaudas ir jāapliek ar nodokļiem, es pastāstīšu jau atsevišķā rakstā…, kuru arī publicēšu šodien!
Ja Tev neinteresē, kā apliekamas dzeramnaudas, tad tiekamies rītdien, kad jau pastāstīšu par pārējiem grozījumiem likumos.. ![]()
Jūsu Alisa
Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!
PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.