GROZĪTI PLĀNĀS KAPITALIZĀCIJAS NOTEIKUMI!
Nu ko, mīļie uzņēmēji! Saeima ir atbalstījusi grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodoklī, ar kuriem tiks grozīti “plānās kapitalizācijas noteikumi”. Par plānās kapitalizācijas noteikumiem jau rakstīju iepriekš (meklē saiti komentāros).
Īsumā – Latvijā ir spēkā tā saucamie “plānās kapitālizācijas noteikumi” (angl.: thin cap rules), kurus ir būtiski ievērot, piesaistot finansējumu aizdevumu veidā, jo noteiktos gadījumos šie noteikumi ierobežo samaksāto aizdevuma procentu atzīšanu par nodokļa vajadzībām atskaitāmiem izdevumiem. Pašlaik ir spēkā divi ierobežojumi, kurus pārsniedzot, pārsnieguma summa tiek uzskatīta par nosacīto peļņas sadali, kas ir apliekama ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN); tie ir:
1)procentu maksājumu summa, kas pārsniedz uzņēmuma vidējā gada parāda un pašu kapitāla (finanšu gada sākumā) attiecību 4 pret 1;
2) procentu summa, kas pārsniedz 30 % no rādītāja EBITDA, ja pārskata gada neto procentu izdevumu summa (procentu maksājumi mīnus procentu ieņēmumi) pārsniedz 3 miljonus eiro.
Ja gadījums vienlaikus atbilst abiem iepriekšminētajiem kritērijiem, piemēro to ierobežojumu, kura rezultātā veidojas lielāka ar nodokli neatskaitāmo procentu izdevumu summa.
TURPMĀK VAIRĀK IZŅĒMUMU
Līdz šim izņēmums no minētajiem noteikumiem attiecās tikai uz tiem procentu maksājumiem, kas sakarā ar saņemto finansējumu tika veikti KREDĪTIESTĀDĒM un valsts vai Eiropas Savienības (ES) nozīmes FINANŠU IESTĀDĒM (neatkarīgi no tā, kurš no diviem “plānās kapitalizācijas” gadījumiem izpildās).
Taču turpmāk noteikums, kas paredz ar UIN aplikt samaksāto procentu summu, kas pārsniedz vidējā gada parāda un pašu kapitāla attiecību 4:1, VAIRS NEBŪS JĀPIEMĒRO arī tad, ja finansējums tiks piesaistīts no citiem avotiem. Proti, šis ierobežojums nebūs jāpiemēro procentu maksājumiem par:
1) Latvijā vai ES/EEZ emitētiem vērtspapīriem, kas iekļauti tirdzniecībai regulētā tirgū;
2) finansējumu, kas piesaistīts caur Latvijā vai ES/ EEZ licencētiem kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem;
3) finansējumu, kas piesaistīts caur Latvijā vai ES/ EEZ licencētām ieguldījumu brokeru sabiedrībām;
4) vērtspapīrošanas sabiedrību emitētajiem instrumentiem;
5) alternatīvo ieguldījumu fondu sniegtajiem aizdevumiem, ja tie reģistrēti Latvijā vai ES/EEZ (izņemot slēgtā alternatīvā fonda, ja tā dalībnieks ir ar nodokļa maksātāju (finansējuma saņēmēju) saistīta persona).
LABAS ZIŅAS KONCERNA SABIEDRĪBĀM
Taču būtiskākais, ka minētais ierobežojums (4:1) nebūs jāpiemēro procentu maksājumiem par aizņēmumu, kas saņemts no KONCERNA SABIEDRĪBAS:
1) ja finansējums ir piesaistīts koncerna sabiedrību vajadzībām;
2) un procentu likme, kas maksājama starp koncerna sabiedrībām, atbilst tirgus cenai,
3) un minētā koncerna sabiedrība attiecīgo finansējumu ir piesaistījusi no KREDĪTIESTĀDĒM un valsts vai ES nozīmes FINANŠU IESTĀDĒM (to uzskaitījumu šobrīd neveicu) vai Latvijā vai ES/EEZ emitētiem vērtspapīriem, kas iekļauti tirdzniecībai regulētā tirgū;
4) (izņemot finansējumu, kas piesaistīts no personas, kura ir ar kādu no koncerna sabiedrībām saistīta persona).
Piemēram, mātes uzņēmums varēs saņemt finansējumu no Latvijas vai ES/ EEZ kredītiestādes un izsniegt aizdevumu tā meitas sabiedrībām, kurām nu vairs nebūs jāuztraucās par UIN riskiem, ja procentu maksājumi mātes sabiedrībai par izsniegto aizdevumu pārsniegs šā uzņēmuma vidējā gada parāda un pašu kapitāla attiecību 4 : 1. Tās ir visnotaļ labas ziņas, vai ne?!
LABAS ZIŅAS PPP PROJEKTOS IZVEIDOTĀM SABIEDRĪBĀM
Minētais ierobežojums (4:1) vairs neattieksies arī uz publiskās un privātās partnerības (PPP) projektos izveidotām mērķsabiedrībām.
PĀRĒJIE IEROBEŽOJUMI PALIEK SPĒKĀ
Jāatceras, ka tikai tāpēc, ka ierobežojums (4:1) neattieksies, nenozīmē, ka uzņēmumam nebūs jāievēro otrais ierobežojums (30 % no rādītāja EBITDA). Proti, ja procentu maksājumi (mīnus procentu ieņēmumi) pārskata gadā pārsniegs 3 miljonus eiro, tad plānās kapitālizācijas noteiktums (30% no rādītāja EBITDA) tomēr būs jāpiemēro.
KAD STĀSIES SPĒKĀ?
Ja sākotnēji bija plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2028.gadā, tad Saeima atbalstīja, ka grozījumi stājas spēkā jau ar 2026.gada 1.janvāri.
Jūsu Alisa
Īsumā – Latvijā ir spēkā tā saucamie “plānās kapitālizācijas noteikumi” (angl.: thin cap rules), kurus ir būtiski ievērot, piesaistot finansējumu aizdevumu veidā, jo noteiktos gadījumos šie noteikumi ierobežo samaksāto aizdevuma procentu atzīšanu par nodokļa vajadzībām atskaitāmiem izdevumiem. Pašlaik ir spēkā divi ierobežojumi, kurus pārsniedzot, pārsnieguma summa tiek uzskatīta par nosacīto peļņas sadali, kas ir apliekama ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN); tie ir:
1)procentu maksājumu summa, kas pārsniedz uzņēmuma vidējā gada parāda un pašu kapitāla (finanšu gada sākumā) attiecību 4 pret 1;
2) procentu summa, kas pārsniedz 30 % no rādītāja EBITDA, ja pārskata gada neto procentu izdevumu summa (procentu maksājumi mīnus procentu ieņēmumi) pārsniedz 3 miljonus eiro.
Ja gadījums vienlaikus atbilst abiem iepriekšminētajiem kritērijiem, piemēro to ierobežojumu, kura rezultātā veidojas lielāka ar nodokli neatskaitāmo procentu izdevumu summa.
TURPMĀK VAIRĀK IZŅĒMUMU
Līdz šim izņēmums no minētajiem noteikumiem attiecās tikai uz tiem procentu maksājumiem, kas sakarā ar saņemto finansējumu tika veikti KREDĪTIESTĀDĒM un valsts vai Eiropas Savienības (ES) nozīmes FINANŠU IESTĀDĒM (neatkarīgi no tā, kurš no diviem “plānās kapitalizācijas” gadījumiem izpildās).
Taču turpmāk noteikums, kas paredz ar UIN aplikt samaksāto procentu summu, kas pārsniedz vidējā gada parāda un pašu kapitāla attiecību 4:1, VAIRS NEBŪS JĀPIEMĒRO arī tad, ja finansējums tiks piesaistīts no citiem avotiem. Proti, šis ierobežojums nebūs jāpiemēro procentu maksājumiem par:
1) Latvijā vai ES/EEZ emitētiem vērtspapīriem, kas iekļauti tirdzniecībai regulētā tirgū;
2) finansējumu, kas piesaistīts caur Latvijā vai ES/ EEZ licencētiem kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem;
3) finansējumu, kas piesaistīts caur Latvijā vai ES/ EEZ licencētām ieguldījumu brokeru sabiedrībām;
4) vērtspapīrošanas sabiedrību emitētajiem instrumentiem;
5) alternatīvo ieguldījumu fondu sniegtajiem aizdevumiem, ja tie reģistrēti Latvijā vai ES/EEZ (izņemot slēgtā alternatīvā fonda, ja tā dalībnieks ir ar nodokļa maksātāju (finansējuma saņēmēju) saistīta persona).
LABAS ZIŅAS KONCERNA SABIEDRĪBĀM
Taču būtiskākais, ka minētais ierobežojums (4:1) nebūs jāpiemēro procentu maksājumiem par aizņēmumu, kas saņemts no KONCERNA SABIEDRĪBAS:
1) ja finansējums ir piesaistīts koncerna sabiedrību vajadzībām;
2) un procentu likme, kas maksājama starp koncerna sabiedrībām, atbilst tirgus cenai,
3) un minētā koncerna sabiedrība attiecīgo finansējumu ir piesaistījusi no KREDĪTIESTĀDĒM un valsts vai ES nozīmes FINANŠU IESTĀDĒM (to uzskaitījumu šobrīd neveicu) vai Latvijā vai ES/EEZ emitētiem vērtspapīriem, kas iekļauti tirdzniecībai regulētā tirgū;
4) (izņemot finansējumu, kas piesaistīts no personas, kura ir ar kādu no koncerna sabiedrībām saistīta persona).
Piemēram, mātes uzņēmums varēs saņemt finansējumu no Latvijas vai ES/ EEZ kredītiestādes un izsniegt aizdevumu tā meitas sabiedrībām, kurām nu vairs nebūs jāuztraucās par UIN riskiem, ja procentu maksājumi mātes sabiedrībai par izsniegto aizdevumu pārsniegs šā uzņēmuma vidējā gada parāda un pašu kapitāla attiecību 4 : 1. Tās ir visnotaļ labas ziņas, vai ne?!
LABAS ZIŅAS PPP PROJEKTOS IZVEIDOTĀM SABIEDRĪBĀM
Minētais ierobežojums (4:1) vairs neattieksies arī uz publiskās un privātās partnerības (PPP) projektos izveidotām mērķsabiedrībām.
PĀRĒJIE IEROBEŽOJUMI PALIEK SPĒKĀ
Jāatceras, ka tikai tāpēc, ka ierobežojums (4:1) neattieksies, nenozīmē, ka uzņēmumam nebūs jāievēro otrais ierobežojums (30 % no rādītāja EBITDA). Proti, ja procentu maksājumi (mīnus procentu ieņēmumi) pārskata gadā pārsniegs 3 miljonus eiro, tad plānās kapitālizācijas noteiktums (30% no rādītāja EBITDA) tomēr būs jāpiemēro.
KAD STĀSIES SPĒKĀ?
Ja sākotnēji bija plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2028.gadā, tad Saeima atbalstīja, ka grozījumi stājas spēkā jau ar 2026.gada 1.janvāri.
Jūsu Alisa
Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!
PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.