GROZĪJUMI UZŅĒMUMU IENĀKUMA NODOKĻA LIKUMĀ. KO GAIDĪT 2026.GADĀ?
Turpinām izskatīt 2026.gada budžeta pavadošos likumprojektus, kuri tika pieņemti un kuri stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī. Jāteic, ka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā grozījumu šogad ir maz, turklāt par visiem jau rakstīju iepriekš. Neteikšu, ka tās ir sliktas ziņas, jo grozījumu neesamība likumā tomēr liecina par kaut kādu stabilitāti.
IEVIESĪS ALTERNATĪVO MODELI DIVIDENŽU APLIKŠANAI AR NODOKĻIEM
Saeima ir atbalstījusi grozījumus likumā, ar kuriem tiks ieviests alternatīvais modelis dividenžu aplikšanai ar nodokli, un šie grozījumi stāsies spēkā ar 2026.gada 1.janvāri.
Ja īsumā, tad pašreizējā kārtība paredz, ka Latvijā nodokli par peļņas sadali dividendēs maksā uzņēmums, bet fiziskai personai ienākuma nodoklis par dividendēm nav jāmaksā. Ārvalstu investoriem–fiziskām personām tas ir neizdevīgi, jo Latvijas uzņēmuma samaksāto UIN viņi nevar ieskaitīt savā rezidences valstī maksājamā iedzīvotāju ienākuma nodoklī. Tāpēc tiek piedāvāts alternatīvs izvēles modelis uzņēmumiem, kuru dalībnieki attiecīgajā mēnesī ir tikai fiziskas personas:
1)izvēlēties vai nu esošo režīmu (UIN 20% + IIN 0%), vai
2) alternatīvo režīmu (UIN 15% + IIN 6%).
Ja vēlies detalizētāk par šiem grozījumiem, tad meklē saiti komentāros.
MAINĪTI “PLĀNĀS KAPITĀLIZĀCIJAS” NOTEIKUMI
Arī grozījumus likumā par plānās kapitalizācijas noteikumu maiņu Saeima atbalstīja, un tie stāsies spēkā ar 2026.gada 1.janvāri.
Ja īsumā tad – Latvijā “thin cap” noteikumi var padarīt daļu aizdevuma procentu (ko uzņēmums maksā par saņemto aizdevumu vai piesaistīto finansējumu) neatskaitāmu un apliekamu ar UIN, ja šie procentu maksājumi pārsniedz 4:1 parāds/kapitāls attiecību vai 30% no EBITDA (pie neto procentiem > 3 milj. EUR).
No 2026. gada 1. janvāra 4:1 ierobežojumam būs vairāk izņēmumu (t. sk. regulēta tirgus vērtspapīri, licencēti kolektīvās finansēšanas un ieguldījumu brokeru kanāli, AIF aizdevumi, koncerna finansējums noteiktos apstākļos, u.c.), taču 30% EBITDA ierobežojums paliek.
Ja vēlies detalizētāk par šiem grozījumiem, tad meklē saites komentāros.
OSTU PĀRVALDES TIKS IEKĻAUTAS UIN MAKSĀTĀJU LOKĀ
Lai arī par likumprojektu, ar kuru plānots no 2026.gada 1.janvāra ostu pārvaldes iekļaut UIN maksātāju lokā, vēl netika balsots, budžetu pavadošo likumprojektu izskatīšanas laikā jau izskanēja paziņojums, ka Komisija atbalstīja šo priekšlikumu. Grozījumu publicējamo versiju vēl ir jāsagaida, taču šobrīd viss liecina par to, ka arī šie grozījumi visticamāk stāsies spēkā ar 2026.gadā.
Ja vēlies detalizētāk par šiem grozījumiem, tad meklē saiti komentāros.
KO VAR NEGAIDĪT 2026 GADĀ?
Uzskatu par nepieciešamu pieminēt arī tos priekšlikumus, kuri Saeimā NEguva atbalstu, un kuri secīgi NEstāsies spēkā 2026.gadā, bet kuri liecina, ka vēlēšanas strauji tuvojas:
1) UIN likmes samazināšana no 20% uz 12,5;
2) Kara nodeva (UIN 30% no aprēķinātās ar UIN apliekamās bāzes) nodokļu maksātājiem, kuri eksportē, importē vai realizē Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas izcelsmes preci;
3) Palielināt UIN likmi no 20 līdz 90 (!!!) par maksājumiem un dividendēm, ko Latvijas rezidenta vai nerezidenta patstāvīgās pārstāvniecības izmaksā juridiskām, fiziskām un citām personām, kuras atrodas un ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un/vai teritorijās.
Var piekrist, ka ilgtermiņā UIN likmes samazināšana var piesaistīt Latvijā vairāk investīcijas, taču vai tas ir īstais brīdis? Teju katrā ziņojumā par Latviju ir jālasa, ka Latvijas nodokļu ieņēmumi (kopā) ir zem ES vidējā, un ka kapitāla nodokļi, t. sk. uzņēmumu ienākuma nodoklis, veido salīdzinoši zemu daļu. VID vairākus gadus pēc kārtas (reaģējot uz šādiem ziņojumiem un rekomendācijām) norāda, ka UIN ieņēmumu palielināšana ir kļuvusi par VID prioritāti. Savukārt no politiskās arēnas skan aicinājumi valsts/ pašvaldības iestādēm samazināt tēriņus.
Pārējie priekšlikumi ir pārāk politizēti un vairāk atgādina Trampa runas par tarifiem, kad nevar saprast, vai tarifu likmes (kas lēkā teju katru dienu) ir balstītas kādos reālos aprēķinos vai Tamps improvizē un ciparus izdomā no galvas?
Ko Jūs par to domājat?
Jūsu Alisa
IEVIESĪS ALTERNATĪVO MODELI DIVIDENŽU APLIKŠANAI AR NODOKĻIEM
Saeima ir atbalstījusi grozījumus likumā, ar kuriem tiks ieviests alternatīvais modelis dividenžu aplikšanai ar nodokli, un šie grozījumi stāsies spēkā ar 2026.gada 1.janvāri.
Ja īsumā, tad pašreizējā kārtība paredz, ka Latvijā nodokli par peļņas sadali dividendēs maksā uzņēmums, bet fiziskai personai ienākuma nodoklis par dividendēm nav jāmaksā. Ārvalstu investoriem–fiziskām personām tas ir neizdevīgi, jo Latvijas uzņēmuma samaksāto UIN viņi nevar ieskaitīt savā rezidences valstī maksājamā iedzīvotāju ienākuma nodoklī. Tāpēc tiek piedāvāts alternatīvs izvēles modelis uzņēmumiem, kuru dalībnieki attiecīgajā mēnesī ir tikai fiziskas personas:
1)izvēlēties vai nu esošo režīmu (UIN 20% + IIN 0%), vai
2) alternatīvo režīmu (UIN 15% + IIN 6%).
Ja vēlies detalizētāk par šiem grozījumiem, tad meklē saiti komentāros.
MAINĪTI “PLĀNĀS KAPITĀLIZĀCIJAS” NOTEIKUMI
Arī grozījumus likumā par plānās kapitalizācijas noteikumu maiņu Saeima atbalstīja, un tie stāsies spēkā ar 2026.gada 1.janvāri.
Ja īsumā tad – Latvijā “thin cap” noteikumi var padarīt daļu aizdevuma procentu (ko uzņēmums maksā par saņemto aizdevumu vai piesaistīto finansējumu) neatskaitāmu un apliekamu ar UIN, ja šie procentu maksājumi pārsniedz 4:1 parāds/kapitāls attiecību vai 30% no EBITDA (pie neto procentiem > 3 milj. EUR).
No 2026. gada 1. janvāra 4:1 ierobežojumam būs vairāk izņēmumu (t. sk. regulēta tirgus vērtspapīri, licencēti kolektīvās finansēšanas un ieguldījumu brokeru kanāli, AIF aizdevumi, koncerna finansējums noteiktos apstākļos, u.c.), taču 30% EBITDA ierobežojums paliek.
Ja vēlies detalizētāk par šiem grozījumiem, tad meklē saites komentāros.
OSTU PĀRVALDES TIKS IEKĻAUTAS UIN MAKSĀTĀJU LOKĀ
Lai arī par likumprojektu, ar kuru plānots no 2026.gada 1.janvāra ostu pārvaldes iekļaut UIN maksātāju lokā, vēl netika balsots, budžetu pavadošo likumprojektu izskatīšanas laikā jau izskanēja paziņojums, ka Komisija atbalstīja šo priekšlikumu. Grozījumu publicējamo versiju vēl ir jāsagaida, taču šobrīd viss liecina par to, ka arī šie grozījumi visticamāk stāsies spēkā ar 2026.gadā.
Ja vēlies detalizētāk par šiem grozījumiem, tad meklē saiti komentāros.
KO VAR NEGAIDĪT 2026 GADĀ?
Uzskatu par nepieciešamu pieminēt arī tos priekšlikumus, kuri Saeimā NEguva atbalstu, un kuri secīgi NEstāsies spēkā 2026.gadā, bet kuri liecina, ka vēlēšanas strauji tuvojas:
1) UIN likmes samazināšana no 20% uz 12,5;
2) Kara nodeva (UIN 30% no aprēķinātās ar UIN apliekamās bāzes) nodokļu maksātājiem, kuri eksportē, importē vai realizē Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas izcelsmes preci;
3) Palielināt UIN likmi no 20 līdz 90 (!!!) par maksājumiem un dividendēm, ko Latvijas rezidenta vai nerezidenta patstāvīgās pārstāvniecības izmaksā juridiskām, fiziskām un citām personām, kuras atrodas un ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un/vai teritorijās.
Var piekrist, ka ilgtermiņā UIN likmes samazināšana var piesaistīt Latvijā vairāk investīcijas, taču vai tas ir īstais brīdis? Teju katrā ziņojumā par Latviju ir jālasa, ka Latvijas nodokļu ieņēmumi (kopā) ir zem ES vidējā, un ka kapitāla nodokļi, t. sk. uzņēmumu ienākuma nodoklis, veido salīdzinoši zemu daļu. VID vairākus gadus pēc kārtas (reaģējot uz šādiem ziņojumiem un rekomendācijām) norāda, ka UIN ieņēmumu palielināšana ir kļuvusi par VID prioritāti. Savukārt no politiskās arēnas skan aicinājumi valsts/ pašvaldības iestādēm samazināt tēriņus.
Pārējie priekšlikumi ir pārāk politizēti un vairāk atgādina Trampa runas par tarifiem, kad nevar saprast, vai tarifu likmes (kas lēkā teju katru dienu) ir balstītas kādos reālos aprēķinos vai Tamps improvizē un ciparus izdomā no galvas?
Ko Jūs par to domājat?
Jūsu Alisa
Saistītie raksti:
Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!
PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.