GATAVOJAS IEVIEST ZIŅOŠANAS PIENĀKUMU PAR DARĪJUMIEM AR KRIPTOAKTĪVIEM. II -DAĻA

Paturpināsim aizsākto tēmu par plānotajiem jaunajiem grozījumiem likumdošanā, ar kuriem tiks ieviests ziņošanas pienākums par darījumiem ar kriptoaktīviem. Proti, iestājoties noteiktajiem nosacījumiem, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem un operatoriem (par kuriem stāstīju iepriekšējā rakstā) būs pienākums iesniegt VID ziņojumu par darījumiem ar kriptoaktīviem.

VID savukārt ar saņemto informāciju apmainīsies ar citu valstu nodokļu administrācijām, tādējādi saņemot maksimāli plašu informāciju par Latvijas rezidentu ienākumiem arī no citām valstīm, kas gūti, veicot darījumus ar kriptoaktīviem. Ja neesat lasījis šā raksta I DAĻU, tad ieteiktu sākt ar to (saiti meklē komentāros).

 

Šodien parunāsim par to, kas ir kriptoaktīvi un par darījumiem ar kādiem kriptoaktīviem būs jāziņo VID.

 

 

Ar Kriptoaktīviem likuma piemērošanas (un secīgi arī ziņošanas) vajadzībām tiks saprasti kriptoaktīvi, kas definēti ar MiCA regulu – jeb vērtības vai tiesību digitāls atveidojums, ko ir iespējams nodot un uzglabāt elektroniski, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju vai līdzīgu tehnoloģiju.

 

Latvijas Bankas mājas lapā ir atrodama informācija, kurā uzskatāmi parādīta kriptoaktīvu klasifikācija MiCA ietvaros, un tie ir:

 

1) Aktīvam piesaistīts žetons (ART)

 

2) Elektroniskās naudas žetons (EMT)

 

3) Nozīmīgie ART/EMT;

 

4) Kriptoaktīvi, kas nav ART vai EMT – bet ir visi citi kriptoaktīvi, ja tie nav aizvietojami, pārvedami un tiem ir identificēts emitents un ja tie nav tieši izslēgti no MiCA darbības jomas. Tie var ietvert arī patēriņa žetonus (utility token).

 

Iekļaujot gan vērtību, gan tiesību digitālo atveidojumu, MiCA regulējums pēc būtības aptver visus kriptoaktīvu veidus – pat tā saucamos patēriņa žetonus (utility tokens) un citus kriptoaktīvus, kuru pamatvērtība var nebūt acīmredzama, bet kas joprojām satur kādas tiesības uz kaut ko.

 

Gan kriptoaktīvi, gan arī sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija (SVT) tiek definēti tik plaši, cik vien iespējams, lai aptvertu visus kriptoaktīvu veidus, kas pašlaik neietilpst Eiropas Savienības finanšu pakalpojumu tiesību aktu darbības jomā.

 

 

Būs jāziņo PAR VISIEM kriptoaktīviem, IZŅEMOT:

 

1) Centrālās bankas digitālo valūtu,

2) elektronisko naudu, un

3) jebkuru kriptoaktīvu, attiecībā uz kuru nodokļu maksātājs, kuram ir pienākums iesniegt VID ziņojumu par darījumiem ar kriptoaktīviem, ir PIENĀCĪGI SECINĀJIS, ka to NEVAR IZMANTOT MAKSĀJUMU vai IEGULDĪJUMU MĒRĶIEM.

 

Ja ar Centrālās bankas digitālo valūtu un elektronisko naudu (jeb oficiālās valūtas digitālo atveidojumu) viss ir skaidrs, tad ar pārējiem kriptoaktīviem, par kuriem nebūs jāziņo nav viss tik viennozīmīgi.

 

Lēmuma pieņemšanai par to, vai kriptoaktīvu nevar izmantot ieguldījumu vai maksājumu mērķim būs jāpieņem, ņemot vērā sekojošus apsvērumus:

 

1) ja kriptoaktīvs ir pakļauts finanšu regulējumam, tas ietilpst ziņošanas darbības jomā;

 

2) NFT var būt sarežģītāk izvērtēt, taču, ja NFT tiek tirgoti tirdzniecības platformā, tos jāuzskata par tādiem par kuriem jāziņo. Visos gadījumos NFT būtu jāizvērtē atsevišķi katrā konkrētā gadījumā;

 

3) Par tokeniem, kurus var apmainīt vai izmantot tikai ierobežotā tirgū, nebūtu jāziņo, tomēr tas ir izvērtējams katrā atsevišķā gadījumā, galvenokārt vērtējot, vai tos var turēt ieguldījumu vai maksājumu nolūkos;

 

4) slēgtie (jeb closed looped) kriptoaktīvi, kuru izveidošanas mērķis ir to lietošana slēgtā vidē, nozīmēs, ka tas nav kriptoaktīvs, par kuru jāziņo. Taču, ja tādam kriptoaktīvam pastāv otrreizējais tirgus, kurā tie tiek tirgoti, par tādu kriptoaktīvu būs jāziņo.

 

Limkumprojekta anotācijā termina “pienācīgi secina” skaidrojums ir diezgan “izplūdis” un nesniedz skaidru atbildi, kādos gadījumos tiks uzskatīts, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs ir “pienācīgi secinājis”, ka ziņojumu VID ir vai nav jāsniedz. Ir tikai virspusēji norādīts, ka ar “pienācīgu secināšanu” ir jāsaprot DARBĪBU VEIKŠANU no kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja puses, lai secinātu, vai kriptoaktīvu var vai nevar izmantot maksājumu vai ieguldījumu mērķiem.

 

Diemžēl anotācija nesatur skaidrojumu, kādas tieši darbības ir jāveic un vai šīs darbības ir kaut kā rakstveidā jāfiksē. No dotā piemēra vien netieši izriet, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam ir jāpārliecinās, vai attiecīgajam kriptoaktīvam ir noieta tirgi (t.i., kurā tie tiek tirgoti). Ja ir- jāziņo. Ja nav- un kriptoaktīvs tiek lietots slēgtā vidē – tad nav jāziņo.

 

 

Saskaņā ar direktīvu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem un operatoriem būs pienākums ziņot par trīs kategoriju darījumiem:

 

1) Maiņas darījumu starp Kriptoaktīvu, par kuru jāziņo, un tradicionālo valūtu (jeb oficiālo valūtu, ko emitē jurisdikcija vai tās Centrālā banka vai cita iestāde, un kas ir pieejama kā fiziskas banknotes vai monētas vai nauda dažādās digitālās formās);

 

2) Maiņas darījumu starp vienu vai vairākiem Kriptoaktīviem, par kuriem jāziņo;

 

3) Kriptoaktīvu, par kuru jāziņo pārvedumiem, tostarp par pārvedumiem, par precēm vai pakalpojumiem, kuru vērtība pārsniedz 50 000 USD vai ekvivalentu summu jebkurā citā valūtā.

 

Ar pārvedumu saprot kriptoaktīvu, par kuriem jāziņo, pārvietošanu no vai uz viena kriptoaktīvu lietotāja kriptoaktīva adresi vai kontu, kas NAV ADRESE VAI KONTS, ko tā paša kriptoaktīvu lietotāja vārdā uztur kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, ja, darījuma brīdī kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs nevar noteikt, ka darījums ir maiņas darījums.

 

Neskatotires uz to, ka Direktīva paredz ziņot par minētajiem TRĪS darījuma veidiem, likuma grozījumu projekts paredz ziņošanas pienākumu tikai attiecībā uz DIVIEM darījuma veidiem, t.i., tikai attiecībā uz kriptoaktīvu (par kuriem jāziņo) maiņas darījumiem, bet ne par šo kriptoaktīvu (par kuriem jāziņo) pārvedumiem. Pašlaik man nav skaidrojuma, kāpēc tā. Tādēļ būs jāsagaida šā projekta virzība arī Saeimā vai arī jāpaseko arī MK noteikumu grozījumiem.

 

Taču tas vēl nav viss….Paturpināsim jau nedaudz vēlāk.

Jūsu Alisa