GATAVOJAS IEVIEST ZIŅOŠANAS PIENĀKUMU PAR DARĪJUMIEM AR KRIPTOAKTĪVIEM. I -DAĻA

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un ne tikai jau ilgstoši pastāv bažas par kriptoaktīvu radītajiem riskiem patērētājiem un investoriem, kā arī riskiem, saistībā ar to izmantošanu naudas atmazgāšanā un sankciju apiešanā utml. Piemēram, Krievijas uzņēmumi jau labu laiku izmanto kriptoaktīvus starptautiskā tirdzniecībā, tādējādi apejot ES sankcijas.

Bažas ir saistītas arī ar skandāliem kriptoaktīvu jomā, tostarp saistībā ar pieaugušo krāpšanas un citu noziedzīgu nodarījumu skaitu. Piemēram, 2022.gada beigās vairāk nekā 2000 Somijas iedzīvotāji kļuva par krāpnieku upuriem, no kuriem tika izkrāpti vairāk nekā 6,6 milonu euro, aicinot viņus “investēt kriptoaktīvos”.

Diemžēl, pieaugot kriptoaktīvu izplatībai, par kriptoaktīviem bieži tiek tirgoti arī instrumenti, kas pēc būtības tādi nav, un patērētājiem var būt grūti atšķirt šādus krāpniecības mēģinājumus no īstiem kriptoaktīviem.

Kriptoaktīvu anonīmais raksturs atvieglo to izmantošanu noziedzīgā apritē. Turklāt, noziedzīgi iegūti līdzekļi, kas konvertēti kriptoaktīvos, bieži ir grūtāk izsekojami. Ņemot vērā minēto, līdzīgu krāpšanas gadījumu skaits turpina pieaugt katru gadu. Kriptoaktīvi tiek plaši izmantoti arī cita veida krāpniecībā, kā arī ar narkotikām saistītajos noziegumos, kibernoziegumos un kā līdzeklis naudas atmazgāšanā, lai slēptu līdzekļu izcelsmi.

Tomēr kriptoaktīvi jau ilgstoši rada “galvassāpes” ne tikai patērētājiem, finanšu tirgiem un tiesībsargājošām institūcijām, bet arī ES dalībvalstu nodokļu administrācijām.

Vairumā ES dalībvalstīs ienākums no kriptoaktīvu pārdošanas ir apliekams ar kapitāla pieauguma nodokli. Latvijā šāds ienākums ir apliekams ar kapitāla pieauguma nodokli – 25,5% (izņemot, ja fiziska persona gūst ienākumu saimnieciskās darbības ietvaros). Ja fiziskā persona ģenerē virtuālo valūtu (kriptoaktīvus) vai saņem kriptoaktīvus kā atlīdzību par preci vai pakalpojumu, šāds ienākums tiek klasificēts kā ienākums no saimnieciskās darbības un ir apliekams ar IIN no saimnieciskās darbības, t.i., ar 25,5% vai 33%.

Diemžēl man nav datu par Latvijas iedzīvotāju nedeklarētajiem ienākumiem no kriptoaktīvu pārdošanas, taču Internetā ir atrodami dati par Somiju, saskaņā ar kuriem 2023.gadā somi nenodeklarēja kapitāla pieaugumu no kriptoaktīvu pārdošanas vairāk nekā 30 miljonu euro apmērā. Pieļauju, ka patiesie skaitļi varētu būt krietni lielāki.

Par kriptoaktīvu tirgus sakārtošanu un pakļaušanu stingrākam regulējumam jau tiek domāts ilgstoši.

2023.gadā ES Padome pieņēma regulu par kriptoaktīvu tirgiem (tā saucamo MiCA regulu), ieviešot vienotu ES līmeņa tiesisko regulējumu šai nozarei. Minētās regulas piemērošana pilnībā aizsākās 2024.gada 30.decembrī, un tostarp paredz, ka darbībai ar kriptoaktīviem turpmāk būs nepieciešama licence.

Lai arī ar MiCA ieviešanu kriptoaktīvu tirgus tiks vairāk regulēts, tomēr MiCA īpaši nepalīdz attiecībā uz informācijas iegūšanu nodokļu piemērošanas nolūkiem. Iepriekšējie noteikumi par administratīvo sadarbību pieprasa finanšu iestādēm apkopot klientu informāciju un uzskaitīt klientu kontos ieskaitītos ienākumus, piemēram, dividendes, procentus utt. Tomēr šo (administratīvās sadarbības un informācijas apmaiņas) noteikumu ieviešana aizsākās 2016. gadā, kad neviens nevarēja paredzēt kriptoaktīvu tirgus pieaugumu. Tādēļ jebkādus ieņēmumus no kriptoaktīviem pašlaik NEUZSKATA par ienākumiem, par kuriem finanšu iestādēm jāsniedz ziņojums, kā arī pašus kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus NEUZSKATA par finanšu iestādēm, uz kurām attiecas ziņošana.

Arī e-nauda un e-naudas žetoni pašlaik nav skaidri aptverti ar pašreizējiem noteikumiem. Tas ir radījis nevienmērīgu ziņošanas slogu starp dalībvalstīm – dažas dalībvalstis uzskata, ka uz to attiecas ziņošanas prasības, bet citas – tā neuzskata.

Lai labotu situāciju, tika noteikts, ka līdz 2026.gada 1.janvārim ES dalībvalstīm, un secīgi arī Latvijai, ir jāievieš Direktīva par administratīvo sadarbību (attiecībā uz kriptoaktīviem) jeb tā saucamo DAC8.

Lai arī DAC8 galvenais mērķis ir informācijas apmaiņa, un tas neprasa dalībvalstīm ieviest jaunus nodokļus, tomēr, pēc Eiropas Komisijas aprēķiniem, DAC8 noteikumi varētu radīt no 1 līdz 2,4 miljardiem eiro papildu ieņēmumu gadā.

Vairāku rakstu sērijas ietvaros apskatīsim detalizētāk, ko tieši paredz DAC8 noteikumi kontekstā ar plānotajiem grozījumiem Latvijas likumos, kas jau šobrīd ir izstrādāti un nodoti publiskai apspriešanai.

Pirmām kārtām ir vērts norādīt, ka DAC8 mērķis atšķiras no MiCA regulējuma.

Kamēr MiCA nodrošina skaidru un caurskatāmu ietvaru ES kriptoaktīvu tirgum, DAC8 attiecas uz informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un aptver arī tādus kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus, kurus MiCA neregulē.

Proti, ziņošanas pienākums, kas noteikts ar DAC8, attiecas uz:

1) KRIPTOAKTĪVU PAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM – ar ko saprot jebkuru juridisku personu vai cita veida struktūru, kuras nodarbošanās ir profesionāla viena vai vairāku kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšana klientiem un kura kriptoaktīvu pakakalpojumu sniegšanai ir saņēmusi atļauju. Minētā definīcija atbilst MiCA regulai.

2) KRIPTOAKTĪVU OPERATORIEM – kas ir pakalpojumu sniedzējs, kas nodrošina kriptoaktīvu pakalpojumus UN KAS NAV kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs. Šie operatori nav iekļauti MiCA regulējuma darbības jomā.

Ir vērtīgi pieminēt, ka minētā definīcija aptver arī tādus kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus, kas nodrošina piekļuvi tirdzniecības platformai, ja persona kontrolē tirdzniecības platformu tādā apjomā, lai varētu izpildīt noteiktās pārbaudes un ziņošanas prasības. Visticamāk, šī definīcija neaptvers tikai programmatūras nodrošinātājus, taču daudzās tirdzniecības platformās tiek apvienota gan programmatūra, gan pakalpojumu pieejamība, kas secīgi būs jāvērtē atsevišķi. Tāpat papildus izvērtējums būs nepieciešams attiecībā uz decentralizēto biržu un citu decentralizēto finanšu risinājumiem, īpaši gadījumos, kad decentralizēto lietotni pārvalda DAO (decentralizēta autonomā organizācija).

Par ko, kam un cik bieži būs jāziņo, kā arī kādi sodi būs paredzēti par neziņošanu, paturpināsim jau rīt.

Jūsu Alisa