GAME OVER? PIEDZĪT NODOKĻU PARĀDU NO VALDES LOCEKĻA TOMĒR NEVAR?
Pagājušā gadā daudzu uzņēmēju likteņi mainījās, jo Augstākās tiesas Senāts ir lēmis, ka uzņēmumu nodokļa parādi nav piedzenami no šā uzņēmuma valdes locekļiem, ja minētais uzņēmums ir izslēgts no Uzņēmumu reģistra reģistriem. Par to detalizēti rakstīju iepriekš (meklē saiti komentāros).
Senāts norādīja, ka ar uzņēmuma dzēšanu no komercreģistra, tā nodokļu parādi tiek dzēsti. Savukārt ar parādu dzēšanu valsts pēc būtības vairs NEPRETENDĒ uz šo nodokļu parādu atgūšanu un GALĪGI ATSAKĀS no savām prasījuma tiesībām. Proti, VID lēmums par nodokļu parādu dzēšanu rada tādas tiesiskas sekas kā parāda neesība (jeb parāda izbeigšanos);
Tādējādi, ja uzņēmums ir izslēgts no komercreģistra, tad NAV VAIRS IESPĒJAMA NODOKĻU PARĀDU PIEDZIŅA, jo neeksistē tiesību subjekts, no kā parādi būtu piedzenami.
Likumdevējs Komerclikumā ir paredzējis noteiktu procedūru sabiedrības darbības izbeigšanai un izslēgšanai no komercreģistra, kuras ietvaros ir paredzēta kreditoru aizsardzība, tostarp maksātnespējas procesa īstenošana. Tādējādi, ja uzņēmums tiek izslēgts no komercreģistra, prezumējams, ka visas procedūras, kuras ir vērstas uz parādu piedziņu un kreditoru prasījumu apmierināšanu, ir īstenotas un izslēgšana no komercreģistra ir noslēdzoša darbība, kas citstarp apstiprina, ka parāda ATGŪŠANA VAIRS NAV IESPĒJAMA;
Savukārt, ņemot vērā to, ka nodokļu parāda dzēšana noteic parāda izbeigšanos jeb rada tādas tiesiskas sekas kā parāda neesību, tad NAV ARĪ IESPĒJAMA TĀ ATLĪDZINĀŠANA NO VALDES LOCEKĻA. Lai VID varētu piedzīt uzņēmuma parādus no tā valdes locekļa (arī bijušā), kura laikā nodokļu parāds ir radies, uzņēmumam IR JĀPASTĀV.
Tā Senāts nosprieda situācijā, kad VID mēģināja piedzīt no valdes locekļa tāda uzņēmuma nodokļu parādu, kas bija izslēgts no reģistra VAIRĀKUS GADUS PIRMS šā uzņēmuma bijušais valdes loceklis SAŅĒMA VID BRĪDINĀJUMU par attiecīgo nodokļu parādu atlīdzināšanas procesa uzsākšanu. Tādēļ radās jautājums par to, vai VID ir tiesīgs piedzīt no valdes locekļa uzņēmuma nodokļu parādu, JA VID BRĪDINĀJUMA SAŅEMŠANAS LAIKĀ, UZŅĒMUMS VĒL PASTĀVĒJA?
JA BRĪDINĀJUMU VALDES LOCEKLIS SAŅEM VĒL PIRMS UZŅĒMUMA IZSLĒGŠANAS NO KOMERCREĢISTRA?
Jāteic, ka Administratīvā apgabaltiesa uz šo jautājumu vairākkārtīgi atbildēja noliedzoši. Proti, tiesas ieskatā brīdinājuma nosūtīšanai valdes loceklim vēl brīdī, kad uzņēmums pastāvēja, NAV IZŠĶIROŠAS NOZĪMES. Tiesas ieskatā noteicošais apstāklis ir tas, ka laikā, kad VID PIEŅĒMA LĒMUMU par uzņēmuma nodokļa parādu atlīdzināšanu no valdes locekļa, šis uzņēmums vairs nepastāvēja.
Nesen Augstākās tiesas SENĀTS APSTIPRINĀJA to vairākos nolēmumos. Tādēļ strīdi ar VID par šiem jautājumiem ir noslēgušies.
UN JA LĒMUMS TOMĒR BIJA PIEŅEMTS PIRMS UZŅĒMUMA IZSLĒGŠANAS NO KOMERCREĢISTRA?
Nuuu.. ar šo jautājumu ir interesantāk, un paredzams, ka tas vēl nonāks pie Senāta kaut kad tuvākajā laikā. Tomēr ir vērojama Administratīvās rajona tiesas pieaugošā vienprātība šajā jautājumā. Proti, tiesas arvien biežāk lemj, ka arī tad, ja LĒMUMS par uzņēmuma nodokļa parāda atlīdzināšanu bija PIEŅEMTS VĒL PIRMS uzņēmuma izslēgšanas no komercreģistra, tad parādus no bijušajiem valdes locekļiem tik un tā NEVAR PIEDZĪT.
Tiesas uzskata, ka arī atzīstot, ka pārsūdzētais VID lēmums bija tiesisks laikā, kad tas tika pieņemts, līdz ar uzņēmuma piespiedu likvidāciju (un secīgi VALSTS ATTEIKŠANOS NO NODOKĻU PARĀDA TURPMĀKAS PIEDZIŅAS) ir jāsecina, ka apstākļi ir mainījušies tā, ka vienīgais taisnīgais risinājums ir pārsūdzētā VID lēmuma atcelšana.
KAS TĀLĀK?
Ņemot vērā “vilni” ar tiesas atceltajiem VID lēmumiem sakarā ar to, ka VID novēloti ir vērsies pret uzņēmumu bijušajiem valdes locekļiem ar prasību atlīdzināt uzņēmumu nodokļu parādus, tad paredzams, ka turpmāk VID varētu “laboties” un vērsties pret uzņēmumu esošajiem vai bijušajiem valdes locekļiem krietni agresīvāk, nepieļaujot neattaisnotu kavēšanos ar šo uzņēmumu nodokļu parādu atlīdzināšanas procesa uzsākšanu no valdes locekļiem.
Arī maksātnespējas likuma piedāvātie risinājumi no VID puses varētu būt izmantoti aktīvāk. Tomēr, tā kā maksātnespējas procesā VID (kā kreditora) rīcība ir ierobežota, tad vairāk paredzu, ka VID vairāk “spiedīs” uz ātrāku un agresīvāku nodokļu piedziņu kā no uzņēmuma, tā arī no uzņēmuma esošiem vai bijušiem valdes locekļiem.
Vienlaikus, ja Senāts piekritīs pašreizējai Administratīvās rajona tiesas nostājai, ka nodokļu parādus nevar piedzīt no valdes locekļiem pat tad, ja uzņēmuma likvidācija notiek arī pēc VID lēmuma pieņemšanas, tad tas būtiski mainīs esošo VID praksi. Šādā gadījumā – vai nu VID vērsīsies ar ierosinājumiem mainīt tiesību aktus (tostarp par uzņēmumu piespiedu likvidācijas procesa kārtību) vai nu būs spiesti tomēr vairāk pievērsties Maksātnespējas likumam un tajā piedāvāto iespēju izmantošanas.
Dzīvosim, redzēsim.
Jūsu Alisa
Senāts norādīja, ka ar uzņēmuma dzēšanu no komercreģistra, tā nodokļu parādi tiek dzēsti. Savukārt ar parādu dzēšanu valsts pēc būtības vairs NEPRETENDĒ uz šo nodokļu parādu atgūšanu un GALĪGI ATSAKĀS no savām prasījuma tiesībām. Proti, VID lēmums par nodokļu parādu dzēšanu rada tādas tiesiskas sekas kā parāda neesība (jeb parāda izbeigšanos);
Tādējādi, ja uzņēmums ir izslēgts no komercreģistra, tad NAV VAIRS IESPĒJAMA NODOKĻU PARĀDU PIEDZIŅA, jo neeksistē tiesību subjekts, no kā parādi būtu piedzenami.
Likumdevējs Komerclikumā ir paredzējis noteiktu procedūru sabiedrības darbības izbeigšanai un izslēgšanai no komercreģistra, kuras ietvaros ir paredzēta kreditoru aizsardzība, tostarp maksātnespējas procesa īstenošana. Tādējādi, ja uzņēmums tiek izslēgts no komercreģistra, prezumējams, ka visas procedūras, kuras ir vērstas uz parādu piedziņu un kreditoru prasījumu apmierināšanu, ir īstenotas un izslēgšana no komercreģistra ir noslēdzoša darbība, kas citstarp apstiprina, ka parāda ATGŪŠANA VAIRS NAV IESPĒJAMA;
Savukārt, ņemot vērā to, ka nodokļu parāda dzēšana noteic parāda izbeigšanos jeb rada tādas tiesiskas sekas kā parāda neesību, tad NAV ARĪ IESPĒJAMA TĀ ATLĪDZINĀŠANA NO VALDES LOCEKĻA. Lai VID varētu piedzīt uzņēmuma parādus no tā valdes locekļa (arī bijušā), kura laikā nodokļu parāds ir radies, uzņēmumam IR JĀPASTĀV.
Tā Senāts nosprieda situācijā, kad VID mēģināja piedzīt no valdes locekļa tāda uzņēmuma nodokļu parādu, kas bija izslēgts no reģistra VAIRĀKUS GADUS PIRMS šā uzņēmuma bijušais valdes loceklis SAŅĒMA VID BRĪDINĀJUMU par attiecīgo nodokļu parādu atlīdzināšanas procesa uzsākšanu. Tādēļ radās jautājums par to, vai VID ir tiesīgs piedzīt no valdes locekļa uzņēmuma nodokļu parādu, JA VID BRĪDINĀJUMA SAŅEMŠANAS LAIKĀ, UZŅĒMUMS VĒL PASTĀVĒJA?
JA BRĪDINĀJUMU VALDES LOCEKLIS SAŅEM VĒL PIRMS UZŅĒMUMA IZSLĒGŠANAS NO KOMERCREĢISTRA?
Jāteic, ka Administratīvā apgabaltiesa uz šo jautājumu vairākkārtīgi atbildēja noliedzoši. Proti, tiesas ieskatā brīdinājuma nosūtīšanai valdes loceklim vēl brīdī, kad uzņēmums pastāvēja, NAV IZŠĶIROŠAS NOZĪMES. Tiesas ieskatā noteicošais apstāklis ir tas, ka laikā, kad VID PIEŅĒMA LĒMUMU par uzņēmuma nodokļa parādu atlīdzināšanu no valdes locekļa, šis uzņēmums vairs nepastāvēja.
Nesen Augstākās tiesas SENĀTS APSTIPRINĀJA to vairākos nolēmumos. Tādēļ strīdi ar VID par šiem jautājumiem ir noslēgušies.
UN JA LĒMUMS TOMĒR BIJA PIEŅEMTS PIRMS UZŅĒMUMA IZSLĒGŠANAS NO KOMERCREĢISTRA?
Nuuu.. ar šo jautājumu ir interesantāk, un paredzams, ka tas vēl nonāks pie Senāta kaut kad tuvākajā laikā. Tomēr ir vērojama Administratīvās rajona tiesas pieaugošā vienprātība šajā jautājumā. Proti, tiesas arvien biežāk lemj, ka arī tad, ja LĒMUMS par uzņēmuma nodokļa parāda atlīdzināšanu bija PIEŅEMTS VĒL PIRMS uzņēmuma izslēgšanas no komercreģistra, tad parādus no bijušajiem valdes locekļiem tik un tā NEVAR PIEDZĪT.
Tiesas uzskata, ka arī atzīstot, ka pārsūdzētais VID lēmums bija tiesisks laikā, kad tas tika pieņemts, līdz ar uzņēmuma piespiedu likvidāciju (un secīgi VALSTS ATTEIKŠANOS NO NODOKĻU PARĀDA TURPMĀKAS PIEDZIŅAS) ir jāsecina, ka apstākļi ir mainījušies tā, ka vienīgais taisnīgais risinājums ir pārsūdzētā VID lēmuma atcelšana.
KAS TĀLĀK?
Ņemot vērā “vilni” ar tiesas atceltajiem VID lēmumiem sakarā ar to, ka VID novēloti ir vērsies pret uzņēmumu bijušajiem valdes locekļiem ar prasību atlīdzināt uzņēmumu nodokļu parādus, tad paredzams, ka turpmāk VID varētu “laboties” un vērsties pret uzņēmumu esošajiem vai bijušajiem valdes locekļiem krietni agresīvāk, nepieļaujot neattaisnotu kavēšanos ar šo uzņēmumu nodokļu parādu atlīdzināšanas procesa uzsākšanu no valdes locekļiem.
Arī maksātnespējas likuma piedāvātie risinājumi no VID puses varētu būt izmantoti aktīvāk. Tomēr, tā kā maksātnespējas procesā VID (kā kreditora) rīcība ir ierobežota, tad vairāk paredzu, ka VID vairāk “spiedīs” uz ātrāku un agresīvāku nodokļu piedziņu kā no uzņēmuma, tā arī no uzņēmuma esošiem vai bijušiem valdes locekļiem.
Vienlaikus, ja Senāts piekritīs pašreizējai Administratīvās rajona tiesas nostājai, ka nodokļu parādus nevar piedzīt no valdes locekļiem pat tad, ja uzņēmuma likvidācija notiek arī pēc VID lēmuma pieņemšanas, tad tas būtiski mainīs esošo VID praksi. Šādā gadījumā – vai nu VID vērsīsies ar ierosinājumiem mainīt tiesību aktus (tostarp par uzņēmumu piespiedu likvidācijas procesa kārtību) vai nu būs spiesti tomēr vairāk pievērsties Maksātnespējas likumam un tajā piedāvāto iespēju izmantošanas.
Dzīvosim, redzēsim.
Jūsu Alisa
Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!
PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.