GAIDĀMA UZŅĒMUMU IENĀKUMA NODOKĻA REFORMA?

Domāju, ka katram ir pazīstama panikas sajūta, kas pārņem, kad kāds sāk ar uzrunu: “Tu tikai neuztraucies…” Tomēr pirms paturpinām par gaidāmiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, aicināšu neuztraukties un elpot dziļi! Lai arī šobrīd ir pārāk daudz neskaidrību, tomēr tās vairāk ir labās ziņas, nevis otrādi!

Nupat kļuva zināms, ka Ministru kabinets uzdeva Finanšu ministrijai izstrādāt grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredzēs, ka, sākot ar 2026.gada 1.janvāri, nodokļa maksātājam (tātad uzņēmumam), kura DALĪBNIEKI IR TIKAI FIZISKAS PERSONAS, sadalot peļņu dividendēs, būs iespēja izvēlēties piemērot ALTERNATĪVU uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15 procentu apmērā. Izvēloties šo ALTERNATĪVO ienākuma nodokļa likmi, no šiem dalībniekiem (FIZISKĀM PERSONĀM) izmaksājamām dividendēm uzņēmumam būs jāietur iedzīvotāju ienākuma nodokli 6 procentu apmērā.

Līdzīga satura grozījumus Ministru Kabinets uzdeva veikt arī likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

Lai arī likumprojekts vēl nav pat izstrādāts, tomēr, cik man zināms, neviens neplāno atteikties no šā brīža UIN piemērošanas kārtības. Kā iepriekš UIN maksāšana tiks atlikta līdz brīdim, kad peļņa tiks sadalīta vai citādā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina uzņēmuma turpmāku attīstību.

Nodoklis (jeb UIN 20/80) kā iepriekš būs maksājams tikai uzņēmuma līmenī. Proti, ja Latvijas uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieks saņem no Latvijas uzņēmuma dividendes, par kurām Latvijā ir samaksāts UIN, tad viņam kā iepriekš neradīsies pienākums par saņemtajām dividendēm maksāt arī IIN.

Tādēļ to uzņēmumu “dzīvē”, kuriem dalībnieki ir NE TIKAI FIZISKAS PERSONAS, bet arī juridiskas personas, nekas būtiski nemainīsies.

Savukārt tiem uzņēmumiem, kuru dalībnieki ir TIKAI FIZISKAS PERSONAS, tiks piedāvāta izvēles iespēja:

1)Vai nu izvēlēties ESOŠO UIN sistēmu (t.i., uzņēmums maksā UIN 20% (jeb precīzāk 20/80) ; bet dalībnieks 0% IIN);

2) Vai arī izvēlēties ALTERNATĪVO UIN sistēmu (t.i., ka uzņēmums maksā UIN 15%, bet dalībnieks 6% IIN).

Par šādu grozījumu nepieciešamību tiek runāts jau ilgstošāku laiku. Vēl nesen rakstīju rakstu “Kāpēc Latvija ir labāka par Spāniju?” (saiti meklē komentāros). Šajā rakstā aprakstīju problēmu, ar kādu saskaras Latvijas uzņēmumu dalībnieki – fiziskas personas – kas ir citu valstu nodokļu rezidenti.

Proti, agrāk tika maksāts 15% UIN uzņēmuma līmenī un 10% IIN tika ieturēts no dalībnieka dividenžu izmaksas brīdī. Kopā 25%. Tādēļ dalībnieki (Latvijas nerezidenti), veicot iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksu savā rezidences valstī, tostarp par saņemtajām dividendēm, maksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokli varēja samazināt par Latvijā samaksāto 10% IIN.

Tagad (vairumā gadījumos) nodoklis tiek maksāts tikai uzņēmuma līmenī (tas ir, UIN 20/80 maksā tikai uzņēmums; savukārt dalībnieks par saņemtajām dividendēm IIN nemaksā). Kopā 25% (efektīvā likme). Tikai, veicot iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksu savā rezidences valstī, tostarp par saņemtajām dividendēm, maksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokli samazināt par Latvijā samaksāto IIN šis dalībnieks nevar – jo tāds netika maksāts. Rezultātā kopējais nodokļu slogs dalībniekiem – nerezidentiem – (ieskaitot uzņēmuma samaksāto UIN) ir lielāks nekā dalībniekiem, kas ir Latvijas nodokļu rezidenti.

Noteikti daudzi vaicās, vai tad maksājamo IIN nevar samazināt par Latvijā samaksāto UIN? Nē, nevar!

ALTERNATĪVĀ UIN sistēma ļaus mazināt šo problēmu. Proti, izvēloties šo alternatīvo UIN maksāšanas kārtību, Latvijas nerezidenti varēs samazināt savā valstī maksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokli par Latvijā samaksāto IIN 6% apmērā.

Pašlaik man nav atbilžu uz daudziem jautājumiem (jo vēl ir jāsagaida likumprojekts).

Pirmkārt, nav skaidrs, vai ALTERNATĪVAI UIN likmei 15% arī tiks piemēroti koeficienti (efektīvo likmi padarot lielāku, līdzīgi kā tas ir ar šā brīža UIN likmi 20% – piemērojot 0,8 koeficientu, efektīvā likme ir 25%)?

Otrkārt, nav skaidrs vai, izvēloties ALTERNATĪVO UIN maksāšanas kārtību, kopējais nodokļa slogs (UIN + IIN) būs augstāks nekā, izvēloties šā brīža UIN maksāšanas kārtību? Šobrīd primšķietami tā šķiet, taču, pirms izdarīt jebkādus secinājumus par iespējamu diskrimināciju, būtu labi tomēr sagaidīt grozījumus.

Treškārt, vai un kādā periodā varēs mainīt izvēlēto UIN maksāšanas kārtību?

Ceturtkārt, vai ALTERNATĪVO UIN maksāšanas kārtību vajadzēs piemērot visiem vai tikai atsevišķiem dalībniekiem (kas to vēlēsies). Pirmšķietami, viena kārtība būtu jāattiecina uz visiem.

Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem mēs saņemsim jau pavisam drīz (tomēr Ziemassvētki un Jaunais gads jau tuvojas)! Tādēļ vēl mazliet jāpaciešās…

Jūsu Alisa