E-RĒĶINA IEVIEŠANU ATLIEK LĪDZ 2028.GADAM

Noteikti jau zināt, ka Saeima tomēr lēma atlikt e-rēķinu ieviešanu darījumos starp uzņēmumiem līdz 2028.gada 1.janvārim.

Proti, e-rēķinu lietošana starp uzņēmumiem, kas nav budžeta iestādes, būs OBLIGĀTA no 2028.gada 1. janvāra (nevis no 2026.gada 1.janvāra, kā tas bija paredzēts iepriekš). Arī pienākums uzņēmumiem (B2B darījumos) nodot e-rēķinu datus VID būs obligāts tikai no 2028. gada 1. janvāri. Tas gan neaizliedz uzņēmumiem sagatavot e-rēķinus un to datus brīvprātīgi nodot VID jau sākot no 2026. gada. Šeit gan jāpiebilst, ka likumā paredzētie MK noteikumi par kārtību, kādā būs jānodod e-rēķini VID, vēl joprojām nav izstrādāti, tādēļ šī jautājuma praktiskā puse paliek vēl “miglā tīta”.

Obligāts pienākums no 2026. gada 1. janvāra lietot e-rēķinus darījumos, kur attaisnojuma dokuments tiek izsniegts budžeta iestādei (jeb G2G, B2G, G2B darījumos) un nodod šos e-rēķinus VID – paliek nemainīgs.

Tiek minēts, ka brīvprātīgā e-rēķinu lietošana e-adresē var notikt no 2026.gada 30.marta.

Iemesli atlikt obligāto e-rēķinu ieviešanu darījumos starp uzņēmumiem (jeb B2B darījumos) ir divi:   

1) uzņēmumu negatavība;

2) Latvija. gov. lv nepilnība.

Vēl 2021.gadā tika aprēķināts, ka provizoriski gada laikā paredzamā e-rēķinu aprite starp uzņēmumiem būs 20 milj., un pilna apmēra e-rēķinu apritē būs iesaistīti:

1) 2 360 uzņēmumi, kas ir budžeta iestādes;

2) 214 095 uzņēmumi, kas ir reģistrēti Uzņēmumu reģistrā; un

3) 190 749 uzņēmumi, kas ir reģistrēti VID nodokļu maksātāju reģistrā (tai skaitā 190 504 fiziskās personas, kuras veic saimniecisko darbību, un fiziskās personas, kuras var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējas un ir paziņojušas VID par saimnieciskās darbības veikšanu).

Tomēr dati liecina, ka 2024. gadā Latvijā:

1) 51,8% mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas ir reģistrēti UR reģistros, nebija pat digitālās intensitātes pamatlīmenis;

2) 44,12% fizisko personu vecumā no 25 līdz 54 gadiem nebija digitālās prasmes pat pamatlīmenī;

3) Tikai 32,8% uzņēmumu nodrošināja informācijas apriti elektroniskā veidā starp dažādām funkcionālajām jomām (piemēram, grāmatvedību, plānošanu, ražošanu, mārketingu);

4) Tikai 17,2% uzņēmumu izmantoja e-rēķinus;

5) Daudziem uzņēmumiem šobrīd nav ieviesti pat pilnvērtīgi grāmatvedības programmatūras risinājumi. Minētie uzņēmumi līdz šim īsteno rēķinu sagatavošanas un izrakstīšanas procesu, izmantojot tabulāro datu apstrādes rīkus, piemēram, MS Excel formātu.

Ņemot vērā minēto, tika secināt, ka Latvijas uzņēmumu un fizisko personu digitālā brieduma pakāpe ir ļoti zema. Tāpēc uzņēmumiem (tai skaitā fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību), ir nepieciešams ilgāks sagatavošanās laiks.

Visi apzinās, ka, stājoties spēkā pienākumam lietot e-rēķinu un tā datus nodot VID, pieaugs Latvija. gov. lv pieejamās e-rēķinu formas izmantošana. Taču šī e-rēķinu forma tika izveidota 2020.gadā, lai nodrošinātu iespēju sagatavot e-rēķinus publisko iepirkumu darījumos. Proti, tā tika izveidota vienam konkrētam procesam un nodrošināja tikai rēķinu ar tipu “380 – komercrēķins” sagatavošanu un apriti.

2020.gadā nebija ieplānota iespēja sagatavot citus 28 e-rēķinu tipus, tostarp kredītrēķinus, avansa rēķinus, faktūrrēķinus u.c.. Tāpat nebija paredzēta arī pilnvērtīga un pareiza citu nepieciešamo vērtību izmantošana, kas noteikta standartā. Pašreizējā e-rēķina forma Latvija. gov. lv arī nesniedz iespēju uzņēmumiem iekļaut citu būtisku informāciju, piemēram, struktūrvienības informāciju un preču artikulus.

Pārējo e-rēķinu tipu un minēto lauku ieviešana e-rēķina formā ir ieplānota un tiks īstenota tikai līdz 2026. gada 1. janvārim (!!!), ignorējot to, ka uzņēmumiem ir nepieciešams arī laiks lai iepazītu un izprastu jauno risinājumu. Taču šķiet, pie mums šāda jaunu prasību ieviešana ir kļuvusi par normu.

Labā ziņa, ka likumdevējs tomēr sāka saprast, ka ir nepieciešams vairāk laika, lai:

1) pilnveidotu e-adresē pieejamo e-rēķinu formu;

2) ieviestu e-rēķinu nosūtīšanas iespēju e-adresē starp uzņēmumiem, kas nav budžeta iestādes (tai skaitā fiziskām personām, kas veic saimniecisko darbību);

3) ieviestu automātisku e-rēķinu ziņojumu nosūtīšanu VID no e-adreses;

4) pilnveidotu e-adreses infrastruktūras veiktspēju atbilstoši e-rēķinu ziņojumu prognozētajam apjomam;

5) nodrošinātu e-rēķinu XML datnes priekšskatījuma funkcionalitāti, kas garantētu iespēju jebkuram e-rēķina saņēmējam, neatkarīgi no izmantotā tehniskā risinājuma, bez maksas apskatīt e-rēķina saturu cilvēklasāmā formātā;

6) izstrādātu vienotas vadlīnijas e-rēķina formas aizpildīšanai;

Ko lai saka? Labāk vēlāk nekā nekad! Dzīvosim, redzēsim, kas no tā visa sanāks.

Jūsu Alisa