DZĪVOKĻU UN KUSTAMAS MANTAS IZĪRĒTĀJIEM GATAVO PĀRSTEIGUMU
Meklējot solītos grozījumus par kapitāla pieauguma nodokļa likmi, uzdūros kādam interesantam likumprojektam, pie kura šobrīd tiek strādāts Ministru kabinetā. Tajā ir daudz kas interesants, tai skaitā arī kādi pārsteigumi dzīvokļu un kustamas mantas izīrētājiem.
NEREĢISTRĒTA SAIMNIECISKĀ DARBĪBA
Izīrējot nekustamo īpašumu vai kustamu mantu, Jums (t.i., fiziskai personai) ir divas iespējas, proti,:
1)saviem ienākumiem piemērot vispārējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi – 25,5%, saglabājot tiesības atskaitīt ar ieņēmumu gūšanu saistītos izdevumus vai
2) piemērot samazināto nodokļa likmi – 10%, bez tiesībām piemērot saimnieciskās darbības izdevumus.
Lai piemērotu samazināto nodokļa likmi likums paredz, ka Jums ir pienākums piecu darbdienu laikā no līguma noslēgšanas dienas, informēt par to VID. Bet ko darīt, ja Jūs nokavējāt šo termiņu? Vēl tālajā 2018.gadā Augstākās tiesas Senāts nosprieda, ka tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību un maksāt no šā ienākuma vien 10% IIN tiek saglabātas arī tad, ja minētais paziņošanas pienākums tiek izpildīts ar nokavēšanos. Galvenais, ka ir paziņots! Ja nē – tad jāmaksā IIN vispārējā kārtībā, tas ir, piemērojot 25,5%!
Izskatās, ka kopš tiem laikiem disciplīna nodokļu maksātāju vidū nav uzlabojusies, bet VID pacietības mēram ir pienācis gals.
Tādēļ (teju pēc 8 gadiem) VID nolēma šo situāciju labot, nedisciplinētos nekustamā īpašuma un kustamas mantas izīrētājus/ iznomātājus “sitot pa kabatu”!
PIESPIEDĪS!
Proti, ja šobrīd likums neparedz skaidras tiesiskās sekas gadījumā, ja nodokļa maksātājs IR izpildījis likumā noteikto pienākumu – paziņot VID par nereģistrēto saimniecisko darbību (jeb nekustamā īpašuma vai kustamas mantas izīrēšanu vai iznomāšanu)- taču novēloti, tad turpmāk šī situācija tiks mainīta.
Proti, likumprojekts paredz noteikt, ka gadījumā, ja nodokļa maksātājs 5 darba dienu laikā no līguma noslēgšanas dienas neinformēs VID par paziņotās saimnieciskās darbības uzsākšanu, tad:
1) līdz paziņotās saimnieciskās darbības reģistrācijas dienai saimnieciskās darbības ienākums nosakāms vispārējā kārtībā – jeb, piemērojot 25,5% (vai 33%) IIN likmi;
1) Savukārt, ar paziņotās saimnieciskās darbības reģistrēšanas dienu – 10%.
IR ARĪ LABĀS ZIŅAS!
Taču ir arī labās ziņas paziņotās saimnieciskās darbības veicējiem! Beidzot plānots sakārtot absurdo situāciju IIN piemērošanā atkarībā no noslēgtā līguma veida. Proti, pašlaik, noslēdzot īres līgumu, kas paredz, ka ar īpašuma izmantošanu saistīti maksājumi trešajām personām (piemēram, komunālie maksājumi, maksājumi par elektrību, ūdeni u.c.) tiek veikti DZĪVOKĻA ĪPAŠNIEKAM, KURŠ TĀLĀK JAU PATS VEIC ŠOS MAKSĀJUMUS, minētie maksājumi TIEK IETVERTI SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS IEŅĒMUMOS (un secīgi tos arī ir jāapliek ar IIN 10%).
Savukārt, ja īrnieks minētos maksājumus (t.i., komunālos maksājumus par elektrību, gāzi, apkuri, ūdeni utml.) veic tieši pakalpojumu sniedzējiem, minētās summas NETIEK IETVERTAS dzīvokļa īpašnieka saimnieciskās darbības ieņēmumos.
Likumprojekts paredz, ka personām, kas ir izmantojušas tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību, saimnieciskās darbības ieņēmumos NETIEK IETVERTI ar īpašuma izmantošanu saistīti maksājumi trešajām personām, kas nerada īpašuma vērtības pieaugumu (piemēram, komunālie maksājumi par elektrību, ūdeni u.c.). Minētais nozīmē to, ka, piemēram, telpu nomas gadījumā, ar nodokli APLIEKAMAIS OBJEKTS BŪS TIKAI LĪGUMĀ NOTEIKTĀ NOMAS MAKSA.
Attiecīgi juridiskajai personai, veicot maksājumu telpu nomniekam, kuram ir reģistrēta paziņotā saimnieciskā darbība, IIN ieturējums, būs jāveic tikai no izmaksātās nomas maksas.
Turklāt, tiek paredzēts, ka tiesību norma, kas paredz paziņotās saimnieciskās darbības ieņēmumos neietvert ar īpašuma izmantošanu saistītus maksājumus trešajām personām, būs piemērojama ar 2026.gada 1.janvāri!
Atgādinu, ka tas šobrīd ir vēl tikai likumprojekts, kurš vēl nav sasniedzis Saeimu, taču ļoti ticami, ka pavisam drīz… pavisam, pavisam drīz šī kārtība varētu stāties spēkā!
Taču šīs nav vienīgās ziņas, kuras skars nekustamo īpašumu un kustamas mantas izīrētājus/ iznomātājus! Ir vēl! Par to tad nākamajā reizē.
Jūsu Alisa Leskovica
NEREĢISTRĒTA SAIMNIECISKĀ DARBĪBA
Izīrējot nekustamo īpašumu vai kustamu mantu, Jums (t.i., fiziskai personai) ir divas iespējas, proti,:
1)saviem ienākumiem piemērot vispārējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi – 25,5%, saglabājot tiesības atskaitīt ar ieņēmumu gūšanu saistītos izdevumus vai
2) piemērot samazināto nodokļa likmi – 10%, bez tiesībām piemērot saimnieciskās darbības izdevumus.
Lai piemērotu samazināto nodokļa likmi likums paredz, ka Jums ir pienākums piecu darbdienu laikā no līguma noslēgšanas dienas, informēt par to VID. Bet ko darīt, ja Jūs nokavējāt šo termiņu? Vēl tālajā 2018.gadā Augstākās tiesas Senāts nosprieda, ka tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību un maksāt no šā ienākuma vien 10% IIN tiek saglabātas arī tad, ja minētais paziņošanas pienākums tiek izpildīts ar nokavēšanos. Galvenais, ka ir paziņots! Ja nē – tad jāmaksā IIN vispārējā kārtībā, tas ir, piemērojot 25,5%!
Izskatās, ka kopš tiem laikiem disciplīna nodokļu maksātāju vidū nav uzlabojusies, bet VID pacietības mēram ir pienācis gals.
Tādēļ (teju pēc 8 gadiem) VID nolēma šo situāciju labot, nedisciplinētos nekustamā īpašuma un kustamas mantas izīrētājus/ iznomātājus “sitot pa kabatu”!PIESPIEDĪS!
Proti, ja šobrīd likums neparedz skaidras tiesiskās sekas gadījumā, ja nodokļa maksātājs IR izpildījis likumā noteikto pienākumu – paziņot VID par nereģistrēto saimniecisko darbību (jeb nekustamā īpašuma vai kustamas mantas izīrēšanu vai iznomāšanu)- taču novēloti, tad turpmāk šī situācija tiks mainīta.
Proti, likumprojekts paredz noteikt, ka gadījumā, ja nodokļa maksātājs 5 darba dienu laikā no līguma noslēgšanas dienas neinformēs VID par paziņotās saimnieciskās darbības uzsākšanu, tad:
1) līdz paziņotās saimnieciskās darbības reģistrācijas dienai saimnieciskās darbības ienākums nosakāms vispārējā kārtībā – jeb, piemērojot 25,5% (vai 33%) IIN likmi;
1) Savukārt, ar paziņotās saimnieciskās darbības reģistrēšanas dienu – 10%.
IR ARĪ LABĀS ZIŅAS!
Taču ir arī labās ziņas paziņotās saimnieciskās darbības veicējiem! Beidzot plānots sakārtot absurdo situāciju IIN piemērošanā atkarībā no noslēgtā līguma veida. Proti, pašlaik, noslēdzot īres līgumu, kas paredz, ka ar īpašuma izmantošanu saistīti maksājumi trešajām personām (piemēram, komunālie maksājumi, maksājumi par elektrību, ūdeni u.c.) tiek veikti DZĪVOKĻA ĪPAŠNIEKAM, KURŠ TĀLĀK JAU PATS VEIC ŠOS MAKSĀJUMUS, minētie maksājumi TIEK IETVERTI SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS IEŅĒMUMOS (un secīgi tos arī ir jāapliek ar IIN 10%).
Savukārt, ja īrnieks minētos maksājumus (t.i., komunālos maksājumus par elektrību, gāzi, apkuri, ūdeni utml.) veic tieši pakalpojumu sniedzējiem, minētās summas NETIEK IETVERTAS dzīvokļa īpašnieka saimnieciskās darbības ieņēmumos.
Likumprojekts paredz, ka personām, kas ir izmantojušas tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību, saimnieciskās darbības ieņēmumos NETIEK IETVERTI ar īpašuma izmantošanu saistīti maksājumi trešajām personām, kas nerada īpašuma vērtības pieaugumu (piemēram, komunālie maksājumi par elektrību, ūdeni u.c.). Minētais nozīmē to, ka, piemēram, telpu nomas gadījumā, ar nodokli APLIEKAMAIS OBJEKTS BŪS TIKAI LĪGUMĀ NOTEIKTĀ NOMAS MAKSA.
Attiecīgi juridiskajai personai, veicot maksājumu telpu nomniekam, kuram ir reģistrēta paziņotā saimnieciskā darbība, IIN ieturējums, būs jāveic tikai no izmaksātās nomas maksas.
Turklāt, tiek paredzēts, ka tiesību norma, kas paredz paziņotās saimnieciskās darbības ieņēmumos neietvert ar īpašuma izmantošanu saistītus maksājumus trešajām personām, būs piemērojama ar 2026.gada 1.janvāri!
Atgādinu, ka tas šobrīd ir vēl tikai likumprojekts, kurš vēl nav sasniedzis Saeimu, taču ļoti ticami, ka pavisam drīz… pavisam, pavisam drīz šī kārtība varētu stāties spēkā!
Taču šīs nav vienīgās ziņas, kuras skars nekustamo īpašumu un kustamas mantas izīrētājus/ iznomātājus! Ir vēl! Par to tad nākamajā reizē.
Jūsu Alisa Leskovica
Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!
PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.