DUBULTĀ MORĀLE VAI RESURSU LIETDERĪGA IZMANTOŠANA?

Manā rīcībā ir nonākusi VID atbildes vēstule kādai fiziskai personai (sauksim to par Mr.X). Šajā vēstulē VID atbild Mr.X uz viņa vairākkārtējiem iesniegumiem, kuros viņš informē VID par sava darba devēja nodokļu tiesību pārkāpumiem, lūdzot VID veikt nodokļu kontroles pasākumus, taču katrreiz saņem ATTEIKUMU.

Vai VID nevēlēšanās veikt nodokļu kontroles pasākumus ir balstīts resursu lietderīgajā izmantošanā, vai tomēr principā “Visi ir vienlīdzīgi, bet citi -vienlīdzīgāki”? Lai atbildētu uz šo jautājumu, ir lietderīgi ieskatīties “problēmas saknē” dziļāk…

Mr.X ir pasniedzējs. Vairākus gadus atpakaļ Mr.X ir ierīkojies darbā pie kāda uzņēmuma (sauksim to par SIA YYY). Viss bija labi līdz brīdim, kad SIA YYY nolēma optimizēt nodokļus, informējot Mr.X un citus pasniedzējus par nepieciešamību pārslēgt darba līgumu uz uzņēmuma līgumu, kā arī par nepieciešamību piereģistrēties VID par pašnodarbināto.

Neskatoties uz Mr.X un citu pasniedzēju iebildumiem, SIA YYY pārtrauca ar pasniedzējiem darba attiecības, un turpināja sadarbību tikai ar tiem pasniedzējiem, kas bija reģistrējušies VID kā pašnodarbinātās personas.

“Neko darīt! Ēst jau arī vajag..” nodomāja Mr.X, parakstot uzņēmuma līgumu ar SIA YYY.

Tomēr Mr.X nebija mierā ar esošo situāciju. Uzskatot, ka SIA YYY izvairās no darba spēka nodokļu (IIN un VSAOI) nomaksas, Mr.X pieprasīja noformēt darba tiesiskās attiecības un sākt darba spēka nodokļu nomaksu no Mr.X izmaksātajām summām (ieskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas – 23,59%). Tā vietā – SIA YYY vienkārši pārtrauca attiecības ar Mr.X.

Saskaities uz SIA YYY, Mr.X nolēma vērsties ar iesniegumu VID, norādot uz apstākļiem un pierādījumiem, kas liecina, ka SIA YYY un Mr.X attiecības atbilst darba tiesiskām attiecībām, un secīgi SIA YYY (nevis pašnodarbinātais Mr.X) ir atbildīgs par darba spēka nodokļu nomaksu.

Proti, Mr.X sniedza izvērstus paskaidrojumus un pierādījumus tam, ka viņš un citi pasniedzēji:

1) ir ekonomiski atkarīgi no SIA YYY (jo tā bija viņu vienīgā darba vieta);

2) pats SIA YYY sagatavoja rēķinus pasniedzēju (jeb pašnodarbināto) vārdā;

3) apmācības pakalpojums studentiem tika sniegts SIA YYY telpās un ar SIA YYY resursiem;

4) pasniedzēji bija pakļauti SIA YYY iekšējiem kārtības noteikumiem; viņiem bija jāievēro arī SIA YYY darba laiks;

5) komunikācijā ar studentiem pasniedzēji sūtīja e-pastus kā SIA YYY darbinieki;

6) pasniedzēji bija norādīti SIA YYY mājaslapā kā darbinieki;

7) bez īpašas saskaņošanas ar SIA YYY pasniedzējiem bija liegts ņemt brīvdienas un atvaļinājumu;

apmācības skolēniem tika veiktas SIA YYY vadībā un kontrolē bez iespējas piesaistīt darbu izpildē apakšuzņēmējus;

Vairumā gadījumos šādus apstākļus gan VID vērtē kā pazīmes, ka fiziska persona (šajā gadījumā pasniedzējs) gūst ienākumu, par kuru ir maksājami algas nodoklis ar visām no tā izrietošām sekām. To paredz arī likums, nosakot, ka gadījumos, ja attiecībā uz pašnodarbinātām personām tiks konstatēta VISMAZ VIENA no likumā izklāstītajām pazīmēm (piemēram, ekonomiskā atkarība no darba devēja; integrācijas uzņēmumā, brīvdienu un atvaļinājumu esamība; darbs notiek darba devēja kontrolē utt.) , tad tiks uzskatīts, ka pašnodarbinātais faktiski ir DARBA ŅĒMĒJS, par kuru darba devējam ir jāmaksā algas nodokļi (IIN un VSAOI) :

Apstāklis, ka persona – pašnodarbinātais – iepriekš ir bijis darba tiesiskajās attiecībās ar personu, kuras labā tā sniedz pakalpojumu (veic darbu), parasti tiek vērtēta kā tāds, kas liecina par to, ka sadarbības forma pašnodarbinātajam tika uzspiesta ar mērķi izvairīties no IIN un VSAOI maksāšanas.

Tādēļ šķita, ka vismaz šajā gadījumā VIDam būtu jāveic kādi kontroles pasākumi, lai pārliecinātos, ka darba devējs – SIA YYY- neizvairās no nodokļiem. Turklāt, bez Mr.X ar šādu iesniegumu VID ir vērsušies vairāki pasniedzēji.

Lai arī vēstulē VID nepasaka to tieši (atsaucoties uz konfidencialitāti, kas neļauj VID izpaust to, vai un kādi kontroles pasākumi tika veikti pret kādu trešo personu, kas ir tikai pareizi), tomēr no vēstules netieši seko, ka nekādus SIA YYY kontroles pasākumus VID nav veicis un neplāno:

1) “Jums izmaksātās summas ir pārāk mazas” norāda VID. “VID nodokļu administrēšanas pasākumus plāno un veic, pamatojoties uz datu izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā nodokļu maksātājiem ar VISAUGSTĀKO NODOKĻU NEMAKSĀŠANAS RISKU, lai iespējami efektīvāk izmantotu VID rīcībā esošos resursus” – skaidro VID;

2) “Un vispār – no Jūsu iesnieguma izriet, ka SIA YYY ar Jums noslēdza uzņēmuma līgumu par nodarbību sagatavošanu un to novadīšanu SIA YYY piesaistītajiem klientiem. VID ieskatā konkrētajā gadījumā TĀ NAV NETIPISKA LĪGUMISKO ATTIECĪBU NOREGULĒŠANA ar saimnieciskās darbības veicēju un pašnodarbināto. Pašnodarbinātajam pašam jāmaksā nodokļus. Ja Jūs sevi uzskatāt par darbinieku, vēršaties Valsts darba inspekcijā vai tiesā” – atcērt VID.

Varu iedomāties, kādā neizpratnē ir daudzi uzņēmēji, kuriem bija piestādīts nodokļa rēķins par pašnodarbināto nodarbināšanu līdzīgos apstākļos… Tikai viņu gadījumā VID uzskatīja, ka uzņēmuma līguma noslēgšana ar pašnodarbināto IR NETIPISKA līgumisko attiecību noregulēšana, ja izpildās kaut viena likumā noteiktā pazīme (piemēram, ja uzņēmums ir vienīgais, no kurienes pašnodarbinātais gūst ienākumus). Mēģinājumi pārliecināt VID pretējā, bija nesekmīgi…

1) Vai VID bija jāpaliek konsekventam un pret visiem uzņēmumiem jāatiecās vienādi – tas ir, VID bija jāreaģē uz iesniegumu un jāveic SIA YYY nodokļu kontrole neatkarīgi no iekasējamās nodokļu summas un neatkarīgi no SIA YYY nodokļu maksātāja reitinga?

2) Vai tomēr VID rīkojies pareizi, atsakoties veikt SIA YYY nodokļa kontroli, jo resursi ir jāizmanto efektīvi un primāri jāpārbauda tos, kuriem ir visaugstākais nodokļu nemaksāšanas risks pat, ja ir pazīmes, ka SIA YYY, iespējams, ir izvairījies no darba spēka nodokļiem)?

Nav viegls jautājums…

Jūsu Alisa