CIK LABI/ SLIKTI IET LATVIJAI AR NODOKĻU IEKASĒŠANU? KOMISIJAS ZIŅOJUMS
Eiropas Komisija nopublicēja pārskatu par nodokļu ieņēmumiem Eiropas Savienībā.
Saskaņā ar šo ziņojumu Latvijā veidojas divējāda aina. No vienas puses 2024. gadā Latvijā noticis viens no straujākajiem nodokļu ieņēmumu pieaugumiem Eiropas Savienībā, uzlabojusies PVN iekasēšana un tiek modernizēta uz riskiem balstīta nodokļu administrēšana. No otras puses, ieņēmumu pieaugums lielā mērā balstās uz darbaspēka un patēriņa (jeb PVN) nodokļiem, vides nodokļu nozīme ir būtiski samazinājusies, bet iedzīvotāju vērtējums par nodokļu sistēmas taisnīgumu ir zemākais ES.
LĒNA IZAUGSME
Skaitļi rāda, ka nodokļu politikas vide tuvākajos gados nebūs vienkārša. Ekonomiskā izaugsme saglabāsies pieticīga, savukārt budžeta deficīts saskaņā ar prognozi palielināsies un 2027. gadā pārsniegs 4% no IKP. Tādēļ vajadzība pēc papildus ieņēmumiem pieaugs laikā, kad nodokļu paaugstināšana (!) var vēl vairāk ietekmēt uzņēmumu konkurētspēju un mājsaimniecību pirktspēju.
IEŅĒMUMU PIEAUGUMU VIRZA DARBASPĒKA NODOKĻI
2024.gadā Latvija pievienojās to 14 dalībvalstu grupai, kuras vairāk nekā pusi nodokļu ieņēmumu gūst no darbaspēka nodokļiem, ieskaitot sociālās iemaksas. Jāteic, ka arī iepriekšējos gados Latvijas kopējā nodokļu ieņēmumu pieauguma galvenais avots bijis darbaspēka nodokļi.
No valsts budžeta viedokļa tas ir spēcīgs un samērā prognozējams ieņēmumu avots, taču ekonomikas politikas aspektā šāda struktūra rada riskus. Jo vairāk valsts ieņēmumi atkarīgi no darba samaksas un nodarbinātības, jo jutīgāks budžets kļūst pret darbaspēka sarukumu, sabiedrības novecošanu. A mēs, draugi mīļie, izmirstam (mirstība gadu no gada pārsniedz dzimstību; tiek slēgtas skolas; universitātēs sākt pietrūkt studentu).
JOPROJĀM ĪPAŠI PAĻAUJAMIES UZ PVN
PVN 2024. gadā veidoja 27,3% no visiem Latvijas nodokļu ieņēmumiem. Tas bija trešais augstākais rādītājs ES pēc Horvātijas un Bulgārijas. Ziņojumā tiek minēts, ka PVN ieņēmumu pieaugumu varētu būt veicinājušas ne tikai likmju vai patēriņa izmaiņas, bet arī efektīvāka nodokļa iekasēšana.No vienas puses tas ir pozitīvs signāls, ka Latvijā ir ļoti efektīva nodokļu administrēšana, taču vienlaikus tas atklāj Latvijas ieņēmumu struktūras īpatnību – relatīvi liela daļa valsts ieņēmumu tiek gūta no patēriņa. Patēriņa nodokļiem ir plaša bāze un tos ir salīdzinoši vieglāk administrēt, bet tie var proporcionāli vairāk ietekmēt mājsaimniecības ar zemākiem ienākumiem, kuras patēriņam izlieto lielāku daļu savu ienākumu.
VIDES NODOKĻU NOZĪME IR STRAUJI SAMAZINĀJUSIES
Laikā no 2014. līdz 2024. gadam vides nodokļu īpatsvars Latvijas nodokļu ieņēmumos samazinājās par 4,2 procentpunktiem. Tas bija otrs lielākais kritums ES pēc Kipras. 2024. gadā vides nodokļi Latvijā veidoja aptuveni 7,2% no visiem nodokļu ieņēmumiem.
Ziņojumā netiek minēts viens konkrēts iemesls šim kritumam. ES mērogā kā iespējamie faktori norādīti likmju ilgstoša neindeksēšana, vides nodokļu politiskā nepopularitāte u.c. Turklāt sekmīgs vides nodoklis pats par sevi var samazināt nākotnes ieņēmumus, ja tas maina uzvedību un samazina fosilo energoresursu patēriņu vai piesārņojumu.
Latvijas gadījumā īpaši interesants ir pretstats starp ilgtermiņa ieņēmumu kritumu un jaunāko reformu virzienu: 2025. gadā 5 no 14 ziņojumā reģistrētajām Latvijas nodokļu reformām bija klasificētas kā ar vidi saistītas reformas.
LATVIJAS UIN MODELIS IEROBEŽO PAPILDU NODOKĻU STIMULU IEDARBĪBU
Analizējot nodokļu stimulus investīcijām, ziņojums atsevišķi izceļ Latviju un Igauniju. Abās valstīs uzņēmuma peļņa netiek aplikta UIN tās gūšanas brīdī, bet gan sadales brīdī. Tādēļ UIN atvieglojumiem, piemēram, paātrinātai nolietojuma atskaitīšanai, ir mazāka praktiskā ietekme, salīdzinot ar klasisko UIN sistēmu. Tas gan nenozīmē, ka Latvijas UIN modelis neveicina investīcijas. Nesadalītās peļņas neaplikšana pati par sevi atliek nodokļa samaksu un atvieglo uzņēmuma iekšējo finansēšanu. Tomēr, ja valsts vēlas īpaši stimulēt investīcijas, piemēram, energoefektivitātē, tai var būt nepieciešami citi, precīzāk mērķēti instrumenti – granti, valsts atbalsta programmas, aizdevumu garantijas vai atvieglojumi ārpus UIN sistēmas.
ZEMĀKAIS NODOKĻU TAISNĪGUMA VĒRTĒJUMS ES
Tikai 8% Latvijas respondentu uzskatīja, ka nodokļi lielā mērā tiek MAKSĀTI PROPORCIONĀLI iedzīvotāju ienākumiem un bagātībai. Tas bija zemākais rezultāts ES. Vidēji Eiropas Savienībā šādi atbildēja 20%, bet Somijā – 38%.
Vienlaikus aptuveni 36% Latvijas respondentu uzskatīja, ka nodokļi ienākumiem un bagātībai NAV PROPORCIONĀLI. Savienībā šādi uzskata vidēji 24%.
Nodokļu sistēmas taisnīguma uztvere un uzticēšanās valsts iestādēm un nodokļu administrācijai ir cieši saistīta ar brīvprātīgu nodokļu saistību izpildi. Tādēļ tik zems taisnīguma vērtējums ir ne tikai sabiedriskās domas, bet arī nodokļu administrēšanas politikas jautājums.
GALVENAIS SECINĀJUMS
Galvenais secinājums – Latvija iekasē vairāk, bet sabiedrība sistēmu neuztver kā taisnīgāku.
Ziņojuma dati rāda būtisku VID spēju uzlabošanos. Vienlaikus valsts var kļūt efektīvāka nodokļu iekasēšanā, bet ar kontroli un digitalizāciju vien nepietiek, ja iedzīvotāji nesaskata saikni starp nodokļu maksājumiem, maksātspēju un saņemto publisko labumu.
Jūsu Alisa
Saskaņā ar šo ziņojumu Latvijā veidojas divējāda aina. No vienas puses 2024. gadā Latvijā noticis viens no straujākajiem nodokļu ieņēmumu pieaugumiem Eiropas Savienībā, uzlabojusies PVN iekasēšana un tiek modernizēta uz riskiem balstīta nodokļu administrēšana. No otras puses, ieņēmumu pieaugums lielā mērā balstās uz darbaspēka un patēriņa (jeb PVN) nodokļiem, vides nodokļu nozīme ir būtiski samazinājusies, bet iedzīvotāju vērtējums par nodokļu sistēmas taisnīgumu ir zemākais ES.
LĒNA IZAUGSME
Skaitļi rāda, ka nodokļu politikas vide tuvākajos gados nebūs vienkārša. Ekonomiskā izaugsme saglabāsies pieticīga, savukārt budžeta deficīts saskaņā ar prognozi palielināsies un 2027. gadā pārsniegs 4% no IKP. Tādēļ vajadzība pēc papildus ieņēmumiem pieaugs laikā, kad nodokļu paaugstināšana (!) var vēl vairāk ietekmēt uzņēmumu konkurētspēju un mājsaimniecību pirktspēju.
IEŅĒMUMU PIEAUGUMU VIRZA DARBASPĒKA NODOKĻI
2024.gadā Latvija pievienojās to 14 dalībvalstu grupai, kuras vairāk nekā pusi nodokļu ieņēmumu gūst no darbaspēka nodokļiem, ieskaitot sociālās iemaksas. Jāteic, ka arī iepriekšējos gados Latvijas kopējā nodokļu ieņēmumu pieauguma galvenais avots bijis darbaspēka nodokļi.
No valsts budžeta viedokļa tas ir spēcīgs un samērā prognozējams ieņēmumu avots, taču ekonomikas politikas aspektā šāda struktūra rada riskus. Jo vairāk valsts ieņēmumi atkarīgi no darba samaksas un nodarbinātības, jo jutīgāks budžets kļūst pret darbaspēka sarukumu, sabiedrības novecošanu. A mēs, draugi mīļie, izmirstam (mirstība gadu no gada pārsniedz dzimstību; tiek slēgtas skolas; universitātēs sākt pietrūkt studentu).
JOPROJĀM ĪPAŠI PAĻAUJAMIES UZ PVN
PVN 2024. gadā veidoja 27,3% no visiem Latvijas nodokļu ieņēmumiem. Tas bija trešais augstākais rādītājs ES pēc Horvātijas un Bulgārijas. Ziņojumā tiek minēts, ka PVN ieņēmumu pieaugumu varētu būt veicinājušas ne tikai likmju vai patēriņa izmaiņas, bet arī efektīvāka nodokļa iekasēšana.No vienas puses tas ir pozitīvs signāls, ka Latvijā ir ļoti efektīva nodokļu administrēšana, taču vienlaikus tas atklāj Latvijas ieņēmumu struktūras īpatnību – relatīvi liela daļa valsts ieņēmumu tiek gūta no patēriņa. Patēriņa nodokļiem ir plaša bāze un tos ir salīdzinoši vieglāk administrēt, bet tie var proporcionāli vairāk ietekmēt mājsaimniecības ar zemākiem ienākumiem, kuras patēriņam izlieto lielāku daļu savu ienākumu.
VIDES NODOKĻU NOZĪME IR STRAUJI SAMAZINĀJUSIES
Laikā no 2014. līdz 2024. gadam vides nodokļu īpatsvars Latvijas nodokļu ieņēmumos samazinājās par 4,2 procentpunktiem. Tas bija otrs lielākais kritums ES pēc Kipras. 2024. gadā vides nodokļi Latvijā veidoja aptuveni 7,2% no visiem nodokļu ieņēmumiem.
Ziņojumā netiek minēts viens konkrēts iemesls šim kritumam. ES mērogā kā iespējamie faktori norādīti likmju ilgstoša neindeksēšana, vides nodokļu politiskā nepopularitāte u.c. Turklāt sekmīgs vides nodoklis pats par sevi var samazināt nākotnes ieņēmumus, ja tas maina uzvedību un samazina fosilo energoresursu patēriņu vai piesārņojumu.
Latvijas gadījumā īpaši interesants ir pretstats starp ilgtermiņa ieņēmumu kritumu un jaunāko reformu virzienu: 2025. gadā 5 no 14 ziņojumā reģistrētajām Latvijas nodokļu reformām bija klasificētas kā ar vidi saistītas reformas.
LATVIJAS UIN MODELIS IEROBEŽO PAPILDU NODOKĻU STIMULU IEDARBĪBU
Analizējot nodokļu stimulus investīcijām, ziņojums atsevišķi izceļ Latviju un Igauniju. Abās valstīs uzņēmuma peļņa netiek aplikta UIN tās gūšanas brīdī, bet gan sadales brīdī. Tādēļ UIN atvieglojumiem, piemēram, paātrinātai nolietojuma atskaitīšanai, ir mazāka praktiskā ietekme, salīdzinot ar klasisko UIN sistēmu. Tas gan nenozīmē, ka Latvijas UIN modelis neveicina investīcijas. Nesadalītās peļņas neaplikšana pati par sevi atliek nodokļa samaksu un atvieglo uzņēmuma iekšējo finansēšanu. Tomēr, ja valsts vēlas īpaši stimulēt investīcijas, piemēram, energoefektivitātē, tai var būt nepieciešami citi, precīzāk mērķēti instrumenti – granti, valsts atbalsta programmas, aizdevumu garantijas vai atvieglojumi ārpus UIN sistēmas.
ZEMĀKAIS NODOKĻU TAISNĪGUMA VĒRTĒJUMS ES
Tikai 8% Latvijas respondentu uzskatīja, ka nodokļi lielā mērā tiek MAKSĀTI PROPORCIONĀLI iedzīvotāju ienākumiem un bagātībai. Tas bija zemākais rezultāts ES. Vidēji Eiropas Savienībā šādi atbildēja 20%, bet Somijā – 38%.
Vienlaikus aptuveni 36% Latvijas respondentu uzskatīja, ka nodokļi ienākumiem un bagātībai NAV PROPORCIONĀLI. Savienībā šādi uzskata vidēji 24%.
Nodokļu sistēmas taisnīguma uztvere un uzticēšanās valsts iestādēm un nodokļu administrācijai ir cieši saistīta ar brīvprātīgu nodokļu saistību izpildi. Tādēļ tik zems taisnīguma vērtējums ir ne tikai sabiedriskās domas, bet arī nodokļu administrēšanas politikas jautājums.
GALVENAIS SECINĀJUMS
Galvenais secinājums – Latvija iekasē vairāk, bet sabiedrība sistēmu neuztver kā taisnīgāku.
Ziņojuma dati rāda būtisku VID spēju uzlabošanos. Vienlaikus valsts var kļūt efektīvāka nodokļu iekasēšanā, bet ar kontroli un digitalizāciju vien nepietiek, ja iedzīvotāji nesaskata saikni starp nodokļu maksājumiem, maksātspēju un saņemto publisko labumu.
Jūsu Alisa
Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!
PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.