BŪVNIECĪBĀ STRĀDĀJOŠIEM BĪTIES! ALGAS NODOKĻUS VAREŠ PIEDZĪT NO JEBKURA
Paturpināsim apskatīt Ministru kabineta apstiprinātos grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Šoreiz apskatīsim grozījumus, kas skars būvniecībā strādājošos.
Būvniecības nozarei ir raksturīgs daudzpakāpju līgumisko attiecību modelis, kurā ģenerāluzņēmējs atsevišķu darbu izpildei piesaista apakšuzņēmējus, kuri savukārt daļu darbu var nodot tālāk citiem apakšuzņēmējiem.
Nav noslēpums, ka būvniecības nozare tradicionāli ir bijusi viena no nozarēm ar paaugstinātu ēnu ekonomikas risku (tostarp ar nedeklarētas darba samaksas jeb “aplokšņu algu” risku). Ne reti ir gadījumi, kad darbinieki faktiski veic darbu būvlaukumā, bet to darba devējs (parasti kāds no apakšuzņēmējiem) pilnā apmērā nedeklarē izmaksāto darba samaksu un attiecīgi nenomaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI).
Taču darba devēja rīcība nebūt nenozīmē to, ka darbiniekam nav samaksāta alga (kaut arī “aploksnē”). Rezultātā māja ir uzbūvēta. Darbinieki, saņēmuši savu algu un jau strādā citos objektos (bieži jau pie cita darba devēja), un visi it kā ir laimīgi. Vienīgi valsts paliek neapmierināta, jo budžetā nav ienākusi nauda- darba spēka nodokļu veidā, bet paņemt no darba devēja nav ko. Aktīvu nav. Nekā nav.
DARBA LIKUMS NĀK PALĪGĀ
Pasēdēja, padomāja valsts amatpersonas, kā šo situāciju mainīt, un atcerējās, ka Darba likumā (jau kopš 2016.gada!) ir pants (75.2 pants), kas noteic, ka, ja darba devējs – apakšuzņēmējs, kuram ir nodota pilnīga vai daļēja ēkas būvniecība vai specializēto būvdarbu veikšana – nav samaksājis darbiniekam algu, tad darbinieks algas samaksu var prasīt no uzņēmuma, kurš darba devējam ir tieši nodevis pilnīgu vai daļēju līgumsaistību izpildi (jeb būvdarbu veikšanu).
Šis Darba likuma regulējums pēc būtības ievieš darbinieku norīkošanas Īstenošanas direktīvas 2014/67/ES576 12.pantu, kas paredz solidārās atbildības noteikšanu apakšuzņēmēju ķēdēs. Solidārās atbildības apakšuzņēmēju ķēdē mērķis ir piedzīt parādu, kad darbinieki (vai citi kreditori) nevar saņemt viņiem pienākošos parādu no konkrēta uzņēmuma, ļaujot darbiniekiem (vai citiem kreditoriem) vērsties pie finansiāli stiprākās puses, ja viņu darba devējs nespēj vai nevēlas izpildīt maksājumus.
Solidāras atbildības koncepts paredz, ka kreditors (apakšuzņēmēja nodarbinātie) var pieprasīt parāda SAMAKSU NO VISIEM VAI JEBKURA no ķēdes dalībniekiem, kuru uzskata par finansiāli spējīgu samaksāt parādu, proti, NO APAKŠUZŅĒMĒJU ĶĒDĒ AUGSTĀK STĀVOŠĀ APAKŠUZŅĒMĒJA, ĢENERĀLUZŅĒMĒJA) VAI PAT PASŪTĪTĀJA. Savukārt, ja viens parādnieks, pret kuru vēršas kreditors, izpilda visu saistību, tas atbrīvo otru parādnieku no viņa saistības. Taču parādniekam, kas izpildījis saistību, ir tiesības vērsties regresa kārtībā pret vainīgo parādnieku, kura saistību tas izpildījis.
GROZĪJUMI LIKUMĀ UN TO PIEMĒROŠANA PRAKSĒ
Taču pašlaik darba samaksas piedziņa ir privāttiesisks prasījums, kas darbiniekam pašam jāīsteno, nepieciešamības gadījumā ceļot prasību tiesā. Valsts iestādes (piemēram, Valsts darba inspekcija) šādu privāttiesisku prasījumu darbinieka vietā neīsteno un darba samaksu no cita apakšuzņēmēju ķēdes dalībnieka nepiedzen. Tās kompetencē ir darba tiesību normu ievērošanas uzraudzība, pārkāpumu konstatēšana un normatīvajos aktos paredzēto administratīvo tiesību aizsardzības līdzekļu piemērošana.
Arī VID nevar piedzīt nesamaksātos darba spēka nodokļus no cita apakšuzņēmēju ķēdes dalībnieka, jo galu galā darbinieka darba devējs ir konkrēts apakšuzņēmējs, kas norādīts darba līgumā. Uz kāda pamata, lai VID vērstos pie jebkura cita uzņēmuma? (Es gan neteikšu, ka VID nemēģina to darīt. Īstenojoties noteiktiem apstākļiem, VID mēģina vērsties arī pie citiem uzņēmējiem).
Lai “atsietu VID rokas” un pilnīgi likumīgi un bez liekas pretestības un liekām ierunām VID varētu vērsties arī pie citiem apakšuzņēmēju ķēdes dalībniekiem ar mērķi piedzīt nesamaksātos darba spēka nodokļus, Ministru kabinets ir atbalstījis grozījumus IIN likumā (kurus jau tuvākajā laikā skatīs arī Saeima).
Saskaņā ar minētajiem grozījumiem (citēju): “ja darba samaksu [atbilstoši augstāk aprakstītajam] Darba likuma 75.2 pantam izmaksā persona, kas darba devējam kā apakšuzņēmējam pilnīgi vai daļēji nodevusi līgumsaistību izpildi par būvdarbu saistībā ar ēku būvniecību vai specializēto būvdarbu veikšanu, uz šo personu ir attiecināmi šajā pantā noteiktie darba devēja pienākumi. Ja šajā pantā noteiktos darba devēja pienākumus izpilda persona, kas apakšuzņēmējam nodevusi līgumsaistību izpildi, šie pienākumi par attiecīgo periodu nav attiecināmi uz darba devēju – apakšuzņēmēju.”
Citiem vārdiem sakot, praksē tas izskatīsies šādi:
1)Būvniecības ierosinātājs ēkas būvniecību uztic ģenerāluzņēmējam.
2) Ģenerāluzņēmējs atsevišķu būvdarbu veikšanu nodod apakšuzņēmējam A.
3) Savukārt apakšuzņēmējs A šo darbu vai tā daļu uztic apakšuzņēmējam B, kura darbinieki faktiski veic būvdarbus objektā.
4) Apakšuzņēmējs B darbiniekiem maksā algu “aploksnē”, un darba devēju ziņojumos algas izmaksu nedeklarē, darba spēka nodokļus (IIN + VSAOI) nemaksā.
Ja VID nevarēs piedzīt darba spēka nodokļus no apakšuzņēmēja B (kas ir darbinieka darba devējs pēc līguma), tad VID varēs pieprasīt darba spēka nodokļu parāda SAMAKSU NO VISIEM VAI JEBKURA no ķēdes dalībniekiem, kuru uzskata par finansiāli spējīgu samaksāt parādu, proti, NO APAKŠUZŅĒMĒJU ĶĒDĒ AUGSTĀK STĀVOŠĀ APAKŠUZŅĒMĒJA, ĢENERĀLUZŅĒMĒJA VAI PAT PASŪTĪTĀJA!
Savukārt “cietušais” augstāk stāvošais apakšuzņēmējs, ģenerālis vai pasūtītājs varēs VID piedzītos nodokļus prasīt no atbildīgā apakšuzņēmēja regresa kārtībā.
Uzņēmumiem, kas strādā būvniecībā būs nopietni jāpārskata savas savstarpējās attiecības. Praksē ne reti tieši apakšuzņēmējam, ar kura darba spēku faktiski tiek īstenoti būvniecības darbi, netiek samaksāts par paveiktajiem darbiem (dažādu iemeslu dēļ – nekvalitatīvs darbs, termiņu kavējumi, utt), kas noved pie šī apakšuzņēmēja finansiālām problēmām un nespējas norēķināties ne tikai ar apakšniekiem, piegādātājiem un darbiniekiem, bet arī ar valsti. Diemžēl šādu gadījumu netrūkst arī valsts vai pašvaldības pasūtītajos būvniecības projektos. Piemēram, bēdīgi slavenais strīds ar Rēzeknes pašvaldību, kura atbilstoši publicētajiem rakstiem (kā pasūtītājs) par Rēzeknes valsts 1.ģimnāzijas atjaunošanas darbiem nav samaksājusi teju miljonu euro, kas noveda pie finansiālām grūtībām visā būvniecības ķēdītē.
Interesanti, vai VID vērsīsies ar prasību samaksāt darba spēka nodokļus arī pret pasūtītājiem – valsts un pašvaldības iestādēm?
Ko Jūs par to domājat?
Būvniecības nozarei ir raksturīgs daudzpakāpju līgumisko attiecību modelis, kurā ģenerāluzņēmējs atsevišķu darbu izpildei piesaista apakšuzņēmējus, kuri savukārt daļu darbu var nodot tālāk citiem apakšuzņēmējiem.
Nav noslēpums, ka būvniecības nozare tradicionāli ir bijusi viena no nozarēm ar paaugstinātu ēnu ekonomikas risku (tostarp ar nedeklarētas darba samaksas jeb “aplokšņu algu” risku). Ne reti ir gadījumi, kad darbinieki faktiski veic darbu būvlaukumā, bet to darba devējs (parasti kāds no apakšuzņēmējiem) pilnā apmērā nedeklarē izmaksāto darba samaksu un attiecīgi nenomaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI).
Taču darba devēja rīcība nebūt nenozīmē to, ka darbiniekam nav samaksāta alga (kaut arī “aploksnē”). Rezultātā māja ir uzbūvēta. Darbinieki, saņēmuši savu algu un jau strādā citos objektos (bieži jau pie cita darba devēja), un visi it kā ir laimīgi. Vienīgi valsts paliek neapmierināta, jo budžetā nav ienākusi nauda- darba spēka nodokļu veidā, bet paņemt no darba devēja nav ko. Aktīvu nav. Nekā nav.
DARBA LIKUMS NĀK PALĪGĀ
Pasēdēja, padomāja valsts amatpersonas, kā šo situāciju mainīt, un atcerējās, ka Darba likumā (jau kopš 2016.gada!) ir pants (75.2 pants), kas noteic, ka, ja darba devējs – apakšuzņēmējs, kuram ir nodota pilnīga vai daļēja ēkas būvniecība vai specializēto būvdarbu veikšana – nav samaksājis darbiniekam algu, tad darbinieks algas samaksu var prasīt no uzņēmuma, kurš darba devējam ir tieši nodevis pilnīgu vai daļēju līgumsaistību izpildi (jeb būvdarbu veikšanu).
Šis Darba likuma regulējums pēc būtības ievieš darbinieku norīkošanas Īstenošanas direktīvas 2014/67/ES576 12.pantu, kas paredz solidārās atbildības noteikšanu apakšuzņēmēju ķēdēs. Solidārās atbildības apakšuzņēmēju ķēdē mērķis ir piedzīt parādu, kad darbinieki (vai citi kreditori) nevar saņemt viņiem pienākošos parādu no konkrēta uzņēmuma, ļaujot darbiniekiem (vai citiem kreditoriem) vērsties pie finansiāli stiprākās puses, ja viņu darba devējs nespēj vai nevēlas izpildīt maksājumus.
Solidāras atbildības koncepts paredz, ka kreditors (apakšuzņēmēja nodarbinātie) var pieprasīt parāda SAMAKSU NO VISIEM VAI JEBKURA no ķēdes dalībniekiem, kuru uzskata par finansiāli spējīgu samaksāt parādu, proti, NO APAKŠUZŅĒMĒJU ĶĒDĒ AUGSTĀK STĀVOŠĀ APAKŠUZŅĒMĒJA, ĢENERĀLUZŅĒMĒJA) VAI PAT PASŪTĪTĀJA. Savukārt, ja viens parādnieks, pret kuru vēršas kreditors, izpilda visu saistību, tas atbrīvo otru parādnieku no viņa saistības. Taču parādniekam, kas izpildījis saistību, ir tiesības vērsties regresa kārtībā pret vainīgo parādnieku, kura saistību tas izpildījis.
GROZĪJUMI LIKUMĀ UN TO PIEMĒROŠANA PRAKSĒ
Taču pašlaik darba samaksas piedziņa ir privāttiesisks prasījums, kas darbiniekam pašam jāīsteno, nepieciešamības gadījumā ceļot prasību tiesā. Valsts iestādes (piemēram, Valsts darba inspekcija) šādu privāttiesisku prasījumu darbinieka vietā neīsteno un darba samaksu no cita apakšuzņēmēju ķēdes dalībnieka nepiedzen. Tās kompetencē ir darba tiesību normu ievērošanas uzraudzība, pārkāpumu konstatēšana un normatīvajos aktos paredzēto administratīvo tiesību aizsardzības līdzekļu piemērošana.
Arī VID nevar piedzīt nesamaksātos darba spēka nodokļus no cita apakšuzņēmēju ķēdes dalībnieka, jo galu galā darbinieka darba devējs ir konkrēts apakšuzņēmējs, kas norādīts darba līgumā. Uz kāda pamata, lai VID vērstos pie jebkura cita uzņēmuma? (Es gan neteikšu, ka VID nemēģina to darīt. Īstenojoties noteiktiem apstākļiem, VID mēģina vērsties arī pie citiem uzņēmējiem).
Lai “atsietu VID rokas” un pilnīgi likumīgi un bez liekas pretestības un liekām ierunām VID varētu vērsties arī pie citiem apakšuzņēmēju ķēdes dalībniekiem ar mērķi piedzīt nesamaksātos darba spēka nodokļus, Ministru kabinets ir atbalstījis grozījumus IIN likumā (kurus jau tuvākajā laikā skatīs arī Saeima).
Saskaņā ar minētajiem grozījumiem (citēju): “ja darba samaksu [atbilstoši augstāk aprakstītajam] Darba likuma 75.2 pantam izmaksā persona, kas darba devējam kā apakšuzņēmējam pilnīgi vai daļēji nodevusi līgumsaistību izpildi par būvdarbu saistībā ar ēku būvniecību vai specializēto būvdarbu veikšanu, uz šo personu ir attiecināmi šajā pantā noteiktie darba devēja pienākumi. Ja šajā pantā noteiktos darba devēja pienākumus izpilda persona, kas apakšuzņēmējam nodevusi līgumsaistību izpildi, šie pienākumi par attiecīgo periodu nav attiecināmi uz darba devēju – apakšuzņēmēju.”
Citiem vārdiem sakot, praksē tas izskatīsies šādi:
1)Būvniecības ierosinātājs ēkas būvniecību uztic ģenerāluzņēmējam.
2) Ģenerāluzņēmējs atsevišķu būvdarbu veikšanu nodod apakšuzņēmējam A.
3) Savukārt apakšuzņēmējs A šo darbu vai tā daļu uztic apakšuzņēmējam B, kura darbinieki faktiski veic būvdarbus objektā.
4) Apakšuzņēmējs B darbiniekiem maksā algu “aploksnē”, un darba devēju ziņojumos algas izmaksu nedeklarē, darba spēka nodokļus (IIN + VSAOI) nemaksā.
Ja VID nevarēs piedzīt darba spēka nodokļus no apakšuzņēmēja B (kas ir darbinieka darba devējs pēc līguma), tad VID varēs pieprasīt darba spēka nodokļu parāda SAMAKSU NO VISIEM VAI JEBKURA no ķēdes dalībniekiem, kuru uzskata par finansiāli spējīgu samaksāt parādu, proti, NO APAKŠUZŅĒMĒJU ĶĒDĒ AUGSTĀK STĀVOŠĀ APAKŠUZŅĒMĒJA, ĢENERĀLUZŅĒMĒJA VAI PAT PASŪTĪTĀJA!
Savukārt “cietušais” augstāk stāvošais apakšuzņēmējs, ģenerālis vai pasūtītājs varēs VID piedzītos nodokļus prasīt no atbildīgā apakšuzņēmēja regresa kārtībā.
Uzņēmumiem, kas strādā būvniecībā būs nopietni jāpārskata savas savstarpējās attiecības. Praksē ne reti tieši apakšuzņēmējam, ar kura darba spēku faktiski tiek īstenoti būvniecības darbi, netiek samaksāts par paveiktajiem darbiem (dažādu iemeslu dēļ – nekvalitatīvs darbs, termiņu kavējumi, utt), kas noved pie šī apakšuzņēmēja finansiālām problēmām un nespējas norēķināties ne tikai ar apakšniekiem, piegādātājiem un darbiniekiem, bet arī ar valsti. Diemžēl šādu gadījumu netrūkst arī valsts vai pašvaldības pasūtītajos būvniecības projektos. Piemēram, bēdīgi slavenais strīds ar Rēzeknes pašvaldību, kura atbilstoši publicētajiem rakstiem (kā pasūtītājs) par Rēzeknes valsts 1.ģimnāzijas atjaunošanas darbiem nav samaksājusi teju miljonu euro, kas noveda pie finansiālām grūtībām visā būvniecības ķēdītē.
Interesanti, vai VID vērsīsies ar prasību samaksāt darba spēka nodokļus arī pret pasūtītājiem – valsts un pašvaldības iestādēm?
Ko Jūs par to domājat?Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!
PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.