BŪTISKS PAVĒRSIENS NODOKĻU PLĀNOŠANAS UN DARBĪBAS STRUKTURĒŠANAS JOMĀ

Šis raksts būs īpaši interesants tiem, kas darbojas uzņēmumu grupā vai arī vēl tikai domā par iespējām, ko sniedz nodokļu plānošana, tostarp izveidojot uzņēmumus citās valstīs.

Nesen, Eiropas Savienības tiesa taisīja spriedumu Lietuvas uzņēmuma Nordcurrent Group UAB lietā, aktualizējot vairākus jautājumus par Mātes-meitas direktīvas interpretāciju un ļaunprātīgas nodokļu plānošanas novēršanu ES ietvaros.

Kā noprotat, šā stāsta galvenais varonis ir Lietuvas uzņēmums Nordcurrent Group UAB (sauksim to par “MĀTI”), kuram Lielbritānijā bija izveidots meitasuzņēmums (sauksim to par “MEITU”).

Veicot “MĀTES” nodokļu auditu, Lietuvas VID secināja, ka “MĀTEI” par dividendēm, ko tā saņēma no “MEITAS” 2018. un 2019.gadā, bija jānomaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN), jo “MEITA” atbilda “neīstas struktūras” jēdzienam. Proti, Lietuvas VID ieskatā meitasuzņēmums nebija izveidots pamatotu komerciālu iemeslu dēļ, kas atspoguļo ekonomisko realitāti, bet gan bija izveidots ar mērķi gūt nodokļu priekšrocības. Pārliecību par to, ka auditējamā periodā “MEITA” bija neīsta struktūra bez reālas saimnieciskās darbības radīja vairāki apstākļi:

1. MEITA bija nepietiekami cilvēkresursi. Uzņēmumā strādāja tikai viens vadītājs, kurš vienlaikus vadīja arī septiņus citus uzņēmumus;

2. MEITAI nebija reālas fiziskas klātbūtnes vai saimnieciskās darbības Lielbritānijā. Uzņēmums tika reģistrēts adresē, kur atradās daudzi citi uzņēmumi , tam nebija telpu, materiālo aktīvu, tīmekļa vietnes vai e-pasta (proti, Lielbritānijā atradās tikai uzņēmuma “pastkastīte”);

3. MEITAI bija nepietiekami resursi darbības veikšanai. MĀTE un MEITA darbojās video spēļu izstrādes un izplatīšanas industrijā. Ņemot vērā lielo spēļu lejupielāžu (un secīgi klientu) skaitu un lielos pārdošanas apjomus, uzņēmumam bija nepieciešami ievērojami resursi, tostarp: finanšu resursi, datu analītiķi, programmatūra, datortehnika utt., kas netika konstatēti.

Eiropas Savienībā darbojas Mātes-meitas direktīva (angl.: Parent Subsidiary Directive), kuras mērķis ir atbrīvot no ieturējuma nodokļa dividendes un citus peļņas sadales maksājumus, ko meitasuzņēmums izmaksā savam mātesuzņēmumam, kā arī novērst šādu ienākumu dubulto aplikšanu ar nodokļiem mātesuzņēmuma līmenī. Latvijā šāds atbrīvojums no UIN ir ietverts UIN likuma 6.pantā.

Tomēr dalībvalstis ir tiesīgas nepiešķirt šīs direktīvas sniegtās priekšrocības struktūrai vai struktūru virknēm, kuras ir izveidotas vienīgi vai galvenokārt ar mērķi gūt nodokļu priekšrocības (proti, tādām, kas nav īstas jeb nav izveidotas pamatotu komerciālu iemeslu dēļ).

Līdz šim Eiropas Savienības tiesa norādīja, ka “par mākslīgu shēmu var tikt uzskatīta sabiedrību grupa, kuras struktūra ir tīri formāla un kuras galvenais mērķis ir iegūt nodokļu priekšrocību. Piemēram, ja, pateicoties starpniek-sabiedrībai, kas grupas struktūrā ir novietota starp sabiedrību, kura maksā dividendes, un sabiedrību, kas ir patiesā beneficiāre, notiek izvairīšanās no nodokļu par dividendēm samaksas.

Tomēr izskatāmajā gadījumā MEITA nebija starpniek-savienība, un dividendes savai MĀTEI tā maksāja no saimnieciskās darbības, kuru tā veica savā vārdā (nevis kā starpniek-sabiedrība). Proti, MEITA ne tikai bija izveidota ar mērķi veikt reālu darbību (kā spēļu izplatītājs Lielbritānijā), bet arī līdz kādam brīdim (t.i., līdz 2019.gadam) arī faktiski veica saimniecisko darbību un maksāja UIN Lielbritānijā (kas turklāt ir lielāks nekā Lietuvā). 2019. gadā, kad MĀTEI pašai izdevās noslēgt tiešos līgumus ar sadarbības partneriem Lielbritānijā, MEITAS darbība tika pārtraukta un tā tika likvidēta 2021. gadā.

Lietuvas VID gan uzskatīja, ka nav nozīmes, ka MEITA bija dibināta ar mērķi veikt reālu komercdarbību un ilgstoši tādu arī veica. Turklāt, Lietuvas VID uzskatīja par nesvarīgu faktu, ka MEITA Lielbritānijā maksāja UIN (kas turklāt ir lielāks nekā Lietuvā). Lietuvas VID ieskatā būtiski vērtēt tikai dividenžu izmaksas (saņemšanas) brīdi, nevis apstākļus pirms vērtējamā pārskata perioda.

Strīds nonāca Eiropas Savienības tiesā…

Tiesa nosprieda, ka pret ļaunprātīgu izmantošanu vērstā Direktīvas norma nav ierobežojama tikai ar struktūrām, kurās tiek izmantotas “starpniek-sabiedrības”. Ļaunprātības esamība jāvērtē visaptveroši, ņemot vērā visus faktiskos un ekonomiskos apstākļus, nevis balstoties tikai uz uzņēmuma juridisko formu vai konkrētu brīdi. Proti, dalībvalstīm ir tiesības atteikt nodokļu atvieglojumu arī tad, ja meitasuzņēmums nav starpnieks, bet, ja pastāv objektīvas un subjektīvas ļaunprātības pazīmes, t.i., pastāv:

1) objektīvu apstākļu kopums, no kura izriet, ka, lai gan formāli ES tiesiskajā regulējumā paredzētie nosacījumi ir ievēroti, šajā tiesiskajā regulējumā izvirzītais mērķis nav sasniegts, un,

2) subjektīvais elements, proti, vēlmei iegūt no ES tiesiskā regulējuma izrietošu labumu, mākslīgi radot apstākļus, kas vajadzīgi tā iegūšanai

Turklāt “nodokļu priekšrocības” jēdziens jāinterpretē plaši – ne tikai kā Direktīvas ietvaros piešķirtais atbrīvojums, bet arī ņemot vērā visas struktūras kopējo nodokļu efektu. Fakts, ka Lielbritānijā samaksātais nodoklis bija augstāks nekā Lietuvā, var būt arguments par to, ka struktūra nebija veidota tikai, lai gūtu nodokļu priekšrocības.

Proti, nepietiek tikai konstatēt, ka meitasuzņēmums atbilst neīstas struktūras pazīmēm, lai saskaņā ar Direktīvā ietverto ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikumu mātesuzņēmumam atteiktu atbrīvojumu no UIN par dividendēm, kas saņemtas no meitasuzņēmuma.

Tiesa noraidīja pieeju, kurā tiktu analizēti tikai apstākļi brīdī, kad dividendes tika izmaksātas. Tā norādīja, ka struktūras mākslīgums jāvērtē kopumā, iekļaujot tās izveides un attīstības posmus. Tiesa uzsvēra, ka nevar izslēgt, ka struktūra, kas sākotnēji izveidota pamatotu komerciālu iemeslu dēļ, kuri atspoguļo ekonomisko realitāti, sākot no noteikta brīža, jāuzskata par neīstu tādēļ, ka šī struktūra tika saglabāta, neraugoties uz apstākļu maiņu. Proti, var tikt ņemti vērā arī apstākļi, kas radušies pēc struktūras izveidošanas.

Tie laiki, kad varēja vienkārši izveidot uzņēmumu tur un šur, lai optimizētu nodokļus, ir sen pagājuši, un pie jautājuma par nodokļu plānošanu ir jāpieiet ar lielāku rūpību, jo pēc būtības tiesa nosprieda, ka ļaunprātības novēršanas norma ir jāinterpretē ļoti plaši. Turklāt, tiesa ignorēja Eiropas Komisijas līdz šim pausto viedokli, ka nodokļa atbrīvojuma liegums var tikt piemērots dividenžu izmaksātāja (MEITAS) līmenī, un šāds liegums nav piemērojams dividenžu saņēmēja (MĀTES) līmenī. Ar šo spriedumu Tiesa pēc būtības IEDEVA “ZAĻO GAISMU” DALĪBVALSTĪM ATTEIKT PIEMĒROT ATBRĪVOJUMU NO UIN DIVIDENŽU SAŅĒMĒJA (JEB MĀTES) LĪMENĪ!

Tādēļ, ja arī Jūsu uzņēmumam Latvijā ir meitas uzņēmumi ārvalstīs, no kuriem tiek saņemtas dividendes, bet kuras atbilst “neīstas struktūras” pazīmēm (t.i., ārvalstīs ir tikai pastkastīte un iespējams kāds nomināls “direktors”), tad ziniet, ka VID rokas ir atsietas… Lai gan Latvijas VID līdz šim ir bijis diezgan kūtrs šajos jautājumos, tomēr tas ir tikai laika jautājums. Turklāt, UIN ir izvirzīts par šā (un secīgo gadu) prioritāti…

Paredzams,ka minētais spriedums var ietekmēt arī citu ES direktīvu interpretāciju, piemēram, Pret nodokļu apiešanu vērstās direktīvas (angl. Anti-Tax Avoidance Directive), Procentu un honorāru direktīvas (angl. Interest and Royalties Directive) un Apvienošanās direktīvas (ang.: Merger Directive), kā arī valsts iekšējo likumu interpertāciju par galveno mērķi struktūras izveidē.

Jūsu Alisa