BŪTISKS PAGRIEZIENS VALDES LOCEKĻU PERSONISKĀS ATBILDĪBAS LIETĀS!
Ļoti būtisks pavērsiena punkts notika lietās saistībā ar nodokļu parādu atlīdzināšanas procedūras piemērošanu pret valdes locekļiem par viņu vadīto komercsabiedrību nesamaksātiem nodokļu parādiem.
LATVIJĀ ESOŠĀ KĀRTĪBA
Latvijā valdes loceklis ir PERSONISKI ATBILDĪGS par uzņēmuma nodokļa parādu, ja izpildās 5 kritēriji:
1)nodokļu parāds pārsniedz 50 minimālās algas (2024.gadā – 35 000 euro); un
2) uzņēmumam paziņots par piespiedu piedziņu; un
3) pēc nodokļu kontroles uzsākšanas (vai pēc lēmuma uzsākt auditu) sākas aktīvu “kustība” jeb aktīvi tiek atsavināti; vai arī netiek pilnībā nomaksāti nokavētie nodokļi; un
4) ir sastādīts akts par piedziņas neiespējamību (t.i., uzņēmumam nav mantas, pret kuru var vērst piedziņu); un
5) uzņēmums nav izpildījis pienākumu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu.
NEESAM VIENĪGIE
Latvija nav vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurā ir šāds regulējums, kas pieļauj komercsabiedrību nodokļu parādus solidāri piedzīt arī no valdes locekļa, kura “valdīšanas” laikā šāds nodokļu parāds ir radies. Līdzīgs regulējums ir Luksemburgā, Nīderlandē, Bulgārijā (un iespējams vēl kur), un šāda regulējuma atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem arvien biežāk vērtē arī Eiropas Savienības tiesa.
Jāteic, ka Eiropas Savienības tiesa jau vairākkārtīgi norādīja, ka regulējums, ar kuru komercsabiedrību nodokļu parādi var tikt solidāri piedzīti no šo komercsabiedrību valdes locekļiem, atbilst Eiropas Savienības tiesību normām, ja vien ar to netiek radīta sistēma, ka valdes loceklis tiek saukts pie solidārās atbildības “bez vainas”. Proti:
1) Valdes locekļa atbildība nevar būt automātiska (t.i., tikai valdes locekļa statusa dēļ);
2) jāpastāv cēloņsakarībai starp valdes locekļa rīcību vai neizdarību un radušos nodokļa parādu;
3) valdes loceklim ir jāvar atsaukties uz visiem faktiskajiem apstākļiem, kas pierāda, ka piedzenamais nodokļu parāds nav radies viņa vainas dēļ;
4) atbildības apmēram jābūt saistītam ar valdes locekļa rīcības radīto mantas samazinājumu (atbildība var aptvert arī nokavējuma procentus, ja tie ir nodokļa parāda neatņemama sastāvdaļa un ievērots samērīgums).
Tomēr nesen skatītajā lietā tika vērtēts arī jautājums par to, vai valdes loceklim, no kura VID vēlas solidāri piedzīt komercsabiedrības nodokļu parādu, ir tiesības :
1) patstāvīgi apstrīdēt VID lēmumu, ar kuru KOMERCSABIEDRĪBAI (tas ir, ne viņam) papildus aprēķināti budžetā maksājamie nodokļi,
2) turklāt apstrīdēt šo VID lēmumu apstākļos, kad tas jau sen ir stājies spēkā un VAIRS NAV APSTRĪDAMS.
Lai būtu vieglāk izprast, nedaudz apskatīsimies faktiskos apstākļus
REIZ DZĪVOJA
Reiz bija komercsabiedrība (sauksim to par AAA), kurai VID nodokļu kontroles rezultātā tika uzrēķināti papildus budžetā maksājami nodokļi. Tā sanāca, ka AAA nokavēja VID nodokļu kontroles rēķina apstrīdēšanas termiņu, un NODOKĻA RĒĶINS KĻUVA NEAPSTRĪDAMS. Naudas samaksāt papildus aprēķināto nodokli AAA nebija, tādēļ radās nodokļu parāds.
Pēc kāda laika pie AAA valdes locekļa atnāca VID un pieprasīja no viņa AAA nodokļa parāda samaksu. Valdes loceklis (kā fiziska persona) nolēma apstrīdēt VID lēmumu, ar kuru minētais nodokļa parāds tika aprēķināts AAA. Protams, gan VID, gan tiesas “sūtīja valdes locekli trīs mājas tālāk”, jo:
1) pirmkārt, valdes loceklis nav attiecīgā nodokļa rēķina adresāts (uzrēķins bija AAA un tikai AAA bija tiesīgs to apstrīdēt); Turklāt, valdes loceklis nav attiecīgā nodokļa maksātājs, tādēļ VID nebija pienākuma personīgi adresēt nodokļu rēķinu uzņēmuma valdes loceklim;
2) otrkārt, attiecīgais nodokļa rēķins jau sen kļuva neapstrīdams;
3) treškārt, valdes loceklis ir tā pati persona, kas pārstāvēja AAA nodokļu kontroles laikā, tāpēc viņš varēja piedalīties AAA nodokļu kontrolē kā AAA likumiskais pārstāvis un izmantot iespējas VID nodokļa rēķinu apstrīdēt (kas nebija izdarīts).
EIROPAS SAVIENĪBAS TIESAI CITS VIEDOKLIS
Strīds nonāca Eiropas Savienības tiesā, kura nosprieda, ka:
1) Tā kā administratīva lēmuma galīgs raksturs veicina tiesisko drošību VID nav pienākuma pārskatīt administratīvu lēmumu, kas kļuva galīgs. Taču tas tā nav gadījumā, ja valdes loceklim ir faktiski pilnībā atņemtas tiesības pret viņu vērstā procedūrā efektīvi apstrīdēt šos (ar VID nodokļa rēķinu konstatētos) faktus. Minēto tiesību atņemšana aizskar valdes locekļa tiesību uz aizstāvību;
2) Tādēļ nodokļu rēķins (nodokļu parāda atlīdzināšanas procedūrā no valdes locekļa) ir pierādījums, kuru VALDES LOCEKLIM IR JĀSPĒJ APSTRĪDĒT. Turklāt, valdes locekļa tiesības apstrīdēt (komercsabiedrībai adresēto) nodokļu rēķinu nevar būt atkarīgas no tā, vai viņš iepriekš varēja šo nodokļa rēķinu apstrīdēt komercsabiedrības vārdā.
3) Vienlaikus valdes locekļa tiesības pakārtoti apstrīdēt (komercsabiedrībai adresēto) nodokļu rēķinu NEIETEKMĒ ŠĀ RĒĶINA GALĪGUMU UN SAISTOŠO SPĒKU ATTIECĪBĀ UZ PAŠU KOMERCSABIEDRĪBU.
4) Valdes loceklim ir jābūt piekļuvei ne tikai pret viņu pieņemtā lēmuma pamatojumam, bet arī VISIEM LIETAS MATERIĀLIEM, uz kuriem balstījusies iestāde, lai tas varētu efektīvi paust savu nostāju par šiem elementiem.
Citiem vārdiem sakot, ne VID, ne tiesa nevar atteikties vērtēt visus pierādījumus (arī komercsabiedrībai adresēto nodokļa rēķinu un tā pamatojumu), atsaucoties uz to, ka šis strīds nav skatāms konkrētā lietas (jeb nodokļu parāda atlīdzināšanas procedūrā no valdes locekļa) ietvaros, vai ka VID lēmums ir stājies spēkā.
Jūsu Alisa
LATVIJĀ ESOŠĀ KĀRTĪBA
Latvijā valdes loceklis ir PERSONISKI ATBILDĪGS par uzņēmuma nodokļa parādu, ja izpildās 5 kritēriji:
1)nodokļu parāds pārsniedz 50 minimālās algas (2024.gadā – 35 000 euro); un
2) uzņēmumam paziņots par piespiedu piedziņu; un
3) pēc nodokļu kontroles uzsākšanas (vai pēc lēmuma uzsākt auditu) sākas aktīvu “kustība” jeb aktīvi tiek atsavināti; vai arī netiek pilnībā nomaksāti nokavētie nodokļi; un
4) ir sastādīts akts par piedziņas neiespējamību (t.i., uzņēmumam nav mantas, pret kuru var vērst piedziņu); un
5) uzņēmums nav izpildījis pienākumu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu.
NEESAM VIENĪGIE
Latvija nav vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurā ir šāds regulējums, kas pieļauj komercsabiedrību nodokļu parādus solidāri piedzīt arī no valdes locekļa, kura “valdīšanas” laikā šāds nodokļu parāds ir radies. Līdzīgs regulējums ir Luksemburgā, Nīderlandē, Bulgārijā (un iespējams vēl kur), un šāda regulējuma atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem arvien biežāk vērtē arī Eiropas Savienības tiesa.
Jāteic, ka Eiropas Savienības tiesa jau vairākkārtīgi norādīja, ka regulējums, ar kuru komercsabiedrību nodokļu parādi var tikt solidāri piedzīti no šo komercsabiedrību valdes locekļiem, atbilst Eiropas Savienības tiesību normām, ja vien ar to netiek radīta sistēma, ka valdes loceklis tiek saukts pie solidārās atbildības “bez vainas”. Proti:
1) Valdes locekļa atbildība nevar būt automātiska (t.i., tikai valdes locekļa statusa dēļ);
2) jāpastāv cēloņsakarībai starp valdes locekļa rīcību vai neizdarību un radušos nodokļa parādu;
3) valdes loceklim ir jāvar atsaukties uz visiem faktiskajiem apstākļiem, kas pierāda, ka piedzenamais nodokļu parāds nav radies viņa vainas dēļ;
4) atbildības apmēram jābūt saistītam ar valdes locekļa rīcības radīto mantas samazinājumu (atbildība var aptvert arī nokavējuma procentus, ja tie ir nodokļa parāda neatņemama sastāvdaļa un ievērots samērīgums).
Tomēr nesen skatītajā lietā tika vērtēts arī jautājums par to, vai valdes loceklim, no kura VID vēlas solidāri piedzīt komercsabiedrības nodokļu parādu, ir tiesības :
1) patstāvīgi apstrīdēt VID lēmumu, ar kuru KOMERCSABIEDRĪBAI (tas ir, ne viņam) papildus aprēķināti budžetā maksājamie nodokļi,
2) turklāt apstrīdēt šo VID lēmumu apstākļos, kad tas jau sen ir stājies spēkā un VAIRS NAV APSTRĪDAMS.
Lai būtu vieglāk izprast, nedaudz apskatīsimies faktiskos apstākļus
REIZ DZĪVOJA
Reiz bija komercsabiedrība (sauksim to par AAA), kurai VID nodokļu kontroles rezultātā tika uzrēķināti papildus budžetā maksājami nodokļi. Tā sanāca, ka AAA nokavēja VID nodokļu kontroles rēķina apstrīdēšanas termiņu, un NODOKĻA RĒĶINS KĻUVA NEAPSTRĪDAMS. Naudas samaksāt papildus aprēķināto nodokli AAA nebija, tādēļ radās nodokļu parāds.
Pēc kāda laika pie AAA valdes locekļa atnāca VID un pieprasīja no viņa AAA nodokļa parāda samaksu. Valdes loceklis (kā fiziska persona) nolēma apstrīdēt VID lēmumu, ar kuru minētais nodokļa parāds tika aprēķināts AAA. Protams, gan VID, gan tiesas “sūtīja valdes locekli trīs mājas tālāk”, jo:
1) pirmkārt, valdes loceklis nav attiecīgā nodokļa rēķina adresāts (uzrēķins bija AAA un tikai AAA bija tiesīgs to apstrīdēt); Turklāt, valdes loceklis nav attiecīgā nodokļa maksātājs, tādēļ VID nebija pienākuma personīgi adresēt nodokļu rēķinu uzņēmuma valdes loceklim;
2) otrkārt, attiecīgais nodokļa rēķins jau sen kļuva neapstrīdams;
3) treškārt, valdes loceklis ir tā pati persona, kas pārstāvēja AAA nodokļu kontroles laikā, tāpēc viņš varēja piedalīties AAA nodokļu kontrolē kā AAA likumiskais pārstāvis un izmantot iespējas VID nodokļa rēķinu apstrīdēt (kas nebija izdarīts).
EIROPAS SAVIENĪBAS TIESAI CITS VIEDOKLIS
Strīds nonāca Eiropas Savienības tiesā, kura nosprieda, ka:
1) Tā kā administratīva lēmuma galīgs raksturs veicina tiesisko drošību VID nav pienākuma pārskatīt administratīvu lēmumu, kas kļuva galīgs. Taču tas tā nav gadījumā, ja valdes loceklim ir faktiski pilnībā atņemtas tiesības pret viņu vērstā procedūrā efektīvi apstrīdēt šos (ar VID nodokļa rēķinu konstatētos) faktus. Minēto tiesību atņemšana aizskar valdes locekļa tiesību uz aizstāvību;
2) Tādēļ nodokļu rēķins (nodokļu parāda atlīdzināšanas procedūrā no valdes locekļa) ir pierādījums, kuru VALDES LOCEKLIM IR JĀSPĒJ APSTRĪDĒT. Turklāt, valdes locekļa tiesības apstrīdēt (komercsabiedrībai adresēto) nodokļu rēķinu nevar būt atkarīgas no tā, vai viņš iepriekš varēja šo nodokļa rēķinu apstrīdēt komercsabiedrības vārdā.
3) Vienlaikus valdes locekļa tiesības pakārtoti apstrīdēt (komercsabiedrībai adresēto) nodokļu rēķinu NEIETEKMĒ ŠĀ RĒĶINA GALĪGUMU UN SAISTOŠO SPĒKU ATTIECĪBĀ UZ PAŠU KOMERCSABIEDRĪBU.
4) Valdes loceklim ir jābūt piekļuvei ne tikai pret viņu pieņemtā lēmuma pamatojumam, bet arī VISIEM LIETAS MATERIĀLIEM, uz kuriem balstījusies iestāde, lai tas varētu efektīvi paust savu nostāju par šiem elementiem.
Citiem vārdiem sakot, ne VID, ne tiesa nevar atteikties vērtēt visus pierādījumus (arī komercsabiedrībai adresēto nodokļa rēķinu un tā pamatojumu), atsaucoties uz to, ka šis strīds nav skatāms konkrētā lietas (jeb nodokļu parāda atlīdzināšanas procedūrā no valdes locekļa) ietvaros, vai ka VID lēmums ir stājies spēkā.
Jūsu Alisa
Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!
PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.