BIEDRĪBAS (AR SLO STATUSU) NEPIEMĒROT PVN SPORTA PULCIŅIEM NEVAR…
Jau rakstīju iepriekš, ka biedrības, kas sniedz pakalpojumus INTEREŠU IZGLĪTĪBAS JOMĀ (piemēram, dažādus sporta pulciņus), ir saskārušies ar lielu problēmu – VID.
Daudzus gadus biedrības šādiem interešu pulciņiem un sporta treniņiem bērniem nepiemēroja PVN. Līdz noteiktam brīdim tas nesagādāja nekādas problēmas arī tad, ja apgrozījums 12 mēnešu laikā pārsniedza PVN reģistrācijas slieksni (patreiz – EUR 50 000). Pat ja biedrība saņēma VID vēstuli ar lūgumu izvērtēt, vai nav jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā, biedrības varēja “atrakstīties”, ka tās taču ir bezpeļņas organizācijas un secīgi tās nevar būt saimnieciskās darbības veicēji un tātad arī nevar būt PVN maksātāji.
Līdz brīdim, šāda “atrakstīšanās” tīri labi strādāja. Tomēr patreiz šādas atrunas vairs nestrādā. VID vērtējumā, no brīža, kad tiek pārsniegts EUR 50 000 reģistrācijas slieksnis, biedrībai ir jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā un maksa par sporta nodarbībām ir jāapliek ar PVN.
Atbrīvojums no PVN piemērojams vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, augstākās izglītības un interešu izglītības pakalpojumiem, ja to sniedz Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētas iestādes (proti, vispārējās izglītības skolas utml., nevis biedrības).
Tā kā biedrību piemērotā maksa par pulciņiem bieži vien ir noteikta tāda, lai tikai nosegtu izmaksas (t.i., tai nav peļņās gūšanas rakstura), tad pienākums samaksāt daudzus tūkstošus euro nodoklī nostādīja daudzas biedrības grūtas izvēles priekšā, jo naudas šāda “pēkšņa” parāda segšanai biedrībām nav.
REIZ DZĪVOJA
Ar līdzīgām grūtībām saskarās arī kāda biedrība (kurai bija piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (jeb SLO) statuss), kas par maksu organizēja tenisa nodarbības bērniem un jauniešiem.
VID uzskatīja, ka biedrības gūtie ienākumi ir klasificējami kā ieņēmumi no saimnieciskās darbības, kas ir apliekami ar PVN. Tā kā biedrības sniegto pakalpojumu kopējā vērtība pārsniedza PVN reģistrācijas slieksni, biedrībai bija pienākums reģistrēties PVN maksātāju reģistrā un sniegtās tenisa nodarbības bērniem jāapliek ar PVN.
Biedrība apstrīdēja VID lēmumu tiesā. Un kāpēc ne? PVN likums skaidri nosaka atbrīvojumu no PVN preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai bērnu un jauniešu tiesību aizsardzības mērķiem, ko veic sabiedriskā labuma organizācijas (jeb SLO). Atgādināšu, ka šai biedrībai bija piešķirts SLO statuss.
Papildus, PVN likums paredz atbrīvojumu no PVN arī valsts atzītiem izglītības iestāžu pakalpojumiem (..), tai skaitā interešu izglītības jomā (..), ko veic minētās izglītības iestādes. Likums gan noteic, ka šis atbrīvojums attiecās tikai uz valsts akreditētām izglītības iestādēm (nevis biedrībām), taču biedrības ieskatā šī norma nebija pareizi ieviesta un nepamatoti sašaurina PVN direktīvas mērķus.
Ar Apgabaltiesas spriedumu biedrības pieteikums pat tika apmierināts, tiesai uzskatot, ka likumdevējs, pārņemot PVN direktīvas normas nav pienācīgi to transponējis, jo nepamatoti direktīvas piemērošanu attiecinājis tikai uz VALSTS ATZĪTĀM izglītības iestādēm. Atbrīvojumu no PVN var piemērot arī biedrības ar SLO statusu, jo tādējādi tiekot sasniegts viens no bērnu tiesību aizsardzības mērķiem – bērnu orientācija uz veselīgu dzīvesveidu.
Tomēr biedrības prieki nebija ilgi…, jo Augstākā tiesa atcēla šo spriedumu.
KO NOSPRIEDA TIESA?
Senāts norādīja, ka PVN atbrīvojumu mērķis ir samazināt vispārējo interešu pakalpojumu izmaksas un padarīt tos pieejamākus personām, kuras tos varētu izmantot. Turklāt darbības komerciālais raksturs neizslēdz atbrīvojuma piemērošanu privātām apvienībām, kuru mērķis ir peļņas gūšana – ja valsts tās ir atzinusi par LABDARĪBAS ORGANIZĀCIJĀM.
Tomēr nodokļu neitralitātes princips NEPIEĻAUJ to, ka līdzīgu pakalpojumu sniegšana, starp kuriem pastāv konkurence, no PVN viedokļa ir izvērtējami atšķirīgi. Proti, ir jākonstatē, ka preču piegāde un pakalpojumu sniegšana savā būtībā ir ar sociālās labklājības mērķi – bērnu un jauniešu aizsardzība, nevis tāda preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana, kas savā būtībā neatšķiras no parastas saimnieciskās darbības.
Ja pieņemtu, ka viss, kas nāk par labu bērnu fiziskajai un intelektuālajai attīstībai, vai arī, piemēram, nodrošina uzturu, apģērbu un pajumti, ir vērsts uz bērnu un jauniešu tiesību aizsardzību, tas ietvertu būtībā jebkuras bērnu preces un bērniem paredzētus pakalpojumus, jo tā vai citādi tie visi nāk par labu bērna attīstībai un tiešo vajadzību nodrošināšanai. Šāds rezultāts acīmredzami neatbilstu PVN direktīvas mērķim.
Eiropas Savienības Tiesas praksē esošās norādes attiecībā uz „bērnu un jauniešu aizsardzības” labad pastāvošo atbrīvojumu liek domāt, ka tādi pakalpojumi kā SPORTA NODARBĪBAS BĒRNIEM NAV APTVERTI AR ŠO ATBRĪVOJUMU.
SECINĀJUMI
Ja Jūs esat biedrība, kas sniedz šāds vispārējās izglītības un sporta nodarbības bērniem par maksu, tad ņemiet vērā, ka, sasniedzot PVN reģistrācijas slieksni, Jums ir jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā un šīm nodarbībām jāpiemēro PVN, ja Jūs neatbilstat nevienam PVN likumā minētajam atbrīvojumam.
PVN likuma atbrīvojums (jeb PVN likuma 52.panta 10.punkts) – preču piegādēm un pakalpojumiem bērnu un jauniešu tiesību aizsardzības mērķiem, ko veic sabiedriskā labuma organizācijas – NAV PIEMĒROJAMS sporta nodarbībām, ko par maksu organizē un SLO statusu saņēmušās biedrības. Proti, SLO statusa esamība neatbrīvos Jūs no šī pienākuma!
Ņemot vērā, ka kādu laiku atpakaļ bija ieviestas izmaiņas attiecībā uz sporta nodarbībām, ko sniedz biedrības, tad izvērtējiet, vai Jūs atbilstat šim PVN atbrīvojumam (piemēram, attiecīgajā pašvaldībā saņēmāt licenci). Par šiem atbrīvojumiem ļoti izsmeļoši rakstīju iepriekš (meklē saiti komentāros).
Jūsu Alisa
Daudzus gadus biedrības šādiem interešu pulciņiem un sporta treniņiem bērniem nepiemēroja PVN. Līdz noteiktam brīdim tas nesagādāja nekādas problēmas arī tad, ja apgrozījums 12 mēnešu laikā pārsniedza PVN reģistrācijas slieksni (patreiz – EUR 50 000). Pat ja biedrība saņēma VID vēstuli ar lūgumu izvērtēt, vai nav jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā, biedrības varēja “atrakstīties”, ka tās taču ir bezpeļņas organizācijas un secīgi tās nevar būt saimnieciskās darbības veicēji un tātad arī nevar būt PVN maksātāji.
Līdz brīdim, šāda “atrakstīšanās” tīri labi strādāja. Tomēr patreiz šādas atrunas vairs nestrādā. VID vērtējumā, no brīža, kad tiek pārsniegts EUR 50 000 reģistrācijas slieksnis, biedrībai ir jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā un maksa par sporta nodarbībām ir jāapliek ar PVN.
Atbrīvojums no PVN piemērojams vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, augstākās izglītības un interešu izglītības pakalpojumiem, ja to sniedz Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētas iestādes (proti, vispārējās izglītības skolas utml., nevis biedrības).
Tā kā biedrību piemērotā maksa par pulciņiem bieži vien ir noteikta tāda, lai tikai nosegtu izmaksas (t.i., tai nav peļņās gūšanas rakstura), tad pienākums samaksāt daudzus tūkstošus euro nodoklī nostādīja daudzas biedrības grūtas izvēles priekšā, jo naudas šāda “pēkšņa” parāda segšanai biedrībām nav.
REIZ DZĪVOJA
Ar līdzīgām grūtībām saskarās arī kāda biedrība (kurai bija piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (jeb SLO) statuss), kas par maksu organizēja tenisa nodarbības bērniem un jauniešiem.
VID uzskatīja, ka biedrības gūtie ienākumi ir klasificējami kā ieņēmumi no saimnieciskās darbības, kas ir apliekami ar PVN. Tā kā biedrības sniegto pakalpojumu kopējā vērtība pārsniedza PVN reģistrācijas slieksni, biedrībai bija pienākums reģistrēties PVN maksātāju reģistrā un sniegtās tenisa nodarbības bērniem jāapliek ar PVN.
Biedrība apstrīdēja VID lēmumu tiesā. Un kāpēc ne? PVN likums skaidri nosaka atbrīvojumu no PVN preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai bērnu un jauniešu tiesību aizsardzības mērķiem, ko veic sabiedriskā labuma organizācijas (jeb SLO). Atgādināšu, ka šai biedrībai bija piešķirts SLO statuss.
Papildus, PVN likums paredz atbrīvojumu no PVN arī valsts atzītiem izglītības iestāžu pakalpojumiem (..), tai skaitā interešu izglītības jomā (..), ko veic minētās izglītības iestādes. Likums gan noteic, ka šis atbrīvojums attiecās tikai uz valsts akreditētām izglītības iestādēm (nevis biedrībām), taču biedrības ieskatā šī norma nebija pareizi ieviesta un nepamatoti sašaurina PVN direktīvas mērķus.
Ar Apgabaltiesas spriedumu biedrības pieteikums pat tika apmierināts, tiesai uzskatot, ka likumdevējs, pārņemot PVN direktīvas normas nav pienācīgi to transponējis, jo nepamatoti direktīvas piemērošanu attiecinājis tikai uz VALSTS ATZĪTĀM izglītības iestādēm. Atbrīvojumu no PVN var piemērot arī biedrības ar SLO statusu, jo tādējādi tiekot sasniegts viens no bērnu tiesību aizsardzības mērķiem – bērnu orientācija uz veselīgu dzīvesveidu.
Tomēr biedrības prieki nebija ilgi…, jo Augstākā tiesa atcēla šo spriedumu.
KO NOSPRIEDA TIESA?
Senāts norādīja, ka PVN atbrīvojumu mērķis ir samazināt vispārējo interešu pakalpojumu izmaksas un padarīt tos pieejamākus personām, kuras tos varētu izmantot. Turklāt darbības komerciālais raksturs neizslēdz atbrīvojuma piemērošanu privātām apvienībām, kuru mērķis ir peļņas gūšana – ja valsts tās ir atzinusi par LABDARĪBAS ORGANIZĀCIJĀM.
Tomēr nodokļu neitralitātes princips NEPIEĻAUJ to, ka līdzīgu pakalpojumu sniegšana, starp kuriem pastāv konkurence, no PVN viedokļa ir izvērtējami atšķirīgi. Proti, ir jākonstatē, ka preču piegāde un pakalpojumu sniegšana savā būtībā ir ar sociālās labklājības mērķi – bērnu un jauniešu aizsardzība, nevis tāda preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana, kas savā būtībā neatšķiras no parastas saimnieciskās darbības.
Ja pieņemtu, ka viss, kas nāk par labu bērnu fiziskajai un intelektuālajai attīstībai, vai arī, piemēram, nodrošina uzturu, apģērbu un pajumti, ir vērsts uz bērnu un jauniešu tiesību aizsardzību, tas ietvertu būtībā jebkuras bērnu preces un bērniem paredzētus pakalpojumus, jo tā vai citādi tie visi nāk par labu bērna attīstībai un tiešo vajadzību nodrošināšanai. Šāds rezultāts acīmredzami neatbilstu PVN direktīvas mērķim.
Eiropas Savienības Tiesas praksē esošās norādes attiecībā uz „bērnu un jauniešu aizsardzības” labad pastāvošo atbrīvojumu liek domāt, ka tādi pakalpojumi kā SPORTA NODARBĪBAS BĒRNIEM NAV APTVERTI AR ŠO ATBRĪVOJUMU.
SECINĀJUMI
Ja Jūs esat biedrība, kas sniedz šāds vispārējās izglītības un sporta nodarbības bērniem par maksu, tad ņemiet vērā, ka, sasniedzot PVN reģistrācijas slieksni, Jums ir jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā un šīm nodarbībām jāpiemēro PVN, ja Jūs neatbilstat nevienam PVN likumā minētajam atbrīvojumam.
PVN likuma atbrīvojums (jeb PVN likuma 52.panta 10.punkts) – preču piegādēm un pakalpojumiem bērnu un jauniešu tiesību aizsardzības mērķiem, ko veic sabiedriskā labuma organizācijas – NAV PIEMĒROJAMS sporta nodarbībām, ko par maksu organizē un SLO statusu saņēmušās biedrības. Proti, SLO statusa esamība neatbrīvos Jūs no šī pienākuma!
Ņemot vērā, ka kādu laiku atpakaļ bija ieviestas izmaiņas attiecībā uz sporta nodarbībām, ko sniedz biedrības, tad izvērtējiet, vai Jūs atbilstat šim PVN atbrīvojumam (piemēram, attiecīgajā pašvaldībā saņēmāt licenci). Par šiem atbrīvojumiem ļoti izsmeļoši rakstīju iepriekš (meklē saiti komentāros).
Jūsu Alisa
Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!
PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.