BIEDRĪBĀM LIEK SAMAKSĀT PVN PAR SNIEGTAJIEM INTEREŠU IZGLĪTĪBAS PAKALPOJUMIEM

Pagājušā gada vasarā es stāstīju par kādu nozīmīgu cīņu, pārstāvot mūsu klienta – biedrības – intereses Eiropas Savienības tiesā par tiesībām atskaitīt priekšnodokli. VID uzskatīja, ka biedrības BEZPEĻŅAS darbības raksturs nozīmē to, ka biedrība nevar būt saimnieciskās darbības veicējs. Ja būt precīzai – drīkst, bet ļoti ierobežotā apjomā un tikai kā papildus darbību tā pamatdarbībai (kas noteikta statūtos).

Proti, VID uzskatīja, ka biedrības nevar būt saimnieciskās darbības veicējs un tātad arī nevar būt PVN maksātājs. Tas savukārt nozīmē to, ka biedrība nevar nedz piemērot PVN saviem sniegtajiem pakalpojumiem un preču piegādēm, nedz atskaitīt priekšnodoklī samaksāto PVN par no citām personām iegādātiem pakalpojumiem un precēm.

Eiropas Savienības tiesa nepiekrita VID, norādot, ka:

1) Jēdziens “saimnieciska darbība” ir objektīvs raksturs un darbība tiek aplūkota pati par sevi, neatkarīgi no tās mērķiem vai rezultātiem.

2) Tam, ka savas korporatīvās formas dēļ biedrība saimniecisku darbību drīkst veikt tikai kā ieņēmumus radošu papildu nodarbi, NAV NOZĪMES, konstatējot tādas saimnieciskas darbības esamību, kurā iecerēts gūt ilglaicīgus ieņēmumus, kas ir saimnieciskās darbības kritērijs PVN direktīvas izpratnē.

3) VID uzskats, ka tas vien, ka biedrība ir bezpeļņas organizācija, liedz tai veikt saimniecisku darbību, ir KĻŪDAINS.

4) Ņemot vērā grūtības izstrādāt precīzu saimnieciskās darbības definīciju, jāizvērtē visi apstākļi, kādos tā tiek veikta, izskatot katru gadījumu atsevišķi un ievērojot to, kāda būtu uzņēmēja, kas darbojas attiecīgajā jomā, TIPISKĀ RĪCĪBA.

5) Tas, ka, nosakot pakalpojumu cenu, par ko biedrība izraksta rēķinu šo pakalpojumu saņēmējiem, tās mērķis ir tikai segt savas darbības izmaksas, lai nodrošinātu finanšu līdzsvaru, šķietami neatbilst tipiskai uzņēmēja rīcībai, proti, censties panākt sava uzņēmuma rentabilitāti. Tomēr šāda analīze neatbilst PVN direktīvas saturam, jo [PVN] maksātājs ir jebkura persona, kas patstāvīgi veic jebkuru saimniecisku darbību neatkarīgi no šīs darbības mērķa vai rezultāta.

6) No tā izriet, ka ar biedrības mērķi nodrošināt tikai tās ieņēmumu un izdevumu līdzsvaru NEPIETIEK, lai izslēgtu iespēju, ka biedrība veic saimniecisku darbību. Šī paša iemesla dēļ uzņēmums, kurš vēlas gūt peļņu, bet kura darbība ilgtermiņā izrādās zaudējumus nesoša, piemēram, nepietiekamu rezultātu dēļ, nezaudē [PVN] statusu, ja apstākļu vērtējums, kādos šī darbība tiek veikta, ļauj atzīt minēto darbību par saimniecisku darbību.

Citiem vārdiem sakot, EST uzskatīja, ka biedrība IR SALĪDZINĀMS ar jebkuru citu saimnieciskās darbības subjektu, kurš darbojas tajā pašā tirgū un ar kuru tā tādējādi konkurē. Secīgi – biedrība ir (vai var būt) ar PVN apliekama persona.

Šo spriedumu gaidīja daudzas biedrības, kurām VID liedza atskaitīt priekšnodoklī samaksāto PVN, īstenojot dažādus Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētos projektus.

Taču monētai ir divas puses… Ja minētais spriedums atrisināja jautājumu tām biedrībām, kuras jau bija reģistrējušās kā PVN maksātājas, tad tagad VID pievērsās tām biedrībām, kuras nav reģistrējušās kā PVN maksātājas, bet kuras sniedz interešu izglītības pakalpojumus…

Kopš 2024.gada 1.janvāra ar PVN vairs neapliek:

1) biedrību un nodibinājumu noteikto dalības maksu par piedalīšanos sporta sacensībās, kas organizētas atbilstoši sporta jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām; un

2) maksu par sporta nodarbību, kuru sniedz biedrību un nodibinājumu reģistrē reģistrēta biedrība vai nodibinājums, kurš īsteno atbilstoši licencētu programmu sporta jomā; un

3) maksu par bērnu uzturēšanos bērnu nometnēs, kuras organizētas atbilstoši izglītības jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām;

Taču tā tas nebija vienmēr…

Problēma tajā, ka daudzas biedrības gadiem ilgi sniedz pakalpojumus INTEREŠU IZGLĪTĪBAS JOMĀ (piemēram, dažādus sporta pulciņus), nepiemērojot šiem pakalpojumiem PVN.

Līdz šim tas nesagādāja nekādas problēmas arī tad, ja apgrozījums 12 mēnešu laikā pārsniedza PVN reģistrācijas slieksni (EUR 40 000). Pat ja biedrība saņēma VID vēstuli ar lūgumu izvērtēt, vai nav jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā, biedrības varēja “atrakstīties”, ka tās taču ir bezpeļņas organizācijas un secīgi tās nevar būt saimnieciskās darbības veicēji un tātad arī nevar būt PVN maksātāji.

Šāda argumentācija pilnībā saskanēja ar VID viedokli attiecībā uz biedrībām (skat.iepriekš). Tādēļ daudzām biedrībām izdevās izvairīties no pienākuma reģistrēties PVN maksātāju reģistrā un sniegtajiem interešu izglītības pakalpojumiem piemērot PVN arī tad, ja apgrozījums pārsniedza PVN reģistrācijas slieksni.

Taču līdz ar EST spriedumu (kas aprakstīts augstāk) VID mainīja savu nostāju attiecībā uz šīm biedrībām. Šobrīd ir izsūtītas daudzas vēstules, kurās VID aicina biedrības samaksāt PVN no apgrozījuma virs 40 000 euro par iepriekšējiem gadiem (t.i., līdz 2024.gada 1.janvārim). Proti, VID vērtējumā, no brīža, kad tika pārsniegts 40 000 euro reģistrācijas slieksnis, maksa par sporta nodarbībām biedrībām (2022-2023.gadā) bija apliekama ar PVN.

Savukārt, atbrīvojums no PVN piemērojams vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, augstākās izglītības un interešu izglītības pakalpojumiem, ja to sniedz Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētas iestādes (proti, vispārējās izglītības skolas utml., nevis biedrības).

Tā kā biedrību piemērotā maksa par pulciņiem bieži vien ir noteikta tāda, lai tikai nosegtu izmaksas (t.i., tai nav peļņās gūšanas rakstura), tad pienākums samaksāt daudzus tūkstošus euro nodoklī nostādīja daudzas biedrības grūtas izvēles priekšā, jo naudas šāda “pēkšņa” parāda segšanai biedrībām nav.

Arī vienkārša risinājuma šeit nav un nebūs …

Vai tas nozīmēs, ka daudzas biedrības būs spiestas izbeigt savu darbību, pārtraucot sniegt sporta pulciņu nodarbības? Šeit likšu trīspunkti…

 

Jūsu Alisa