AR PARĀDU CESIJU NETIEK NODOTAS ARĪ TIESĪBAS VEIKT PVN KOREKCIJU PAR ZAUDĒTIEM PARĀDIEM
Eiropas Savienības tiesa izskatīja jautājumu par PVN Direktīvas 90.panta piemērošanu saistībā ar PVN korekciju zaudētiem parādiem. Latvijā PVN Direktīvas 90.pants ir pārņemts ar PVN likuma 105.pantu. Minētais regulējums paredz, ja pēc darījuma galīgas noslēgšanas nav saņemta daļa no atlīdzības vai visa atlīdzība, nodokļu maksātājam (iestājoties noteiktiem apstākļiem) ir tiesības saņemt PVN bāzes samazinājumu.
Šoreiz radās jautājums par to, vai nodokļu maksātājs ar cesijas darījumu var pārņemt cita nodokļa maksātāja tiesības atgūt (koriģēt) iepriekš samaksāto PVN.
REIZ DZĪVOJA
Reiz nekustamo īpašumu attīstītājs (sauksim to par “Attīstītāju”) noslēdza līgumu ar kādu būvuzņēmēju (sauksim to par “Uzņēmēju”) par būvniecības darbu veikšanu kādā projektā.
Kā tas bieži notiek, Uzņēmējs būvdarbu veikšanu uzticēja apakšuzņēmējam (sauksim to par “Apakašuzņēmēju”)
Attīstītājs kļuva maksātnespējīgs, paliekot Uzņēmējam parādā. Savukārt Uzņēmējs palika parādā Apakšuzņēmējam. Nesegto saistību apmērs sasniedza 1,7 milj. euro.
Uzņēmējs cedēja Apakšuzņēmējam prasījuma tiesības pret Attīstītāju. Tomēr parāds tā arī netika atgūts, bet Attīstītājs tika izslēgts no komercreģistra.
Apakšuzņēmējs uzskatīja, ka cesijas darījuma rezultātā tas ieguva ne tikai Uzņēmēja prasījuma tiesības pret Attīstītāju, bet arī tiesības koriģēt PVN bāzi par neatgūtiem Attīstītāja parādiem. Tomēr nodokļu administrācija neatļāva koriģēt PVN.
Strīds nonāca Eiropas Savienības tiesā.
Lai būtu vieglāk izsekot notikumu gaitai, aicinu apskatīt šā raksta grafisko attēlu.
NEDRĪKST KORIĢĒT!
EST nosprieda, ka PVN bāzes samazināšanas tiesības ir saistītas ar konkrēto PVN maksātāju un konkrēto apliekamo darījumu.
Tiesības koriģēt PVN bāzi ir tam nodokļa maksātājam, kurš veicis attiecīgo ar PVN apliekamo piegādi vai pakalpojumu un kuram par šo darījumu bija pienākums maksāt PVN.
Izskatāmajā gadījumā bija divi atsevišķi darījumi:
1) starp Attīstītāju un Uzņēmēju; un
2) starp Uzņēmēju un Apakšuzņēmēju.
Uzņēmēja un Apakšuzņēmēja starpā veiktajiem darījumiem – samaksa bija pilnībā veikta (t.i., Uzņēmējs cedēja savas prasījuma tiesības pret Attīstītāju). Tiesa uzskatīja, ka šī cesija pati par sevi ir atlīdzība ar ekonomisku vērtību. Tāpēc Apakšuzņēmēja prasījums pret Uzņēmēju bija izpildīts.
Attīstītāja nesamaksātie parādi attiecas uz citu darījumu — starp Attīstītāju un Uzņēmēju. (Apakšuzņēmējs nebija šā darījuma puse).
Tā kā Attīstītājs nesamaksāja Uzņēmējam, PVN bāzes samazināšanas tiesības arī piederēja Uzņēmējam (nevis apakšuzņēmējam).
PVN tiesības regulē PVN tiesību normas, nevis tikai valsts civiltiesību noteikumi par prasījumu cesiju. Tādēļ civiltiesiska prasījuma nodošana (jeb cedēšana) nenozīmē, ka tiek nodotas arī PVN tiesības un pienākumi. Ar cesiju nedrīkst nodot PVN maksātāja statuss un tiesības koriģēt PVN bāzi. Lūk tā!
Jāteic, ka Augstākās tiesas Senāts kādu laiciņu atpakaļ risināja līdzīgu jautājumu (lai gan faktiskie apstākļi būtiski atšķīrās), nonākot pie tāda paša secinājuma.
Jūsu Alisa
Šoreiz radās jautājums par to, vai nodokļu maksātājs ar cesijas darījumu var pārņemt cita nodokļa maksātāja tiesības atgūt (koriģēt) iepriekš samaksāto PVN.
REIZ DZĪVOJA
Reiz nekustamo īpašumu attīstītājs (sauksim to par “Attīstītāju”) noslēdza līgumu ar kādu būvuzņēmēju (sauksim to par “Uzņēmēju”) par būvniecības darbu veikšanu kādā projektā.
Kā tas bieži notiek, Uzņēmējs būvdarbu veikšanu uzticēja apakšuzņēmējam (sauksim to par “Apakašuzņēmēju”)
Attīstītājs kļuva maksātnespējīgs, paliekot Uzņēmējam parādā. Savukārt Uzņēmējs palika parādā Apakšuzņēmējam. Nesegto saistību apmērs sasniedza 1,7 milj. euro.
Uzņēmējs cedēja Apakšuzņēmējam prasījuma tiesības pret Attīstītāju. Tomēr parāds tā arī netika atgūts, bet Attīstītājs tika izslēgts no komercreģistra.
Apakšuzņēmējs uzskatīja, ka cesijas darījuma rezultātā tas ieguva ne tikai Uzņēmēja prasījuma tiesības pret Attīstītāju, bet arī tiesības koriģēt PVN bāzi par neatgūtiem Attīstītāja parādiem. Tomēr nodokļu administrācija neatļāva koriģēt PVN.
Strīds nonāca Eiropas Savienības tiesā.
Lai būtu vieglāk izsekot notikumu gaitai, aicinu apskatīt šā raksta grafisko attēlu.
NEDRĪKST KORIĢĒT!
EST nosprieda, ka PVN bāzes samazināšanas tiesības ir saistītas ar konkrēto PVN maksātāju un konkrēto apliekamo darījumu.
Tiesības koriģēt PVN bāzi ir tam nodokļa maksātājam, kurš veicis attiecīgo ar PVN apliekamo piegādi vai pakalpojumu un kuram par šo darījumu bija pienākums maksāt PVN.
Izskatāmajā gadījumā bija divi atsevišķi darījumi:
1) starp Attīstītāju un Uzņēmēju; un
2) starp Uzņēmēju un Apakšuzņēmēju.
Uzņēmēja un Apakšuzņēmēja starpā veiktajiem darījumiem – samaksa bija pilnībā veikta (t.i., Uzņēmējs cedēja savas prasījuma tiesības pret Attīstītāju). Tiesa uzskatīja, ka šī cesija pati par sevi ir atlīdzība ar ekonomisku vērtību. Tāpēc Apakšuzņēmēja prasījums pret Uzņēmēju bija izpildīts.
Attīstītāja nesamaksātie parādi attiecas uz citu darījumu — starp Attīstītāju un Uzņēmēju. (Apakšuzņēmējs nebija šā darījuma puse).
Tā kā Attīstītājs nesamaksāja Uzņēmējam, PVN bāzes samazināšanas tiesības arī piederēja Uzņēmējam (nevis apakšuzņēmējam).
PVN tiesības regulē PVN tiesību normas, nevis tikai valsts civiltiesību noteikumi par prasījumu cesiju. Tādēļ civiltiesiska prasījuma nodošana (jeb cedēšana) nenozīmē, ka tiek nodotas arī PVN tiesības un pienākumi. Ar cesiju nedrīkst nodot PVN maksātāja statuss un tiesības koriģēt PVN bāzi. Lūk tā!
Jāteic, ka Augstākās tiesas Senāts kādu laiciņu atpakaļ risināja līdzīgu jautājumu (lai gan faktiskie apstākļi būtiski atšķīrās), nonākot pie tāda paša secinājuma.
Jūsu Alisa
Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!
PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.