AR IESNIEGUMU POLICIJĀ NEPIETIKS?
Labs rīts visiem!
Šo nedēļu vēlos uzsākt ar nelielu atgādinājumu grāmatvežiem, juridisko pakalpojumu sniedzējiem, nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem un pārējiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums) subjektiem. Un precīzāk, šis raksts ir veltīts tam, kā rīkoties, ja, veicot klienta pārbaudi, tiek konstatēts risks, ka darījums ir saistīts ar iespējamo noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju (NILL).
Lai būtu vienkāršāk izprast problēmas sakni, sniegšu īsu izklāstu par gadījumu, kas atgadījās ar kādu juridiskās palīdzības sniedzēju (sauksim viņu par Juri).
REIZ DZĪVOJA
Reiz pie Jura ar lūgumu sniegt juridisko palīdzību nekustamā īpašuma iegādei Latvijā vērsās potenciālais klients. Juris noslēdza juridiskās palīdzības sniegšanas līgumu un uzsāka darbu pie darījuma dokumentu izpētes un klienta NILL pārbaudēm. Klienta NILL risku izpētes gaitā Juris konstatēja lielu risku tam, ka darījums ir saistīts ar iespējamo NILL mēģinājumu. Tādēļ Juris:
1)Aizpildīja veidlapu aizdomīgu darījumu identificēšanai; un
2) paziņoja klientam par neiespējamību turpināt sadarbību un pārtrauca juridiskās palīdzības līguma izpildi.
Nedaudz vēlāk (nu jau pēc cita klienta lūguma) Juris ar iesniegumu vērsās policijā par minētā klienta un ar to saistīto personu darbībām. Tika uzsākts kriminālprocess.
“Nu? Un kur ir problēma?” jautāsiet Jūs…”Sadarbība ar klientu pārtraukta, tiesībsargājošām iestādēm paziņots un NILL risks novērsts. Vai tad ar to nepietiek?”
Problēma ir tajā, ka Juris par aizdomīgu darījumu nepaziņoja FID, un uzraugošās iestādes uzskatīja, ka ar Jura darbībām nepietiek – bija jāpaziņo FID.
KĀDOS GADĪJUMOS IR JĀZIŅO FID?
NILLTPFN likums nosaka, ka likuma subjekta pienākums ir NEKAVĒJOTIES ZIŅOT FID par katru aizdomīgu darījumu.
Ziņošanas pienākums attiecas arī uz līdzekļiem, kas:
1) rada aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti NOZIEDZĪGA NODARĪJUMA rezultātā
2) vai ir saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu,
3) bet VĒL NAV IESAISTĪTI darījumā vai tā mēģinājumā.
Tāpat ziņošanas pienākums attiecās arī uz gadījumiem:
1) kad bijis pietiekams pamats konstatēt aizdomīgu darījumu,
2) bet nepietiekamas uzmanības vai nolaidības dēļ ziņošanas pienākums nav veikts.
Lai būtu vienkāršāk izprast problēmas sakni, sniegšu īsu izklāstu par gadījumu, kas atgadījās ar kādu juridiskās palīdzības sniedzēju (sauksim viņu par Juri).
REIZ DZĪVOJA
Reiz pie Jura ar lūgumu sniegt juridisko palīdzību nekustamā īpašuma iegādei Latvijā vērsās potenciālais klients. Juris noslēdza juridiskās palīdzības sniegšanas līgumu un uzsāka darbu pie darījuma dokumentu izpētes un klienta NILL pārbaudēm. Klienta NILL risku izpētes gaitā Juris konstatēja lielu risku tam, ka darījums ir saistīts ar iespējamo NILL mēģinājumu. Tādēļ Juris:
1)Aizpildīja veidlapu aizdomīgu darījumu identificēšanai; un
2) paziņoja klientam par neiespējamību turpināt sadarbību un pārtrauca juridiskās palīdzības līguma izpildi.
Nedaudz vēlāk (nu jau pēc cita klienta lūguma) Juris ar iesniegumu vērsās policijā par minētā klienta un ar to saistīto personu darbībām. Tika uzsākts kriminālprocess.
“Nu? Un kur ir problēma?” jautāsiet Jūs…”Sadarbība ar klientu pārtraukta, tiesībsargājošām iestādēm paziņots un NILL risks novērsts. Vai tad ar to nepietiek?”
Problēma ir tajā, ka Juris par aizdomīgu darījumu nepaziņoja FID, un uzraugošās iestādes uzskatīja, ka ar Jura darbībām nepietiek – bija jāpaziņo FID.
KĀDOS GADĪJUMOS IR JĀZIŅO FID?
NILLTPFN likums nosaka, ka likuma subjekta pienākums ir NEKAVĒJOTIES ZIŅOT FID par katru aizdomīgu darījumu.
Ziņošanas pienākums attiecas arī uz līdzekļiem, kas:
1) rada aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti NOZIEDZĪGA NODARĪJUMA rezultātā
2) vai ir saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu,
3) bet VĒL NAV IESAISTĪTI darījumā vai tā mēģinājumā.
Tāpat ziņošanas pienākums attiecās arī uz gadījumiem:
1) kad bijis pietiekams pamats konstatēt aizdomīgu darījumu,
2) bet nepietiekamas uzmanības vai nolaidības dēļ ziņošanas pienākums nav veikts.
KĀDA RĪCĪBA TIKS UZSKATĪTA PAR TO, KA ŠĀDS ZIŅOŠANAS PIENĀKUMS IR IESTĀJIES?
Izskatāmajā piemērā Juris veica sekojošas darbības, kas liecināja par to, ka konkrēto darījumu pats Juris uzskata par aizdomīgu.
Pirmkārt, Juris aizpildīja veidlapu aizdomīgu darījumu identificēšanai, kurā norādīja, ka:
1) par darījumā iesaistītajām personām publiski pieejama negatīva rakstura informācija, un
2) juridiskā persona neveic grāmatvedību vai veic to pavirši vai grāmatvedības dokumenti ir fiktīvi.
Ņemot vērā minēto, Juris anketā secināja, ka par klientu vai darījumā iesaistītām personām publiski pieejama negatīva rakstura informācija (kas kontekstā ar veiktajiem darījumiem) rada aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Otrkārt, Juris (secinot, ka darījums var būt saistīts ar NILL mēģinājumu) paziņoja klientam par neiespējamību turpināt attiecības un pārtrauca līgumu par juridiskās palīdzības sniegšanu.
Tātad Jura rīcībā bija konkrētu apstākļu kopums, kas viņā radīja aizdomas, kuru dēļ viņš arī pārtrauca sadarbību ar klientu (vismaz tā uz to raugās uzraugošās iestādes uz tiesa).
Protams, var būt situācija, ka nav pietiekamas informācijas, lai ar pārliecību secinātu, ka darījums ir aizdomīgs un tas ir saistīts ar NILL mēģinājumu, tomēr arī FID vadlīnijās (kas sniedz ieteikumus kā identificēt aizdomīgus darījumus) izdala vismaz trīs iespējamos aizdomu līmeņus:
1) neapstiprinātas aizdomas;
2) aizdomas;
3) pamatotas aizdomas.
Līdz ar to katrā no šiem aizdomu līmeņiem ir arī atšķirīgs apstākļu kopums. Ja apstākļu kopums Jūsos rada aizdomas par iespējamu NILL vai tā mēģinājumu, tad ar to pietiek, lai iestātos ziņošanas pienākums FID.
Tādēļ, ja arī Jūs nokļūstat šādos apstākļos kā Juris, un Jūsu paša darbības liecina par to, ka Jums ir radušās aizdomas par to, ka klienta darījums ir aizdomīgs vai var būt saistīts ar NILL mēģinājumu, tad ziniet, ka ar darījuma attiecību pārtraukšanu nepietiks. Nepietiks arī ar ziņošanu policijai. Ir jānoziņo FID. Pretējā gadījumā tieši Jūs būsiet tas, kuru sodīs.
Esam modri, dārgie NILLTPFN likuma subjekti!
Jauku un ražīgu nedēļu vēlot,
Jūsu Alisa
Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!
PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.