AIZDOMĪGS, JA VEIC SKAIDRAS NAUDAS IEMAKSU/ IZMAKSU?

Vēl nesen visi apsprieda plānotos Ministru Kabineta (MK) noteikumus, saskaņā ar kuriem ir paredzēts noteikt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFNL) subjektiem, kas sniedz maksājumu pakalpojumus, sniegt Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) sliekšņa deklarāciju par visiem gadījumiem, kad fiziskās personas veiks:

 

1) Skaidras naudas IEMAKSAS darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 750 euro vai vairāk

2) Skaidras naudas IZMAKSAS darījumu, kura apmērs ir 1500 euro vai vairāk, vai

3) nosūtīs vai saņems bezkonta skaidras naudas pārvedumu, kura apmērs ir 1000 euro vai vairāk.

 

Proti, kredītiestādes, maksājumu pakalpojumu sniedzēji, ieguldījumu brokeru sabiedrības, apdrošināšanas komersanti un starpnieki, ciktāl tie veic vai sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, privātie pensiju fondi, kapitālsabiedrības un kredītiestādes, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu (jeb valūtu tirdzniecības sabiedrības), kā arī kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, būs spiesti ziņot FID par iepriekš uzskaitītiem darījumiem.

 

Vēl šā gada jūlijā noslēdzās šo grozījumu likumprojekta publiskā apspriešana, kuras ietvaros daudzi pauda sašutumu par tik zemiem sliekšņiem, saucot tos par neadekvātiem.

 

Reaģējot uz šiem plānotajiem grozījumiem sliekšņa deklarāciju sniegšanas noteikumos, vairāki Saeimas deputāti iesniedza savu priekšlikumu veikt grozījumus likumā, nosakot lielāku slieksni. Tomēr, minētais priekšlikums netika atbalstīts. Atceros, ka toreiz vēl pasmīnēju, cik ātri atsevišķi deputāti sarosījušies, lai nepieļauti tik zema sliekšņa noteikšanu darījumiem ar skaidru (un bezskaidru) naudu.

Tomēr arvien biežāk nākas dzirdēt par gadījumiem, ar kādiem nākas saskarties fiziskām personām, kurām ir atvērti konti mūsu Latvijas kredītiestādēs. Ja šādi gadījumi notiek tagad, kad vēl paredzētie grozījumi sliekšņa deklarācijas sniegšanas noteikumos vēl NAV STĀJUŠIES SPĒKĀ, tad kas notiks pēc tam, kad tie tomēr stāsies spēkā?

 

 

Par gadījumiem, kad sieva pārskaita vīram naudiņu un tiek pie kriminālprocesa saistībā ar aizdomām par to, ka, iespējams, viņa nav sava uzņēmuma patiesā labuma guvējs, jau rakstīju 2023.gadā. Šie gadījumi joprojām ir aktuāli.

 

Proti, NILLTPFN likuma subjektiem, kā arī tos kontrolējošām institūcijām ir pienākums ziņot Uzņēmumu reģistram, ja klienta izpētes gaitā noskaidrotā informācija par patieso labuma guvēju neatbilst Uzņēmumu reģistra informācijai. Uzņēmumu reģistrs secīgi informē par to tiesībsargājošās iestādes (valsts policiju), kas veic pārbaudes (ļoti bieži nu jau ierosināta kriminālprocesa ietvaros).

 

Vislielākie ziņotāji ir tieši kredītiestādes, kuras redz bankas kontos esošās naudas plūsmas un aktīvi ziņo Uzņēmumu reģistram, ja pamana, ka bankai iesniegtajos dokumentos norādītais patiesā labuma guvējs diezgan regulāri pārskaita būtiskas naudas summas (piemēram, no komercsabiedrības saņemtās dividendes) kādai citai personai. Saiti uz rakstu meklē komentāros.

 

Līdz ar plānotajiem grozījumiem sliekšņa deklarāciju sniegšanas noteikumos, paredzams, ka šādu gadījumu kļūs vēl vairāk. Turklāt, atgādināšu, neiet runa par skaidras naudas izņemšanu vai ieskaitīšanu, bet gan par 1000 euro bezskaidras naudas pārvedumiem. Ar mūsdienu cenām veikalos, kas ir 1000 euro?

 

 

Tas, ka kredītiestādes mēdz uzdot jautājumus par gadījumiem, ja fiziska persona izņem vai iemaksā lielākas summas skaidrā naudā, tas nav nekas jauns. Šobrīd ar to pat būtu jārēķinās. Tomēr nu ir kļuvuši zināmi gadījumi, kad kredītiestāde NOBLOĶĒ KONTU, jo fiziska persona ir izņēmusi skaidro naudu 3000-4000 euro apmērā.

 

Šķiet, nu izņēma fiziska persona no konta nedaudz skaidras naudas; nu kredītiestāde vēlas saņemt papildus info par to… Kas tur tāds, vai ne? Tomēr kāpēc ir jābloķē kontu, vēl pirms kredītiestāde saņēma atbildes uz saviem jautājumiem?

 

Bailes iedomāties, kas notiks, kad spēkā stāsies grozījumi sliekšņa deklarāciju sniegšanas noteikumos? Kontu bloķēs katrreiz, kad fiziska persona izņems 1500 euro skaidrā naudā? Vai fiziskai personai katrreiz kredītiestāde pieprasīs skaidroties par katru 1000 euro pārvedumu bezskaidrā naudā, draudot nobloķēt kontu, ja pieprasītā informācija netiks sniegta?

 

Lai arī sliekšņa deklarāciju sniegšanas pienākums automātiski nenozīmē kredītiestādes pienākumu bloķēt kontus, tomēr pēc būtības valsts uzliek par pienākumu kredītiestādēm aplūkot minētos darījumus ar skaidro vai bezskaidro naudu kā aizdomīgus.

 

Mjāā…

 

Tomēr ir interesanti, vai publiskās apspriešanas laikā paustie iebildumi tiks ņemti vērā, vai tomēr MK noteikumi tiks pieņemti bez būtiskām izmaiņām; un drīz fiziskas personas nevarēs veikt nekādus lielākus pārvedumus vai skaidras naudas izņemšanu/iemaksu bez skaidrošanās ar kredītiestādēm par to, kam, kāpēc un par ko šāds pārvedums vai skaidras naudas iemaksa/izmaksa veikta; un bez ziņošanas FID?

 

Padalieties, ja arī Jums ir gadījies skaidroties ar kredītiestādi sakarā ar kādu lielāku pirkumu vai naudas pārvedumu, vai skaidras naudas izņemšanas faktu…

 

Jūsu Alisa