2026. gada jūnijs

Iedomājieties šādu ainu. VID ģenerāldirektores kabinetā pēkšņi atsprāgst durvis un tajās, viegli aizelsies, ieskrien manāmi sakaitināts muitas pārstāvis. “Man pietiek!” viņš izsaucas. “Situācija, kurā par muitas pārstāvi var būt jebkurš, vairs nevar turpināties! Muita to vien dara, kā labo tā saucamo MUITAS PĀRSTĀVJU pieļautās kļūdas, kuras normālos apstākļos MUITAS PĀRSTĀVIM nebūtu jāpieļauj. Muitas pārstāvis ir […]

2025.gada 10.jūnijā spēkā stājās grozījumi Krimināllikumā, kas paredzēja, ka kriminālatbildība par sankciju pārkāpšanu iestāsies tikai tad, ja sankcionēto preču vai pakalpojumu vērība sasniegs 10 000 eiro apmēru. Savukārt, ja sankcionēto preču vērtība ir zemāka par 10 000 eiro, tad personai tiks piemērota administratīvā atbildība:1)fiziskajai personai – līdz 10 000 eiro,2) juridiskajai personai – līdz 30

Saņēmu ziņā saiti uz Aris Birze video “Viena valsts nav viena taisnība”, kurā cita starpā tika apspriests tas, cik godīgi vai negodīgi no dzīvokļu izīrētājiem Booking un citās vietnēs prasīt samaksāt PVN par iepriekšējiem trīs gadiem. Proti, daudzi nekustamo īpašumu iznomātāji, kuri jau gadiem izmanto Booking, Airbnb vai līdzīgas platformas, tikai nesen uzzināja, ka par

Šis raksts varētu būt īpaši svarīgs uzņēmējiem, kuri veic saimniecisko darbību ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās. Nesen Lietuvas nodokļu administrācija (VID) liedza kādas uzņēmumu grupas Lietuvas sabiedrībai piemērot atbrīvojumu no ieturējuma nodokļa dividendēm, kas tika izmaksātas tās Kipras mātes sabiedrībai. Lai arī formāli dividendes tika izmaksātas citā ES dalībvalstī reģistrētai mātes sabiedrībai, uzņēmumu

Kādu laiciņu atpakaļ Eiropas Savieības tiesa taisīja spriedumu “kaviāra lietā”. Strīda pamatā bija jautājums par to, vai storveidīgo kaviāru var ievest Eiropas Savienības teritorijā bez importa atļaujas, ja tas paredzēts kā dāvana trešajai personai. Regulējums paredz, ka šāda importa atļauja nav nepieciešama attiecībā uz PERSONĪGIEM VAI MĀJAS PIEDERUMIEM, izņemot, ja storveidīgo zivju kaviārs pārsniedz 125

Iepriekš jau rakstīju par to, ka ar e-rēķinu ieviešanu Latvijā neiet tik gludi, kā sākotnēji bija iecerēts. No vienas puses – e-rēķini ir loģisks solis digitalizācijas virzienā. No otras puses – piedāvātais e-rēķinu risinājums izrādījies gaužām “jēls”, kam uzņēmumi vienkārši nav gatavi. Atgādināšu, ka no 2025. gada 1. janvāra e-rēķini obligāti jālieto norēķinos ar valsts