2026. gada februāris

Pagājušā nedēļā 14 Saeimas deputāti iesniedza likumprojektu, ar kuru rosina piemērot 100% atbrīvojumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) vecākiem, kuru apgādībā ir 2 vai vairāk bērni. Atbrīvojumu viņi rosina piemērot vienam no vecākiem pēc izvēles. POLIJAS PIEMĒRSDoma ir laba un pēc būtības kopē Polijas piemēru. Proti, 2025. gada beigās Polijas valdība pieņēma likumu, kas paredz […]

Vēl viens negaidīts pavērsiens notika saistībā ar VID “informācijas pieprasījumiem”. Jau rakstīju iepriekš, ka šobrīd spēkā ir jaunā nodokļu administrēšanas kārtība, kas notiek trīs posmos:1)informācijas pieprasīšana;2) nodokļu kontrole3) nodokļu audits. Ja nodokļu kontroles un audita veikšana ir regulēta un ierobežota laikā, tad informācijas pieprasīšana – nē. Rezultātā praksē ļoti bieži ir jānovēro situācijas, kad VID

Daudzu gadu garumā novēroju nemainīgu VID praksi – jebkādas mazākās pretrunas vai neprecizitātes paskaidrojumos par vairākus gadus atpakaļ notikušiem darījumiem vai neprecizitātes grāmatvedības dokumentos ir pietiekams pamats apšaubīt darījumus un izdarīt secinājumus par to neesamību, nemaz nevērtējot darījumu pamatojošus dokumentus detalizētāk. Rezultātā – uzņēmējs ir spiests gadiem tiesāties, lai pierādītu savu taisnību. Tieši tā tas

Izskatās, ka Eiropas Savienības Komisija (EK) pamatīgi pieķērās Latvijas normatīvajam regulējumam. Pagājušā nedēļā sabiedrības apspriešanai ir nodoti kārtējie grozījumi, kuru mērķis ir novērst neatļautu valsts atbalstu. Šoreiz grozījumi skars Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu (UIN likums), un precīzāk – tonnāžas nodokli. TURPMĀK TERMINĒTSLatvijas tonnāžas nodokļa režīms ir ieviests pirms 2004. gada un pašlaik nav terminēts (kas

Gadi iet, bet jautājums par to, vai bezprocentu aizdevums ir pieļaujams, nezaudē savu aktualitāti. Šajā sakarā vēlos atgādināt, ka, ja aizdevuma darījums ir veikts ar saistītu komercsabiedrību, aizdevumiem ir jāatbilst tirgus vērtībai, proti, procentu likmei ir jābūt tirgus vērtībā. Aizdevuma piešķiršana ar 0 % procentu likmi ir pieļaujama gadījumos: 1)kad darījuma puses nav savstarpēji saistītas,

Uzņēmēju vidū joprojām bieži dzirdams jautājums: “Kāpēc VID atnāca tieši pie mums?” Nereti tam seko pieņēmums, ka pārbaude ir nejauša vai saistīta ar kādu formālu kļūdu (vai pat konkurentu pasūtījumu). Praksē šāds skatījums arvien retāk atbilst realitātei. Transfertcenu jomā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzņēmumu atlase pārbaudēm balstās nevis intuīcijā, bet datos. Jo vairāk informācijas VID

Vēlos paturpināt, par kādu būtisku pavērsienu, kas notika uzņēmumu pārejas lietās. Ja vienkāršiem vārdiem – tad notika skaidru noteikumu definēšana, pēc kuriem turpmāk būs jāvadās lietās par uzņēmuma pārejām atkarībā no tā, vai tiek skatīts jautājums par PVN piemērošanu iespējamās uzņēmuma pārejas lietā, vai arī jautājums tiek skatīts kreditoru aizsardzības un parādu piedziņas kontekstā. Kā

Jau vairākus gadus VID aktīvi piedzen uzņēmumu nodokļa parādus no šo uzņēmumu pārņēmējiem. Proti, ja ir iespējams konstatēt, ka uzņēmums (nodokļu parādnieks) tika pārņemts, t.i., viss, kas ir vajadzīgs saimnieciskās darbības turpināšanai bez būtiskām izmaiņām (piemēram, darbinieki, aktīvi, klienti, piegādātāji, preču zīme utt.), pārgāja kādam citam uzņēmumam, tad VID piedzen nodokļu parādus no šī cita

Nedēļu gribu sākt ar labām ziņām! Esam palīdzējuši mūsu klientam, Būvuzņēmumam Restaurators, atgūt 100 000 euro, ko VID bija pieprasījis atmaksāt kā it kā nepamatoti saņemtu COVID-19 atbalstu. COVID-19 ierobežojumu laikā mūsu klients (tāpat kā daudzi citi uzņēmumi) pieteicās valsts atbalstam apgrozījuma krituma kompensācijai. Atbalsts 100 000 euro apmērā tika piešķirts, izmaksāts un izmantots uzņēmuma

Nevar nepamanīt, ka ar vien retāk uzņēmēji saņem no VID “mīlestības vēstuli” ar aicinājumu samaksāt kāda cita uzņēmuma nodokļu parādus, jo, VID ieskatā, ir notikusi šā uzņēmuma (parādnieka) pāreja. Arī tiesā uzņēmumu pārejas jautājumi tiek skatīti retāk. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka “uzņēmumu pārejas” ēra ir beigusies. Domāju, ka mēs vēl esam tālu no tā…